Anda Rožukalne: Neparedzēta vajadzība pēc latviešu mūzikas… un naudas

Ja kāds nezina, kā izskatās uz medijiem izdarīts politiskais spiediens, to šajās dienās var lasīt jebkurā no ziņām par to, kā parlamenta Budžeta komisijas deputāti atņēma un mazliet vēlāk valdības koalīcija vairs neatņēma 130 000 eiro sabiedriskā radio kanālam pieci.lv. Tas ir atklāts spiediens. Nekaunīgs. Diemžēl draudīgs.

Tas ir brīdis, kad nākas apzināties, cik viegli likumdevējs pārkāpj savas kompetences robežas -  likums garantē sabiedrisko mediju, tāpat kā mediju regulatora Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbības neatkarību. Ja nebūtu šādu gadījumu, tad nevajadzētu atkal un atkal runāt par pašsaprotamo –

politiķi nedrīkst tieši iejaukties sabiedrisko mediju darbībā!

Kāpēc tas ir politisks spiediens? Tāpēc, ka komerciālo mediju lobijs vienas vēstules formā  lika deputātiem vienoties, ka iepriekš plānotais budžets pieci.lv darbībai jāsamazina par 130 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiek pārkāptas NEPLP pilnvaras, mainīti iepriekš pieņemtie lēmumi, sabiedrisko mediju attīstības stratēģija. Tas nozīmē, ka tiek ietekmēts arī sabiedrisko mediju saturs, jo runa ir par sabiedriskā pasūtījuma naudu. Arī to sadala NEPLP, apspriežot Sabiedriskās konsultatīvās padomes ieteikumus un abu sabiedrisko mediju Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iesniegtās idejas. Tātad tas ir spiediens arī uz neatkarīgu mediju regulatoru.

Valdības koalīcija 21.novembra pēcpusdienā rekomendēja tomēr neatņemt pieci.lv daļu no finansējuma. Bet

problēmas risinājums bija tikpat neloģisks kā no rīta deputātu nobalsotais – gribam un atņemam finansējumu sabiedriskajam medijam, iedodot kādam citam.

Kā politiķi tomēr tika pie mediju naudas dalīšanas? Absurdā, nesaprotamā veidā, apturot 130 000 eiro atņemšanu pieci.lv darbībai, šī pati nauda summa tiek iedalīta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ar mērķi dot iespēju komercmedijiem veidot latviešu mūzikas platformu.

Jūs dzirdējāt un lasījāt pareizi – latviešu mūzikas skanēšana radio ir sasaistīta ar neparedzētu gadījumu!

Kompromisa lēmuma skaidrojumā pieminēta konkursa rīkošana, lai izveidotu latviešu mūzikas platformu. Lai gan pēc būtības tā ir papildu sabiedriskā pasūtījuma nauda, nav saprotams, kas izsludinās šo konkursu un noteiks līdzekļu saņēmēju.

Jau pašlaik NEPLP izsniegusi apraides atļaujas 48 komerciālo radio programmu raidīšanai Latvijā. Latviešu mūziku spēlē auditorijas visvairāk iecienītais kanāls Latvijas Radio 2. Nav nekādu šķēršļu komercstacijām veidot jaunus latviešu mūzikas kanālus līdzās tiem, kas atskaņo pasaules hitus, Eiropas hitus, Krievijas hitus, zelta mūzikas paraugus un daudz ko citu.

Latviešu mūzikas skanēšanu nekas neapdraud tādā pakāpē, ka jādibina jauna platforma no neparedzēto gadījumu glābšanas līdzekļiem. Pierādiet, ka tas ir labākais veids, kā mudināt mūs klausīties latviešu jauno mūziķu skaņdarbus!

Pierādiet, ka tas ir īstais veids, kā atbalstīt profesionālus un atbildīgus komerciālos medijus Latvijā!

Neatliekamo gadījumu naudas piešķiršana latviešu mūzikas atskaņošanai nav labs kompromiss. Tas izskatās pēc mēģinājuma jebkādā veidā apmierināt komercmediju lobija prasību. Tā ir neparedzēto gadījumu naudas neatbilstoša tērēšana, lai izpildītu solījumu, ko nevajadzēja dot, ja deputāti vēlas atbildīgi rīkoties ar sabiedrības naudu.

Vai tas nozīmē, ka nav jādiskutē par pieci.lv darbību vai sabiedrisko mediju finansējumu? Ir gan jādiskutē.

LR1 programmā “Labrīt” deputāts Imants Parādnieks kā pamatojumu nepieciešamībai investēt 130 000 eiro latviešu mūzikas platformā un dot šo naudu komerciāliem kanāliem minēja daudzus faktus – viņaprāt, pārāk lielo iepriekš piešķirto naudu pieci.lv darbībai, tā koncepciju, solītās un reāli sasniegtās auditorijas apjomu, it kā nepietiekamo NEPLP atbildību par pieci.lv uzraudzību un fragmentu no Aināra Dimanta dzīves gājuma. Minētos faktus esmu jau sākusi pārbaudīt pēc dokumentiem un mēģināšu uzzināto apkopot kādā no nākamajiem blogiem. Lai viestu skaidrību, deputāta teikto vērts pārbaudīt arī LR žurnālistiem, pieci.lv vadībai  un NEPLP. Būs atklājumi!

Kanālam pieci.lv, kas tika nodibināts kā multimediāla platforma jauniešu auditorijas uzrunāšanai, ir daudz pienākumu un ļoti liela atbildība.

Tas, atšķirībā no komercradio lielākās daļas, nespēlē tikai mūziku. Tam, protams, ir arī profesionāli un menedžmenta trūkumi, kā jebkuram mediju produktam. Bet svarīgi ir būt skaidrībā – par ko mēs diskutējam?

Par radio pieci.lv darbības niansēm vai par politiķu vēlmi ietekmēt sabiedrisko mediju neatkarību un atbalstīt komercmedijus tādā formā, kas neatbilst deputātu kompetencei?

Pašlaik nav saprotams, kāpēc viens un tas pats deputāts uzskata, ka pieci.lv ir neefektīvs un pārāk bagātīgi finansēts, ja tas nesasniedz plānoto auditoriju, bet komerciālajiem medijiem jāpiešķir dāsns atbalsts no nodokļu naudas, ja tie nespēj tirgū attīstīt veiksmīgu latviešu jaunās mūzikas kanālu?

Mēs esam piedzīvojuši, kā izskatās nekompetenta iejaukšanās sabiedrisko mediju darbā. Jautājums par neatliekamajiem 130 000 eiro vēl nav atrisināts,

tas diemžēl var kļūt par precedentu, kad sarežģītos mediju tirgus, mediju auditorijas un mediju satura jautājumus izspriež tie, kam nav atbilstošu zināšanu un kuru izpratne par to, ko patiesībā nozīmē neatkarīgi mediji,  nav savienojama ar likuma burtu un likuma garu.

Lai cik aktīvi mediju lietotāji būtu deputāti, mediju regulācijas pamatjautājumu nepārzināšana gadījumos, kad tiek pieņemti lēmumi par mediju darbu, man vienmēr liek pabrīnīties, kāpēc visi, kuri lieto elektrību, sevi nesauc par elektriķiem? Atvainojiet par banālo joku. Mediju politikas prakses aktualitāšu kontekstā tas vairs neizklausās smieklīgs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti