Anda Rožukalne: LNT beigas un žurnālistikas «izspiešana»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

LNT nav pirmais slēgtais ziņu dienests mediju uzņēmuma "Modern Time Group/All Media Baltic" (MTG/AMB) vēsturē. LNT (Latvijas Neatkarīgā televīzija) ir otrais. 2016. gadā MTG slēdza kanālu TV5. Un ziņas.

Arī toreiz profesionāla ziņu un analītisko raidījumu krievu valodā komanda zaudēja darbu. Latvijā veidotā satura apjoms krievu valodā samazinājās, darbinieki izklīda. Arī toreiz kanāla skatīšanās laika daļa nebija no sliktākajām. TV5 slēgšanas brīdī ap  4,2% (tā bija lielāka nekā TV3+, RenTV Baltija, LTV7) . Aptuveni divas reizes lielāka skatīšanās laika daļa šā gada augustā bija kanālam LNT (7,8%)  Lai kā vīpsnātu tie, kas “neatceras, kad ieslēdzu LNT”, tas ir ceturtais labākais rādītājs uzreiz pēc TV3, LTV1 un PBK (Pirmais Baltijas kanāls).

LNT ziņas svētdienās un nedēļas notikumu apkopojums  "Top 10" parasti rodams TV raidījumu reitingu TOP 20 sarakstā. Pēc "Kantar" augusta datiem minētos raidījumus vidēji skatījās attiecīgi 4,9% ( 93 600) un 4,7% (90 400) skatītāju. Tie ir labi rezultāti.

Lai gan kanāla un ziņu dienesta pārveidošana tiek sasaistīta ar tirgus faktoriem, šoreiz īsi par žurnālistiem un žurnālistiku. Gan iepriekš, gan šogad tirgus argumenti un ar tiem saistītie lēmumi skar tieši žurnālistu darbu, izmaksu samazinājums attiecināts uz žurnālistiem un satura radīšanā iesaistītajiem profesionāļiem. Rihards Berugs tam devis nosaukumu “žurnālistikas izspiešana”. Tas ir ļoti precīzs, jo atspoguļo ilgtermiņa tendences mediju vidē un parāda, kā publiskās informācijas vidē samazinās žurnālistu radītā satura apjoms un žurnālistikas īpatsvars.

Žurnālistikas izspiešana nozīmē zemākus ētikas un profesionālos standartus, vienkāršākas un “vieglākas ziņas”, arvien izteiktāku reklāmas un sabiedrisko attiecību vēstījumu klātbūtni žurnālistikas veidotajā saturā.

Arī amatieru, nejaušu ienācēju veidots saturs, profesionālo lomu neizpratne ir daļa no šī stāsta.  Latvijā ir daudzi priekšnosacījumi, lai žurnālistu darbā būtu liela nedrošība, un tirgus faktori nav vienīgais lielais risks.

Ļoti brīva vide

Latvijā pieeja žurnālistikas profesijai un medijiem ir ļoti atvērta. Nepastāv nekādi profesionāli, izglītības vai citi kritēriji (piemēram, licencēšana, reģistrēšanās, iestāšanās profesionālā biedrībā), lai strādātu žurnālistikā. No vienas puses, tas paver plašas iespējas, paplašina profesijā iesaistīto loku, veicina dažādību. No otras puses, arī medijiem attiecībā pret žurnālistu nodarbināšanu rokas ir ļoti brīvas, būtībā tādas pašas kā jebkuram uzņēmumam. Mediju īpašā loma, izpratne, ka mediji nav tikai vēl kāds bizness, netiek veicināta ne regulācijas, ne pašregulācijas līmenī. Un arī praksē, kā redzams. Profesionālās ētikas kodeksi ir obligāti tikai elektroniskajiem medijiem un pārsvarā skar žurnālistu atbildību, ne mediju ētiku.

Likums nosaka vispārīgas žurnālistu tiesības un pienākumus, deklaratīvi aizsargā redakcionālo neatkarību, bet neparedz skaidrus mehānismus šo nosacījumu aizsardzībai. Normatīvie akti nesniedz nekādu aizsardzību redakcijām, žurnālistiem, ja mainās medija īpašnieks. Nav paredzētas pārejas formas vai citas iespējas aizsargāt esošo mediju darbiniekus.

LNT gadījums liek pārdomāt, vai jaunajā mediju regulējumā nevajadzētu ieviest normas, kas ir daļa no mediju regulācijas, piemēram, Vācijā, jo tur rūpējas par mediju darbiniekiem lielu pārmaiņu laikā.

LNT slēgšanas kontekstā vislielākais uztraukums ir par sociālo neaizsargātību, jo uzņēmumā AMB ar radošo profesiju pārstāvjiem neesot izveidotas tādas darba tiesiskās attiecības, kas paredz sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to darbinieki, iespējams, ir paši tās iemaksājuši. Visticamāk, tās nav lielas un nav maksātas ilgi. Tas padara laiku pēc darba zaudējuma ļoti sarežģītu. Tā ir sena problēma, diemžēl tāda kā “tradīcija” mediju vidē. Diezgan izdevīga mediju īpašniekiem. Arī tāpēc, ka mediju profesionāļiem par to nav vienotas nostājas. Šī situācija parāda Ilzes Šulmanes rakstīto, ka Latvijā žurnālisti ir vairāk uzticīgi mediju īpašnieka interesēm, nevis profesionālajiem principiem.

AMB šo situāciju neradīja, bet pārņēma no MTG, kas Zviedrijas darba vides principus mierīgi varēja neattiecināt uz savu darbību Latvijā. No kolēģu stāstītā zinu, ka uzņēmuma vadībai nemaz nav bijušas tik vienkāršas attiecības ar darbiniekiem, īpaši ar ziņu dienestu. Žurnālisti ir iebilduši, protestējuši, sarunās ar vadību centušies mainīt sociālās apdrošināšanas situāciju, tomēr neko būtisku panākt nav izdevies. Interesanti, ka

AMB izklāstā par nākotnes plāniem un uzņēmuma pārmaiņām darba tiesisko attiecību principu izmaiņas nav minētas.

Kanāls nav ziņu dienests, tomēr…

Joprojām uzskatu, ka krīzes laika seku vadīts lēmums, kad LNT un TV5 nonāca MTG paspārnē, nebija sliktākais risinājums. Uzņēmums nevis tika likvidēts, bet turpināja strādāt. Tam līdzi nāca iepriekšējās darbības pieredze, ko iedibināja LNT izveidotājs Andrejs Ēķis, kura redzējums par mediju lomu un darbības principiem paredzēja arī vairāk vai mazāk redzamu sadarbību ar ieinteresētām pusēm, arī politiķiem. Žurnālistiem tas nozīmē pielāgošanos, spēles noteikumu pieņemšanu tēmu un informācijas avotu izvēlē. Jaunā īpašnieka paspārnē to varēja mainīt, jo spēcīgā privātā medijā ir lielākas iespējas radīt kvalitatīvu saturu.

Protams, Ziņu dienests nav viss kanāls. Ziņās strādā ļoti spēcīgi žurnālisti, kas LNT ziņu un reizēm arī dokumentālo projektu ietvaros risināja tādus jautājumus, par kuriem citi stāstīja maz. Arī kultūrā un sportā, starp citu. Piemēram, šogad

LNT komanda atrada un rādīja Latvijā pirmo cilvēktirdzniecības gadījumu.

Tas ir Ziņu dienests, kas radīja jaunus formātus, bija radošs un mūsdienīgs. Tā stiprās puses bija redzamas, kad LNT ieguva iespējas veidot priekšvēlēšanu debašu raidījumus. To veidotāji ietekmēja šī formāta standartus arī citos kanālos.

Vai pārmaiņas, struktūras maiņa tāpēc neiespējama? Tā ir pat vajadzīga un varētu uzlabot LNT Ziņu dienesta nākotni, ja vien darbiniekiem būtu paredzēta vieta šajā nākotnē. Ja pārstrukturēšana, pēc šobrīd pieejamās informācijas, nozīmē kanālu un platformu izmaiņas, bet neparedz profesionāļu iesaisti, tad satura nebūs vairāk. Vairāk būs vietņu, kur pieejams atlikušais saturs.

Vai (ieliec vajadzīgo) ir izgāzusies?

Vai mediju politika ir izgāzusies un Latvijas elektroniskie mediji pārdzīvo sliktāko laiku pēdējo desmit gadu periodā? Tā sacīja “Nekā personīga” vadītāji Ilze Jaunalksne un Jānis Krēvics, komentējot notikumus ar LNT.

Vismaz tā mediju politikas daļa, kas atbalsta daudzveidību, vietējo kanālu struktūras saglabāšanu, nav piepildīta.

Lai cik labas idejas ieliktas mediju politikas dokumentos, tās atkārto spēku samēru – žurnālistu darba kvalitāte un atbildīgums tiek pieprasīti un arī atbalstīti ar Mediju atbalsta fonda finansējumu, bet mediju pusei atbildības slogs ir daudz mazāks. 

Tagad ir iespēja mainīt arī politiku, lai samazinātu žurnālistikas tālākās pastāvēšanas riskus – ekonomiskos, profesionālos, tehnoloģiju un auditoriju uztveres radītos. Tas nozīmē politikas uzsvaru maiņu no prasībām un uzdevumiem uz tādu faktoru, kas mazinātu žurnālistikas marginalizēšanu, kas to stiprinātu un prasītu arī mediju uzņēmumu atbildību. Žurnālistikas spēka iedragāšana rada to kultūras ainu, kurā dabiska ir neuzticēšanās žurnālistiem, viņu darba noniecināšana. Tā rodas, kad žurnālisti spiesti veidot ziņas, kuru pamatā ir skandāli, iejaukšanās citu privātumā, jo to pieprasa tirgus likumi, auditorijas piesaistīšanas paņēmieni, pelņas intereses. Neuzticēšanos, noliegumu -  to redzam diskusijā arī par LNT.

Skeptiskums pret mediju nozīmi rodas, ja žurnālistika tiek vājināta, izspiesta, pakļauta tādiem principiem, kas ir pretēji profesionālismam. Un tādā situācijā visi ir zaudētāji – gan profesionāļi,  gan tā sabiedrības daļa, kas negribētu dzīvot bez labas un dažādas žurnālitikas.

 


Baerug, Jan Richard (2017) The Collapsing Wall. Hybrid Journalism. A comparative study of newspapers and magazines in eight countries in Europe. Tartu: University of Tartu.

Šulmane, Ilze (2012) Neatrastās identitātes?  Latvijas dienas laikrakstu žurnālisti politikas, ekonomikas un kultūras lauku ietekmē. Rīga: SPSS.

Hanitzsch, T., van Dalen, A., und Steindl, N. (2018). Caught in the Nexus: A Comparative and Longitudinal Analysis of Public Trust in the Press. International Journal of Press/Politics, 23, 3–23.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti