1. Zīmīga tendence: sabiedrisko mediju izaugsmes gads!
Daudzveidīgs un bagātīgs saturs, pašapziņa, iedvesmas pilna enerģija raksturo Latvijas sabiedrisko mediju jaunos projektus. Iespējams, šā gada lielākā tendence. Tā ietekmē Latvijas mediju sistēmas līdzšinējās likumsakarības, izmainot ilgstošo un panākumiem bagāto komercmediju dominēšanu, palielinot uzticību sabiedriskajiem medijiem un radot cerību, ka Latvija pamazām pametīs savu vietu “vājo un ietekmēto sabiedrisko mediju” tabulās Austrumeiropas mediju pētījumos.
Nozīmīgs pavērsiens pēc daudziem nepārliecinošas un apšaubītas darbības gadiem, sevišķi LTV gadījumā. LTV tiešraides, raidījumi, jaunie formāti ēnā atstāja ne mazāk svarīgo Latvijas Radio darbā – konsekventas un aktuālas diskusijas, radio teātra atdzimšanu, lieliskus LR3 mūzikas raidījumus, LR4 centienus uzrunāt krievu klausītājus...
Auditorija pamanīja idejas un projektus – to pierāda lsm.lv lietotāju skaita lēciens un LTV1 reitingu kāpums. Izaugsmi baroja Rīgas kā kultūras galvaspilsētas statuss, unikālie notikumi un satura veidošanā ieguldītās investīcijas. Daļa no jaunajiem projektiem gan uzrunāja skatītājus ar komerckanālu izklaides produktiem raksturīgiem paņēmieniem. Un veicās! Ko tālāk? Kāpēc gan sabiedriskie mediji nevar konkurēt izklaides jomā, meklējot arī savas, unikālās pieejas!
Pieticīgā prognoze: sava jaunā statusa nostiprināšanās gads, kurā lielākais izaicinājums būs noturēties „palēcienā” gan satura kvalitātes, gan iegūtās auditorijas uzmanības ziņā.
Visticamāk, naudas dārgiem projektiem un personālam nebūs vairāk.
Drosmīgā prognoze: Pašreizējie panākumi radīs stabilu vietu maiņu ne tikai reitingu sarakstos (LTV gadījumā), tie nesīs jaunus panākumus satura jomā, piemēram, atrodot jaunu diskusiju formātu, vēl kādu nacionālā seriāla versiju un radot pasaulē smieklīgāko humora šovu.
2. Zīmīga tendence: mediju satura (un) kvalitātes meklējumi.
“Saturs ir karalis!” tāds ir mediju pētnieku un profesionāļu konferenču jaunais refrēns. Daļa no tā atkārtotājiem jau piemirsuši savu iepriekšējo saukli: “Lasītājs ir karalis!” Daži šogad palika pie kompromisa: “Saturs ir karalis, bet (pēc pauzes) auditorija – karaliene”. Lai kādā augstdzimušas ģimenes piemērā procesu ietērptu, vēstījumu un vēstītāju pārpilnībā laba satura pieprasījums strauji audzis. Minēšu tikai četrus piemērus (lai gan ir vēl daudzi), kas šogad raksturo satura meklējumus Latvijas mediju vidē. Meklējumus, nevis neapšaubāmus panākumus.
Cienījami attīstījies gada sākumā atvērtais tehnoloģiju nišas medijs kursors.lv. Tas seko aktuālai globālajai tendencei, pat divām: medijs, radies kā tehnoloģiju blogera Kristapa Skuteļa uzkrātās pieredzes nākamais solis, veidots ar domu, ka godīgai sarunai un satura kvalitātei ir lielāka nozīme nekā parastajiem interneta auditorijas uzmanības ķērājiem.
Žurnāls “IR Brīvdiena” – svaiga elpa, jauna smarža, nenojaustas izjūtas! Atšķirīga pieeja, citādas domas un citādas sejas tik līdzīgo vietējo un starptautisko dzīves stila un dzīvošanas mākslas izdevumu biežņā. Bez glancēta vāka, bet ar labu saturu.
Formas un satura vizualizāciju akcentē Delfi “ģimenes” jaunākais projekts skats.lv, priekšplānā liekot stāstus, ko veido attēli. Daļa no tiem izteiksmīgi pārstāsta zināmo, apkopo tendences, labākie ir piemērs, kā padarīt dzīvus arhīva materiālus vai piedāvā fascinējošu vizuālo pieredzi. Sirsnīgi iedvesmojies no businessinsider.com. Viss teiktais labais nekā neattiecas uz jaunā projekta sākotnē izmestajiem apšaubāmas kvalitātes āķiem par latviešu un krievu aizvainošanu:
Ar skats.lv ļoti, ļoti līdzīgu nosaukumu, bet centieniem iegūtajai auditorijai sniegt pastāvīgu saturisku kontaktu un konkurēt par ikdienas informatīvās neirozes skarto ļaužu uzmanību dzimis MTG portāls skaties.lv. Īsā laikā pārspējis uzņēmuma veiksmīgo TV interneta skatīšanās vietni tvplay.lv.
Pieticīgā prognoze:
Lai gan būs lieliskas idejas un jauni projekti, kopumā zemi ienākumi un reklāmas stagnācija kavēs satura attīstību lielākajā daļā mediju Latvijas redakciju.
Drosmīgā prognoze: Latvijā nākamgad dzims mediju satura ideja, ko varēs eksportēt.
3. Zīmīga tendence: Mediju politikas plānošanas gads.
Šogad tas bija lielākā mērā stāsts par mediju regulāciju, nekā par politiku*. Propagandas spēka apjauta lika kvēli diskutēt par Krievijas TV kanālu slēgšanu un it kā saturiski nepareizo mediju ierobežošanu. Baltkrievijas un Krievijas rutīnai līdzīgie centieni ar vieglu roku slēgt interneta vietnes un citus medijus, rāda, ka aizliegšana ir ļoti slidens ceļš, pa kuru ripojot varam zaudēt nozīmīgu Latvijas demokrātijas vērtību – daļu no mediju brīvības.
Tomēr diskusijas par Krievijas TV ietekmi atnesa labu ziņu, nē, divas. Pirmā: skaidrojumi par kanālu slēgšanas pamatu atgādināja, ko nozīmē kvalitatīva žurnālistika un kā tā saistīta ar mediju brīvību. Otrā: tie, kas skatījās TV kanālus intereses, nevis pārliecības dēļ, uzzināja, ka mediju izglītība un kritiskā domāšana var palīdzēt atšķirt propagandu, novērtēt savu informētības līmeni un atkal iemācīties šaubīties.
Pieticīgā prognoze: mediju politika tiks izstrādāta kā svarīgs ilgtermiņa attīstības dokuments.
Ambiciozā prognoze: ar drosmīgiem lēmumiem tiks atrisinātas vairākas sistēmiskās Latvijas mediju vides problēmas, ierobežojot ar valsts un pašvaldību līdzekļu palīdzību radītās informācijas ietekmi uz mediju veselību;
nākamajā gadā tomēr tiks ievērojami palielināts krievvalodīgajai auditorijai adresētā satura apjoms, paralēli izveidojot krievu skatītājiem paredzētu TV kanālu.
To nolēmusi Igaunija, par risku zaudēt informācijas karā pret Russia Today uztraucas arī spēcīgais BBC World Service.
Nākamajā gada notikumu sarakstā: tikai mediju gada veiksmes, tikai panākumi un tikai sasniegumi - tātad saldais krējums ar saldu zemeņu un ķiršu “cepurītēm”!
*Autore darbojas Kultūras ministrijas mediju politikas pamatnostādņu darba grupā.
