Tāpēc šoreiz par ziņām "Delfi", "Apollo" un "Tvnet" portālos, kas veltītas Latvijas drošības jautājumiem*.
Katru dienu ziņu portālos lasāmas vairākas ziņas, kas palīdz saprast, kā attīstās notikumi, ko par drošības jautājumiem stāsta pētnieki, ko runā amatpersonas. Izvērtējot portālos publicēto ziņu avotus, šajā klāstā kvalitatīvākās ir LETA un BNS ziņas. Tās ir precīzas, tām pievienots konteksts un ziņas saturs atspoguļo tās tematu.
"Delfi" būtiskākās ziņas par drošības jautājumiem lasāmas abās valodās, to vidū ir Edvarda Lukasa intervija un uztraucošā ziņa par piekauto ukraiņu meitenīti, kas tapusi, atstāstot LTV sižetu. Tomēr ir akcenti, kas liek uzdot jautājumus, kāpēc ir dažas tēmas, kuras tiek piedāvātas tikai latviski un dažas, kas lasāmas tikai krievu valodā. Ja latviski uzzinām par uzturēšanās atļauju saņēmēju dinamiku, krievu lasītājiem tā vietā ir divas ziņas par Krievijas iedzīvotāju statistiku un nerezidentu Latvijā investētajiem līdzekļiem. Visas ir svarīgas, radītas Latvijā un, visticamāk, pieejamas latviski.
Temats ir viens un tas pats, bet izmantoti citi informācijas avoti.
Noskaņojums latviešu valodas ziņās par Drošības policijas secinājumiem ir uztraukumu raisošs, to pastiprina foto ar cilvēku, kas slēpj nazi aiz muguras.
Patiešām interesanta foto izvēle, lai ilustrētu Drošības policijas ziņojumu Saeimas komisijā. Minētās ziņas krievu valodā par Krievijas pilsoņiem Latvijā ir neitrālas vai pozitīvas, uzsverot viņu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.
Neredzu iemeslu, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem par Krievijas pilsoņu skaitu, uzturēšanās atļaujām un citiem jautājumiem vajadzētu saņemt atšķirīgu informāciju.
Tas tomēr arī ir drošības, ne tikai lasītāju uzvedības vai vēlmju jautājums.
Savukārt izglītības ministres Inas Druvietes citāts par mazākumtautību skolām "Delfi" publicēts tikai krievu valodā. Krievu lasītājiem šajās dienās rus.delfi.lv piedāvāta arī plašāka informācija par valdības nodomiem "Latvijas gāzes" akciju jautājumā.
Portālā "Tvnet" lasāmas ļoti līdzīgas ziņas abās valodās, taču turpinās jau iepriekšējā blogā minētā rus.tvnet.lv aizrautība ar Krievijas informācijas aģentūras "Regnum" sniegtās informācijas pārpublicēšanu krieviski, netulkojot to latviski. Tā noticis ar vides ministra Raimonda Vējoņa intervijas žurnāla “Ir” pārstāstu "Regnum" izpildījumā, izvēloties šī portāla stilā ieturētu, kareivīgu citātu, nevis kvalitatīvu informāciju ar pienācīgu kontekstu.
"Tvnet" un "Apollo" ziņas abās valodās ir līdzīgas. Zīmīgākā atšķirība, vērtējot pēdējo dienu ziņas, skar sarežģītu notikumu – Ukrainas skolnieces piekaušanu Jelgavā. Par to ziņo abu portālu latviešu versijās, par to neziņo krievu lasītājiem. Kāpēc tā?
Vēl svarīgāka un mulsinošāka ir rus.tvnet.lv un rus.apollo.tvnet.lv ignorance pret “The Economist” redaktora Edvarda Lukasa dažādās ziņās un intervijās sniegto Latvijas drošības situācijas analīzi. Latviešu lasītājiem šīs ziņas bija pieejamas. Krievu auditorijai viņa uzskati nav vēlami?
Rūpīga portālu ziņu lasīšana un to satura analizēšana apstiprina daudzu ikdienas lasītāju ievēroto, ka ziņām ir “latviešu” un “krievu” temati.
Diemžēl arī par Latviju, diemžēl arī par mūsu visu drošības jautājumiem. Latviešu lasītājiem vairāk tiek piedāvāti amatpersonu izteikumi, analītisks skatījums, savukārt krievu valodā lasošie tiek pie ziņām par valodas un mazākumtautību skolu jautājumiem, Krievijas un Latvijas biznesa attiecībām.
Zinot, ka redaktoru priekšstatus par lasītāju interesēm galvenokārt nosaka pieredze un auditorijas datu analīze, jāsaka, ka portāli tomēr uztur ilgākā laikā veidotus stereotipus, kuras ziņas un kuri temati ir piemēroti noteiktā valodā lasošiem iedzīvotājiem.
Ja arī atlasi nosaka ziņu veidošanas ātruma, tulkojuma pieejamības un citu apstākļu noteiktas nejaušības, tomēr ziņu piedāvājumā vērojama konkrēta redakcionālā politika.
Portālu ziņu atlase nav neitrāla. Katrā valodā var ievērot atšķirības personību, vēstījumu, tematu, viedokļu un informācijas avotu atlasē. Tā kā interneta ziņām ir raksturīga vienpusība, proti, daudzas ziņas balsta tikai kāda cilvēka citāts vai vienas puses paziņojums par notikumu, tad problēmas ar viedokļu daudzveidību, atkarībā no ziņu valodas, kļūst vēl spilgtākas. Tās jau tāpat ir pietiekami nopietnas, ja netiek pamatota nozīmīgu ziņu nepublicēšana abās valodās vai kādas ziņu grupas izcelšana tikai vienā valodā.
Spēcīgu Igaunijas mediju uzņēmumu rokās esošo ziņu portālu gadījumā nav iespēju aizbildināties ar atšķirīgu auditorijas mediju lietojumu un populāro, bet tukšo frāzi par “nošķirtām informācijas telpām”.
Runa ir par informācijas filtrēšanu tās piedāvātāja, nevis saņēmēja pusē.
* Šeit teiktais attiecas uz pavisam parastām trīs ziņu portālu dienām – no 17. Līdz 19.septembrim. Kategorijā “Latvijas drošība” analizētas ziņas par NATO palīdzību Latvijai, ar drošības jautājumiem saistītu amatpersonu izteikumi, starptautisko notikumu izvērtējums, ko sniedz eksperti, citi ar šo problēmu saistīti notikumi. Lai pārbaudītu iepriekš novērotās tendences un pievienotu aktuālākas ziņas, pagājušās nedēļas ziņu analīzei pievienoju arī divas šīs nedēļas dienas – 23. un 24.septembri.
