Putins atkal pievērsies vēsturei. Tas nekad nav nejauši. Turklāt galvenais paziņojums ir visai neparasts. Sagaidīju, ka Latvijā mediji šo paziņojumu skaidros un komentēs ar vēsturnieku palīdzību.
Tomēr karstajās dienās nevarēju Latvijas medijos atrast atbildes jautājumu: ko gribēja pateikt Putins? Daži portāli publicēja LETA-AFP sagatavotu ziņu, kurā bija vairākas Putina runas frāzes (piemēram šeit). To vidū bija izcelta interpretācija, ka Krievija Pirmajā pasaules karā piedalījusies, lai aizstāvētu slāvu tautu serbus, kas ļoti sakrīt ar Krievijas ideoloģiju, pamatojot Krimas aneksiju šogad martā. Bez skaidrojuma šādai ziņai ir maza vērtība, mēs uzzinām vien to, ka Putins ir runājis kārtējā svinīgajā pasākumā un uzsvēris jau agrāk teikto.
Visa Putina runa lasāma Kremļa mājaslapā. Tajā ir daudz detaļu un mājienu, kas attiecas uz 100 gadu seniem notikumiem un arī mūsdienu procesiem. Pirmā pasaules kara notikumi ir pietiekami tāli un sarežģīti, lai tos varētu izmantot politiskiem mērķiem, pārdefinējot dalībnieku lomu un svarīgāko notikumu nozīmi.
Šo Putina runu nebija atstājuši nemanītu Krievijas “Eho Moskvi” žurnālisti. Jau Pirmā pasaules kara varoņu pieminekļa atklāšanas dienas pievakarē žurnāliste Olga Žuravļova šo runu apsprieda ar savu kolēģi Nikolaju Svanidzi (sākot no 3:07). Sarunā ir ļoti interesanti vēsturiski fakti, kas atklāj Krievijas mērķus Pirmajā pasaules karā un galīgi nemaz nesaskan ar Putina runā teikto, bet izceļ Krievijas impēriskās intereses.
“Putins stāsta patiesību, bet tā nav visa patiesība un arī ne pati lielākā patiesība”,
3.augusta vakarā sacīja “Eho Moskvi” galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs, savā programmā atbildot uz klausītāja jautājumu par to, ko tad pateica savā runā Putins (no 30:29). Viņš runā par to, ka Krievija Pirmā pasaules kara laikā vēlējās iegūt ietekmi Bosfora jūras šaurumā un Dardaneļu salās, bet boļševiki, kam sekoja lielākā Krievijas sabiedrības daļa, veicināja pilsoņu karu šajā valstī.
Venediktovs iesaka klausītājam lasīt arhīvu dokumentus par Krievijas lomu Pirmajā pasaules karā, jo viņš noteikti nav tik ļoti aizņemts kā prezidents, kuram droši vien nav laika iepazīt šos vēstures avotus.
Es varu ieteikt noklausīties minētos raidījumus (tiem pieejamas arī drukātās versijas), ja vēlaties saprast aktuālo Putina retoriku un papildināt savas vēstures zināšanas par notikumiem, kuri ietekmēja arī Latviju 20.gs. Tas dos daudz vairāk nekā ziņu virsraksti, kurus, visticamāk, atkal atkārtos mediji un privātpersonas. Daudzi par ziņās lasāmo Putina vēstures interpretāciju brīnīsies, daudzi pieņems kā patiesību. Tāds jau ir tālākais ceļš, ja ziņas satur vien fragmentus, bet pašiem auditorijas pārstāvjiem nav laika vai iemaņu, lai saprastu, kas īsti ir atrodams dažādu jaunumu drupatās.
Daudzas ziņas ir redzētas vai dzirdētas, bet paliek nesaprastas. Arī tāpēc, ka par preses brīvības stāvokli kritizētajā Krievijā vismaz šīs ziņas skaidrojumi ir daudz profesionālāki par Latvijas mediju piedāvāto informāciju.
