MTG ieguva kanālu TV5 kopā ar LNT un Kanāls2, kad 2012.gadā iegādājās “Latvijas neatkarīgo televīziju”. Jau tolaik un pašlaik MTG Latvijā piedāvāja krievu saturu TV3+; tas ļoti atgādināja TV3 – mūsdienīga masu izklaide, ko veido filmas, seriāli, animācija bērniem. Daudz Krievijas ražojumu, bet arī citās valstīs tapuši seriāli, piemēram, šogad TV3+ rāda slavenās “Bada spēles”.
TV5 trumpis bija oriģinālas, Latvijā veidotas ziņas, raidījums “Kriminal+” un Andreja Mamikina vadītais interviju raidījums “Bez cenzūras”. Citu ziņu raidījumu vidū TV5 izcēlās ar aktivitāti un emocionalitāti, kas apvienota ar viedokļu daudzveidību, nepiekāpību, asu skatu uz notikumiem. Tas bija viens no Latvijas ziņu raidījumiem krieviski, kurā žurnālisti centās apvienot Rietumu mediju darba principus ar vietējai krievu žurnālistikas tradīcijai raksturīgo vēlmi paust noteiktu pozīciju un izcelt reportieru personības. Protams, tāds ziņu dienests attīstīja krievu žurnālistiku Latvijā, bija būtisks gan ziņu daudzveidībai, gan darba tirgus attīstībai.
Mamikina “Bez cenzūras” no TV5 pazuda 2013.gadā, jau uzreuz pēc LNT iegādāšanās tika samazināts TV5 Ziņu dienesta darbinieku skaits un ziņu apjoms. Andrejs Mamikins tolaik medijiem stāstīja, ka no 42 ziņu dienesta darbiniekiem, darbs esot piedāvāts tikai septiņiem. Kopš tā laika TV5 satura lielāko daļu veido vidēja līmeņa vecāki un jaunāki Krievijā ražoti seriāli par miličiem, policistiem un armiju, kā arī daži šovi un minētie oriģinālraidījumi. Ziņas pēc darbinieku samazinājuma biežāk veidoja sabiedrisko attiecību notikumi, daudz mazāk kļuva oriģinālu tēmu.
Atgādināšu, ka Latvijā veidotas ziņas un citus raidījumus krievu valodā veido arī LTV7 un PBK (Pirmais Baltijas kanāls).
Apkopojot ''TNS Latvia'' TV auditorijas datus par kanāliem, kas piedāvā saturu krievu valodā (to skaitā arī LTV7), skaidri redzama TV5 vieta citu vidū, tā panākumu stāsts.
Kopš izveidošanas 2006.gadā tā skatīšanās laika daļa (Grafiks nr.1.) no 2,8% lēni uzkāpa līdz 4,4% 2014.gadā, bet 2015.gadā tā bija 4,2%. Kanāla auditorija bijusi relatīvi stabila, tas bija atradis skatītāju un ieguvis savu satura nišu. TV5 nav pelnījis, ka to uzskata par nenozīmīgu, jo arī citu Latvijā pieejamo krieviski raidošo TV kanālu skatīšanās laika daļa nav daudz lielāka, daļai tā ir pat mazāka.
Aptuveni līdzīgā līmenī turas TV3+, 2015.gadā sasniedzot 3,5% auditoriju. LTV7 skatītāju skaits atkarīgs no populāru sporta sacensību translācijām, diemžēl pēdējo gadu laikā tā skatīšanās laika daļa ripojusi lejup, sasniedzot vien 2,7% 2015.gadā. Krieviski radītais saturs ir mainījis skatītāju struktūru, bet nav palielinājis skatīšanās laika daļu.
Tā dažu beidzamo gadu laikā samazinājusies arī RenTV Baltija – līdz 3.3% 2015.gadā, pat superpopulārajam PBK kopš rekorda – 11,2% 2011.gadā - kanāla skatīšanās laika daļa kritusies līdz 8,7% 2015.gadā.
Toties tā kāpusi RTR Planeta Baltija – 6,7% 2015.gadā un arī NTV Mir Latvija – 7,6% 2015.gadā. Var teikt, ka trīs lielo Krievijas TV kanālu ietekmes stabilitāte ir samazinājusi TV5 attīstības izredzes.
Grafiks nr.1.Vidējā skatīšanās laika daļa (share%)[1][2][3] (2006 – 2015).
Kā nišas kanāls TV5 visticamāk bija viens no vairākiem, ko ik dienas ieslēdz skatītāji, kas pieraduši informāciju un izklaidi iegūt krievu valodā. Par to liecina vidēji dienā sasniegtā auditorija (Grafiks nr.2).
Lielākā daļa no krieviski raidošajiem kanāliem piesaista vidēji no 18% līdz 25% skatītāju katru dienu. 2012.gadā un 2013.gadā ļoti līdzīgi rezultāti ir TV5, RenTV Baltija, TV3+, NTV Mir Latvija, RTR Planeta Baltija, arī LTV7. Izteikti mazāka auditorija ir tikai pāris tematiskajiem Krievijas TV kanāliem, bet PBK, kam ir divkārt lielāka skatīšanās laika daļa, ik dienu skatās vidēji tikai par 5% - 7% lielāka auditorija, nekā pārējos krieviski raidošos kanālus.
Grafiks nr. 2. Sasniegtā auditorija vidēji dienā (daily reach%) (2001 – 2013)[4]
Līdzīgi secinājumi rodas, vērtējot krievu satura kanālu skatīšanās ilgumu minūtēs uz vienu iedzīvotāju (Grafiks nr.3) – TV5 nav nekāds zaudētājs, tas stabili turas vidējā līmenī. Nepārspēts līderis joprojām ir PBK ar vidēji 20 līdz 25 skatīšanās minūtēm dienā, tomēr pārējie kanāli atkal ir līdzīgās pozīcijās, tos skatās 6 - 13 minūtes dienā, bet vidēji 8 minūtes dienā.
Grafiks nr.3. Vidējais skatīšanās ilgums dienā minūtēs uz vienu iedzīvotāju (2001 – 2013).
Kad MTG iegādājās LNT, tas ieguva kanālu, kurš, izņemot ziņas, piedāvā gandrīz tādu pašu saturu, kāds redzams vairākos Krievijas TV kanālos vai iegūstams, kombinējot vairāku, viegli pieejamu kanālu saturu. Arī trīs ziņu dienestu uzturēšana (TV3, LNT un TV5) kombinācijā ar nepietiekamiem reklāmas ieņēmumiem, varētu būt kanāla sliktā finansiālā stāvokļa iemesls. TV5 strādāja ar lieliem zaudējumiem, attiecīgi 2,7 miljoni EUR 2013.gadā un 1,7 milj. EUR 2014.gadā, informēja LETA. Viens no risinājumiem varētu būt bijis, bet acīmredzot tomēr nebija, TV5 ziņu raidījumu pievienošana TV3+ kanālam. Kā zināms, vismaz TV3 gadījumā izklaidējošas komerctelevīzijas ziņu un dokumentālie raidījumi izrādījās veiksmes stāsts, ko MTG popularizē un aicina pārņemt citās valstīs, reiz stāstīja ''MTG TV Latvia'' vadītāja Baiba Zūzena.
MTG dominē latviešu TV kanālu vidū, bet konkurence krievu satura piedāvājumā ir ļoti sīva – ne vien par skatītāju laiku, bet galvenokārt par krievu auditorijai adresēto reklāmas investīciju naudu. Ja MTG ir divi kanāli (kopš marta būs viens) krieviski, tad iespējamo auditoriju lielā mērā savā starpā sadala divas citas kompānijas, kuras piedāvā Krievijas TV saturu. SIA ''Baltic Media Alliance'' darbojas visā Baltijā un pārstāv PBK, NTV Mir Baltic, REN Baltija, ''1st Baltic Music Channel'' jeb 1BM no ''TNS Latvia'' pētījumā iekļautajiem un vēl vairākus nišas kanālus, kuru auditorijas Latvijā netiek pētīta. Savukārt SIA ''Baltic Media Union'', kas strādā arī Igaunijā, kanālu paketē ietilpst RTR Rossija, RTR Planeta, CTC Baltic, sporta kanāls KHL, izklaidējošs kanāls TDK, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsniegtās apraides atļaujas. Vairāki kanāli, kas palielina kopējo auditoriju un kuru saturs ir lētāk iegūstams, nekā ražojot to Latvijā, neapšaubāmi rada priekšrocības.
Pašlaik vēl pāragri spriest, bet, skatoties uz krievu kanālu puduri, nav nekādu pazīmju, ka TV5 skatītājus iegūs kāds viens no palikušajiem kanāliem un acumirklī kļūs par līderi pārējo vidū. Visticamāk, neliela skatīšanās laika daļa tiks katram no populārākajiem kanāliem. Nav iespējams prognozēt, vai MTG TV Latvija preses relīzē minētā, ļoti vēlamā, bet neiegūtā sabiedriskā pasūtījuma nauda būtu palīdzējusi izdzīvot TV5. Kā redzams, dažu gadu darbs ar sabiedriskā pasūtījuma LTV7 versijā pirmos panākumus un atzinību par kvalitāti ir nesis, bet nozīmīgas izmaiņas krievu auditorijas TV skatīšanās paradumos nav radījis.
TV5 skatītājus, par spīti pārmaiņām saturā, var uzskatīt par uzticīgiem un pastāvīgiem. Uzticības pamatā varētu būt paradums skatīties arī Latvijā veidoto saturu. Tāpēc TV5 ziņu aiziešana no krievu valodas ziņu tirgus varētu būt iespēja LTV7 ziņu un citu dokumentālo raidījumu veidotājiem. Viņiem gan nozīmīga izaugsme šogad nav paredzēta, un tā nav laba ziņa tiem, kam svarīgi, ka ar Latvijas saturu tiktu uzrunāti krievvalodīgie iedzīvotāji.
Bet vairāku Krievijas TV kanālu stabilā vieta Latvijā liek domāt, ja tiktu piepildīta ideja par sabiedriskā medija kanālu krievu valodā, tad vairāku gadu laikā tas smagā darbā labākajā gadījumā sasniegtu TV5 jau iegūtos un nu jau pamešanai paredzētos rezultātus. Tātad skatītāju pusē zaudējums ir būtisks, iespēja to kompensēt pagaidām nav paredzēta.
_____________
[1] Avots: TNS Latvia Mediju pētījumu gadagrāmatas (2006 – 2013/2014).
[2] Avots:: TNS Latvia (2014) TV kanālu auditorijas 2014.gadā. http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4697&mark=TV|auditorija|2014
[3] Avots: TNS Latvia (2016) TV kanālu auditorijas un programmu TOP40 2015.gadā. http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4901
[4] Datu avots TNS Latvia Mediju pētījumu gadagrāmatas (2006 – 2013/2014).
