Anda Rožukalne: Latvijas žurnāli – pēc krīzes tik dzīvi!

Žurnāliem Latvijā joprojām klājas labi! Krīze tos nav izravējusi! Stiprie, stabilie un mūžam augošie – tā varētu teikt par daudziem. Par pārējiem – ļoti stabili! Ko tas nozīmē?

Ideju ieraudzīt žurnālu abonēšanas datus ilgākā laika periodā rosināja ziņu aģentūras LETA žurnālu abonēšanas rezultātu 2015.gada aprīlī datu publikācija. Rezultāti izskatījās tik labi, ka nolēmu tos salīdzināt ar 2010.gada skaitļiem.

Abonēšanas dati neizsaka visu, bet pēc tiem var spriest par uzticīgāko lasītāju skaitu. Tie liecina, cik noturīga ir abonēšanas tradīcija un lasītāju iespēja atļauties nevis reizumis pirkt žurnālus, bet maksāt par tiem uzreiz lielāku naudas summu. Salīdzinājums ilgākā periodā ļauj paskatīties uz katra žurnāla tipa perspektīvām, pārāk neuztraucoties, ka daļu izdevumu pārsvarā abonē, bet citus daudzi lasītāji pērk mazumtirdzniecībā, jo viņiem tā patīk vai arī ieinteresējis konkrētā numura saturs.  

Par spīti milzu zaudējumiem žurnālu reklāmas tirgū, kas pēc TNS Latvia datiem 2009.gadā veidoja 63% reklāmas ienākumu kritumu, par spīti no Latvijas aizbraukušajiem lasītāju tūkstošiem, par spīti lēni augošajam interneta regulāro lietotāju skaitam, Latvijā žurnālus joprojām lasa un lasīšanas prieks ir ļoti stabils.

Lai gan Latvijā ir izteikti daudz līdzīgu kopējo interešu žurnālu (to vidū arī sieviešu un vīriešu izdevumi), salīdzinoši ļoti populāri ir slavenību dzīves izdevumi, ļoti daudz tiek izdoti praktisko padomu nišas žurnāli, kāpumam vai kritumam nav lielas saistības ar žurnāla tematisko grupu. Jau kopš 2012.gada vairāki spēcīgie nišas izdevumi (Piemēram, "Annas Psiholoģija”) spēja piesaistīt lielāku abonentu skaitu nekā daudzi plašākam lasītāju lokam domātie žurnāli.

Tabula nr.1. Abonēto žurnālu saraksta nozīmīgākās tendences 2010.gada aprīlis 2015.gada aprīlis (minēti tikai izdevumi, kuru rādītāji nozīmīgi raksturo katru tendenci). Avots: LETA

Daži vārdi par abonentu zaudētājiem. Augot žurnāla “Ir” un “Sestdiena” lasītāju skaitam, sarucis cita sabiedriski politisko žurnālu grupas pārstāvja – “Mājas Viesis” abonentu skaits. Tas ar 8893 abonentiem joprojām ir godpilnajā visvairāk abonēto izdevumu saraksta devītajā vietā (šeit un turpmāk 2015.gada aprīļa žurnālu abonēšanas dati). Tas ir ļoti, ļoti labs rezultāts, par kādu gadiem nevar sapņot desmitiem citu žurnālu izdevēji. Iepējamie iemesli? Konkurence, “Latvijas Avīzes” lasītāju skaita lēns kritums un viņu ienākumu samazināšanās (“Mājas Viesis” ir viens no izdevniecības “Lauku Avīze” produktiem).

“Privātā Dzīve” ir lasītāko žurnālu līderu vidū gadiem ilgi. To vairāk pērk, nekā abonē. To joprojām abonē divas reizes vairāk (8608) nekā tiešo konkurentu ar pieaugušu abonētāju skaitu “Kas Jauns? (4134).

Krīzes laikā finansiālu apsvērumu dēļ lasītājiem nācās izvēlēties ne vien starp daudzajiem žurnāliem, bet arī starp vērtībām. Varbūt tāpēc slavenību izdevumu stabilāko lasītāju skaits ir lēni rūkošs?

“Māja” – praktiskās dzīves, aktuālo personību un sievišķīgo interešu žurnāls, tam joprojām ļoti liels abonentu skaits - 7200. Viens no žurnāliem, kam daudz konkurentu. Šis varētu būt viens no “Santa”, “36,6” un “Veselība” abonentu skaita krituma iemesliem.

Skumjākā vieta šajā sarakstā saistīta ar abonentu samazināšanos žurnālam “Ilustrētā Zinātne” (4762) un “Ilustrētā Pasaules Vēsture” (6164). Abu žurnālu abonēšanas cena ir salīdzinoši augsta, bet to mērķa auditorija – jaunieši – kopš 2013.gada mazāk lasa žurnālus, arī pašu jauniešu skaits Latvijā samazinās. Izglītojošo žurnālu skaits Latvijā tikmēr ir pieaudzis, abiem līderiem ir vairāki konkurenti (“GEO”, “National Geographic”), citi izdevumi, kas sekoja zinātnei veltīto žurnālu popularitātes vilnim (“Uzzini!”, “Planētas Noslēpumi”).

Lai labāk būtu novērtējama žurnālu abonēšana, sadalīju 69 sarakstā minētos žurnālus vairākās grupās pēc to abonentu skaita. Lielākā daļu Latvijas žurnālu abonē no 1000 līdz 5000 cilvēku.

Tabula nr. 2. Žurnālu grupas pēc abonentu skaita (2010.gada aprīlis 2015.gada aprīlis). Avots: LETA

2015.gada sarakstā nav astoņi no 2010.gada topa žurnāliem, taču nākuši klāt 11 žurnālu nosaukumi. Vairāki no tiem spējuši gūt panākumus sarežģītajos ekonomiskās recesijas gados. Veiksmīgāko un ietekmīgāko saraksts nav mainījies, taču Latvijā ir pieejami un tiek izdoti vēl daudzi citi žurnāli, kas nav šajā sarakstā, jo netiek piedāvāti abonēšanai.

Īsā prognoze - nākamie pieci gadi varētu būt žurnālu izdevējiem un lasītājiem labvēlīgi, jo augs žurnālu satura kvalitāte un daudzveidība!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti