Kad pagājušajā nedēļā Baltijas mediju un politikas konferencē satiku Tallinas universitātes asociēto profesoru Andresu Joesaru, nolēmu noskaidrot, kāpēc Igaunijā pieņemts pretējs lēmums. Joesars ir viens no cilvēkiem, kas strādā pie Igaunijas sabiedriskā medija TV kanāla projekta. Netaisos nevienu pārliecināt par vai pret kanālu krievu valodā, gribu tikai pievienot informāciju argumentiem, ko Latvijā lielākoties izmanto politiķi vai amatpersonas.
Sākumā gan abi ar Andresu gardi izsmējāmies, jo mans atstāsts par Latvijā publiski izskanējušajiem iebildumiem pret krievu TV kanālu viņam izklausījās precīzi tāpat kā diskusija Igaunijā.
Lūk, Latvijā biežāk izmantotie jautājumi un argumenti pret TV kanālu krieviski, tiem līdzās Igaunijas eksperta atbildes.
Jautājums: Kāpēc vispār tāds medijs Igaunijā ir vajadzīgs?
Atbilde: Mums ir dati par krievvalodīgās auditorijas TV skatīšanās paradumiem. Problēma ar Krievijas kanālu ietekmi ir acīmredzama, tos skatās daudzi un daudz. Lai uzrunātu Igaunijas krievvalodīgos, galvenais mērķis ir izmainīt viņu mediju lietojumam atvēlētā laika sadalījumu. Nevienu nevar piespiest skatīties kādu TV kanālu, tāpēc mums jāpiedāvā ļoti labs saturs. Tas nebūs tikai TV kanāls, bet arī interneta portāls, ar laiku varbūt arī radio. Runa nav par kanāliem, bet par saturu. Tas ir pats galvenais. Izmainot mediju lietojuma paradumus, samazināsies arī Krievijas propagandas ietekme.
Fona informācija: Latvijā krievvalodīgo auditorijai pieskaitāmi ap 34% no visiem iedzīvotājiem, Igaunijā – 27%, Lietuvā – 7%.
Arguments: Neviens neskatīsies šo saturu, jo cilvēki pieraduši (viņiem vairāk patīk) esošie Krievijas TV kanāli. Tāpēc nav vērts ieguldīt sabiedrības naudu.
Atbilde: Cilvēkiem interesē saturs, kas radīts valstī, kurā viņi dzīvo. Visu kanālu reitingos vispopulārākais ir vietējais saturs. Skatieties, kādu tematisko grupu vai žanru vēlaties: ziņas, vietējie seriāli, vietējās filmas, dokumentālie raidījumi, pat Igaunijā adaptētie starptautisko šovu formāti ir daudz populārāki, salīdzinot ar citu valstu kanālos demonstrētajiem. Tāpēc
mēs palielināsim vietējā satura īpatsvaru. Jaunais kanāls orientēsies pārsvarā uz informāciju un izklaidi. Raidījumos kā viesus, kā dalībniekus, kā informācijas avotus aicināsim Igaunijā dzīvojošos cilvēkus, runāsim par jautājumiem, kurus viņi ierosina un kas ir visiem svarīgi, cenšoties radīt piederības izjūtu kopienai.
Fona informācija un pārdomas: Latvijā situācija ir identiska – vietējās filmas, ziņas un seriāli ir skatītāko raidījumu vidū. Televīzija joprojām ir galvenais ikdienas informācijas avots Baltijas valstu iedzīvotājiem un Eiropas Savienībā kopumā. Pirmā Baltijas kanāla (PBK) ziņu raidījums “Latvijas ziņas” ir tikpat populārs vai atsevišķos periodos pat populārāks par slaveno Krievijas ziņu programmu “Laiks” (Vremja). Tas nozīmē, ka Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem interesē notikumi mūsu kopīgajā valstī. Tā nav gluži visa patiesība, ja sakām, ka Krievijas kanālu auditorija mentāli dzīvo ārpus Latvijas. Sakrīt arī situācija, ka krievvalodīgo iedzīvotāju klātbūtne Latvijas mediju saturā ir grūti pamanāma.
Arguments: Ja mēs gribam izmantot nodokļu naudu krievu valodas mediju satura palielināšanai, tas var nozīmēt draudus latviešu valodai un kultūrai.
Atbilde: Pirms atbildēt, Andress Joesars ilgi smējās. Arī daļai Igaunijas politiķu un sabiedrības doma, ka viena projekta dēļ izzudīs igauņu valoda, šķitusi ļoti skaidra un neapšaubāma. Paspēlēsimies ar līdzībām: ko gan tādā gadījumā darīt ar starptautiskajiem BBC un CNN, populārzinātnisko raidījumu un filmu kanāliem, MTV un citiem mūzikas kanāliem, „Cartoon Network” un citiem kanāliem bērniem...? Tā var turpināt bezgalīgi. Ja citas valodas satura iedarbība būtu tik tieša, igauņu un latviešu valodai vajadzētu būt jau izzudušai.
Fona pārdomas: Sabiedriskās televīzijas kanāla krievu valodā veidošana Latvijā mazāk apdraud latviskumu, no konkurences viedokļa tā varētu likties biedējoša galvenokārt komerciālo televīziju interesēm. Latvijas skatītājiem krievu TV kanālus piedāvā MTG (TV5 un TV3+), „Baltic Media Alliance” (PBK, NTV „Mir Baltic”, REN Baltija, „1st Baltic Music Channel”), SIA „Baltic Media Union“ (RTR Rossija, RTR Planeta, CTC Baltic, sporta kanāls KHL, izklaidējošs kanāls TDK). No minētajiem TV5 un PBK piedāvā arī oriģinālsaturu. Redzot auditorijas interesi par vietējiem notikumiem, komerckanāli varētu paplašināt krievu auditorijai adresēta satura ražošanu, izmantojot arī sabiedriskā pasūtījuma iespējas. Šajā ziņā vislielākais potenciāls ir PBK, kam ir stabila ziņu redakcija Latvijā.
Arguments: Ja situāciju ar Krievijas kanālu propagandas ietekmi nevaram izmainīt īsā laikā, tad krievu TV kanāls nav vajadzīgs. Tā radīšana ir novēlota.
Atbilde: Nav plānots, ka situāciju izmainīsim ātri, tas ir ilgtermiņa projekts. Šo mediju gatavojamies veidot nevis trīs vai piecus gadus, bet ilgstoši. “Tas būs vienmēr,” uzsvēra Joesars.
Vienīgā atšķirība starp abām valstīm – Igaunijas valdība ir pieņēmusi lēmumu veidot krievu TV kanālu, paplašinot Igaunijas iedzīvotājiem adresēto saturu krievu valodā. Igauņu nodokļu maksātājiem projekts sākotnēji maksās apmēram 4 miljonus eiro. Apmēram tikpat maksātu tāds pats projekts Latvijā.
