Lielbritānijā to sauca par pētījumu, Latvijā BBC 2003.gadā izveidotais formāts “Big Read” pieteikts kā šovs “Lielā lasīšana”. Gaidīju šo projektu Latvijas sabiedriskajā televīzijā, tik ļoti gribējās, lai izdodas! Beidzot, beidzot tiks runāts par grāmatām, par lasīšanas pārdzīvojumu un lasīšanas vērtību...
Kaut vai izklaides formātā, ko gluži kā briti kritizēsim par visa labā šovizāciju, lai samiernieciski piebilstu – jauki, ka popularizējam lasīšanu.
Pirmais “Lielās lasīšanas” raidījums iegrieza balsošanas sarakstu, tas auga kā selfiju bilžu kaudzītes sociālajos tīklos grāmatu pārnešanas ķēdes laikā. Skaistā studijā “Lielo lasīšanu” priekšā cēla trīs TV raidījumu vadīšanā pieredzējuši profesionāļi: Eva Ikstena, Arno Jundze un Pauls Timrots. Skatītāji atsaucīgi, studijas aplausi pārliecinoši, kāpēc tad viss raidījums tik pārpilns ar nepārvaramu stresu?
Viens no lielākajiem stresiem – jābūt smieklīgiem! Tiklīdz ieminies par grāmatu, visiem jāsmejas. Jautājumam jābūt tik samudžinātam, lai uzreiz nāktu smiekli un atbildei droši vien jāgāž no kājām, it kā “Lielā lasīšana” būtu cits BBC šovs “Top Gear” ar visu Hammondu un Klārksonu piedevām. No lielās cenšanās par katru cenu būt smieklīgiem paglāba tikai vērtētāju žūrijas pārstāvja Andra Freidenfelda gadiem agros rītos uztrenētā intonācija, viņš, kā zināms, runā tikai smieklīgi.
Pārējiem gāja grūtāk, it sevišķi tiem, kuru vidū publikā ik pa laikam iesēdās Pauls Timrots, jo uzrunātajiem rakstniekiem bija jāizvēlas, vai censties būt nu tik ļo-oti smieklīgiem vai pazaudēt sevi un savu domu. Atviegloti notpūtos, kad izdevās jociņš par sēdēšanu starp Otto Ozolu un Moniku Zīli un jušanos kā pieclatniekam. Bet patiesībā visvairāk gribējās, lai raidījuma vadītāji ļauj studijā sapulcinātajiem cilvēkiem stāstīt par grāmatām, par lasīšanu, par sevi... Iepriekš gatavotie sižeti ar “tautas” pārstāvjiem un nākamajiem grāmatu advokātiem beidzot mīļi ļāva iepazīties ar cilvēku lasīšanas interesēm un tik ļoti neuztraukties par to, vai viss būs pietiekami smieklīgi. Tam pa vidu savu priecīgi dabisko raidījuma vadīšanas stilu nezaudēja Eva Ikstena.
Otrs stress – žūrijas nodarbināšana. Kā jau balsošanas šovam pienākas, bija gan žūrija, gan, kā tas pieklājas, sabiedrībā pazīstami cilvēki kā tās pārstāvji. Kamēr iepazīšanās nolūkos katrs stāstīja par savu lasīšanu, viss vēl gāja gludi. Bet vēlāk izskatījās, ka Arno Jundze, izvirzīts žūrijas sarunas uzturēšanai, īsti nezināja, ko darīt, ja visiem jāatbild uz vienu un to pašu jautājumu, bet nav nekas ļoti interesants sagatavots.
Gāja kā pa celmiem, līdz beigās bija skaidrs, ka šajā raidījumā žūrijai tiešām nebija ko darīt un kopā nekļuva jautri.
Vistrakāk bija beigās, jo žūrija par raidījuma laikā tapušo topu varēja pastāstīt tikai to pašu acīmredzamo un jau paziņoto – balsoja dažāda vecuma cilvēki un daudz. Par laimi noderīgs raidījuma vidū izrādījās žūrijā iesēdinātais mūziķis Goran Gora, kurš nospēlēja savu dziesmu.
Trešais stress – vai skatītāji visu saprata? Skaidrošana, par ko un kāpēc balsojam, notika diezgan haotiski. Bet vadītāji cits citu uzmundrināja – skatītāji balso, tātad saprot! Droši vien pasākuma tehniskajām detaļām ļoti noderētu laiks, kas, piemēram, tika veltīts mazām pļāpām par to, kā lieto vārdu “mīļākā”. Beigās, kad grāmatu saraksta balsošana process ritēja jo kaislīgi, vēlreiz tika skaidrots, ka jābalso par daiļliteratūru, bet sižetā pieminētais “Krimināllikums” jāatstāj ārpus topa. Ieraugot sarakstā Čaku, atcerējos, ka Liebritānijas “Big Read” neiekļuva Šekspīrs, jo balsošanā piedalījās tikai romāni.
Latvijas lasītāji var balsot arī par dzeju, lugām, stāstiem... Kas būs ar biogrāfiskajiem romāniem, kas jau pavīdējuši topā?
Saraksts droši vien jākārto un jāskaidro, jo neatradu grāmatas, par kuru “iecelšanu” tajā saņemta apstiprinājuma vēstule. Droši vien skaidrāk varēja stāstīt, ka “Lielā lasīšana” nebūs iknedēļas izklaide, nākamais raidījums jāgaida vairāk nekā mēnesi.
Valsts iedzīvotāju mīļāko grāmatas saraksts liek pārvarēt milzu grūtības. It kā jāizvēlas mīļākais bērns, labākais draugs, vienīgā vieta, kurā būts un ko neiespējami aizmirst... Lai cik sarežģīti, tops jau veidojas. Lielbritānijā “Big Read” projekta rezultātā uzvarēja Džona Rolanda Rūlela Tolkīna grāmata “Gredzenu pavēlnieks”. Viss britu tops ir ļoti interesants, daudzas tajā minētās grāmatas ir arī Latvijas sarakstā. Aizrautīgākie balsotāji var palasīt, ko paši briti saka par savu mīļāko grāmatu atjaunināto sarakstu.
“Lielās lasīšanas” pirmajā raidījumā vislabāk izdevās priecīgās un dabiskās vietas, vissliktāk – saspringtā, visādu jau redzētu šovu nevajadzīga atdarināšna, stresaina šova taisīšana tikai šova dēļ. Bet mums patīk lasīt un mums patīk balsot! Izdosies!
