Anda Rožukalne: Kad mediju brīvība, jauniešu radio un tā auditorija noregulēta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vai mūzikas formāta drastiska maiņa ir iejaukšanās saturā? Ja redakcionālā neatkarība mediju darbā ir nemainīga brīvas preses un obligāta sabiedrisko mediju darbības sastāvdaļa, tad to vērts vēlreiz pārdomāt, kopš NEPLP (Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes) lēmusi, ka Latvijas Radio jauniešu kanālā pieci.lv no 1.septembra līdz 80% palielināt Latvijā autoru radītās mūzikas īpatsvaru ārpus autorraidījumiem atskaņotajā saturā.

Latvijas mediju regulators NEPLP 6.jūlijā pieņēma divus ar Latvijas populāro mūziku saistītus lēmumus. Pieci.lv formāta maiņu nosakošais lēmums paredz, ka: “neskaitot autorraidījumus, ne mazāk kā 80% muzikālā satura jābūt Latvijas autoru darbiem“. Lēmums ir izvērsts, tas nosaka arī to, ko pieci.lv jau dara, piemēram, veic ierakstus vietējos mūzikas festivālos un komentē notikumus Latvijas mūzikā.

Otrs lēmums nosaka, ka konkursā par multimediālas mūsdienu latviešu aktuālās populārās platformas izveidi uzvarējis a/s Radio SWH.

Abi attiecas uz Latvijas populārās mūzikas pieejamību, bet šoreiz tikai par pieci.lv. Gribu pievērst uzmanību diviem aspektiem: iespējai pēc šī lēmuma strādāt redakcionāli neatkarīgi un dažām pretrunām lēmuma skaidrojumā.

Vai mūzikas izvēle ir daļa no brīvības?

NEPLP lēmums un tā pieņemšanas gaita liek domāt par redakcionālās neatkarības principa būtību. Tas nav vienkāršs, redakcionālā neatkarība nodrošina plurālismu, tā parāda, kā mediju brīvība izpaužas praksē. Bet prakse ir sarežģīta, arī pieci.lv un visa Latvijas Radio gadījumā.

Redakcionālā neatkarība parasti tiek attiecināta uz organizācijas līmeni, jo paredz mediju profesionāļu brīvību pieņemt lēmumus, vienlaikus rēķinoties ar vadības norādījumiem, finanšu apsvērumiem, plānoto mērķa auditoriju. Žurnālista autonomija nozīmē būt neatkarīgam indivīda līmenī, patstāvīgi un brīvi radot saturu. Tās abas ir savstarpēji saistītas un ietver būtiskus nosacījumus – profesionālo ētiku, mediju profesionālās darbības principus. Kā raksta Henriks Ornebrings, institucionālā līmenī medija autonomija nodrošina neatkarību no citām sociālām un politiskām institūcijām, galvenokārt valsts un tirgus[1]. Šis princips jaunā lēmuma kontekstā attiecas uz Latvijas Radio iespējām darboties brīvi no valsts, tirgus lobiju vai politisko organizāciju vēlmes iejaukties saturā.

Ne vienmēr viegli atpazīt redakcionālās neatkarības pārkāpumus.

Parasti tie nozīmē nesakritību starp prasībām profesionāli darboties un iespējām prasības izpildīt. Pieprasot profesionālu darbu un konkrētus tā rezultātus, netiek ļauts brīvi strādāt, no vadības puses izvirzot papildu nosacījumus, kas ir pretrunā ar brīvu satura radīšanas procesu.

Ja mūzika pieci.lv ir nozīmīga satura daļa un veids, kā uzrunāt auditoriju, piepildīt savas pastāvēšanas galvenos mērķus, vai lēmums mainīt piedāvātās mūzikas struktūru nav iejaukšanās saturā? Redakcionālā neatkarība attiecas arī uz izklaidi, par to runā gan zinātnisku, gan nišas mediju gadījumā.

Atsakoties no redakcionālās neatkarības vai to iedragājot, nav iespējama kvalitatīvs, daudzveidīgs saturs. Arī ārpus autorraidījumiem.

Vai tas nav redakcionālās neatkarības principa (to nosaka  likuma Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 16.pants un sabiedrisko mediju gadījumā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 64.pants) pārkāpums, ja radio formāts tiek mainīts gada vidū, pārveidojot gan mūzikas formātu, gan mainot sabiedriskā pasūtījuma detaļas? EPLL 62.pants nosaka, ka sabiedriskais pasūtījums top NEPLP un sabiedrisko mediju vadībai savstarpēji konsultējoties. Tā nav bijis šajā reizē. Turklāt Latvijā radītas mūzikas pieaugums pieci.lv saturā jau bija paredzēts un jaunu raidījumu veidošana liecina, ka šis lēmums tika pildīts.

Ja NEPLP pārstāvji slavē pieci.lv komandu par profesionālismu, bet neļauj tai brīvi strādāt un darbiniekiem īstenībā neuzticas, bet vēlas vadīt to ikdienas darbu, tas padara šo lēmumu un tā pieņemšanas pamatojumu neskaidru.

Jaunieši ir vajadzīgi, bet reitingi – vairs ne?

Preses paziņojumā NEPLP tīmekļa vietnē sniegta informācija, ka izskatīti vairāki pieci.lv tālākās darbības modeļi, „no kuriem kā veiksmīgākais tika izvēlēts uz latviešu mūzikas tirgus attīstību vērsts modelis“. Pašreizējais modelis atzīts par neperspektīvu, jo nav sasniegts uzdevums piesaistīt jauniešu auditoriju – 100 000 klausītāju vecumā no 15 – 30 gadiem. Uzdevums atbalstīt kādu tirgu, nevis sabiedrībai kopumā vai kādai tās grupai būtiskas satura vajadzības ir pretrunā ar sabiedrisko mediju pastāvēšanas jēgu.

NEPLP drīkst reorganizēt sabiedriskos medijus, to paredz EPLL. Vai šī ir reorganizācija, lēmums nepaskaidro. Tas gan piemin uzdevumu uzrunāt jauniešu auditoriju, jo: „Par LR5 galveno uzdevumu jākļūst Latvijas autoru radītās mūzikas popularizēšanai jauniešu vidū, vienlaikus rosinot Latvijas autorus radīt kvalitatīvu, laikmetīgu un aktuālu mūziku, kas uzrunās jauniešu auditoriju“.

Jauniešu auditorijas padomes skatījumā sasniegšana joprojām svarīga, bet NEPLP loceklis Ivars Āboliņš LTV „Panorāmā“ žurnālistei Anetei Bērtulei skaidro, ka no pieci.lv „netiks prasīti reitingi“.

Izrādās, apmaiņā pret Latvijā veidotas mūzikas atskaņošanu, vairs nav svarīgs agrākais mērķis – sasniegt auditoriju.

Cik šis detalizētais lēmums ir samērīgs, ja likums nosaka, ka NEPLP uzrauga sabiedrisko mediju darbību, kontrolējot, vai tā atbilst to darbības pamatnosacījumiem, pilda sabiedrisko pasūtījumu un atbilstoši izmanto piešķirto finansējumu?

Ja NEPLP iespējas noteikt viena kanāla satura struktūru tiek interpretētas tik detalizēti, vai varam gaidīt arī citas NEPLP rosinātas pārmaiņas sabiedrisko mediju saturā? Piemēram, vēlmi regulēt LR1 diskusiju dalībnieku sastāvu, prasību iekļaut astrologu kvotu zinātnei veltītajā raidījumā „Zināmais nezināmajā“, lēmumu, kas pieprasa topu šlāgermūzikai LR3 programmā, uzdevumu veicināt arī citu tirgu labklājību?

Vienlaikus I.Āboliņš minētajā ziņu sižetā saka, ka „cita ceļa saglabāt [radio pieci.lv] vienkārši nebija“ un  šim radio „nebija nekāda loģiska iemesla atrasties uz FM skalas“. Vai tas nozīmē, ka NEPLP spiesta pieņemt šādu lēmumu, lai pieci.lv turpinātu pastāvēt, un tas atbilst kādai plašāk neskaidrotai loģikai? Tā gan būtu ļoti slikta ziņa par neatkarīgu Latvijas mediju uzraugu.

Sasniegt jauniešu auditoriju FM viļņos nav vienkārši, bijusi diskusija par radio pieci.lv pāreju darbam tikai internetā. Bet lēmums ir pieņemts, tas Latvijas populārās mūzikas tirgu tagad liek priekšplānā, jauniešu piesaiste sabiedriskajam medijam nu otršķirīga.

Nesaku, ka NEPLP lēmumam ir kāds sakars ar agrāk pieredzētajiem uzbrukumiem pieci.lv darbībai – no komercmediju, un no politiķu puses. Bet lēmums ir ļoti līdzīgs tam, ko pieci.lv darbības kritizētāji varētu būt gribējuši panākt.

Pirmkārt, tas palīdz pieci.lv mazāk apdraudēt to komercradio intereses, kam būtiska jauniešu auditorija un tiem, kuri mierīgi spēlē jebkādu mūziku, neliekoties ne zinis par Latvijā radīto dziesmu proporcijām un Latvijas mūzikas tirgus labklājību. Otrkārt, tas var iedragāt pieci.lv zīmolu. Treškārt, tas samazina šī kanāla radīšanas galveno mērķi un jēgu – uzrunāt jaunus cilvēkus ar kvalitatīvu saturu, piesaistīt sabiedriskajam medijam.

Kāpēc šeit nav ne vārda par sociālo mediju diskusijās tik modernajām pieci.lv pastāvēšanas prognozēm, atskaņojot Latvijas mūziku? Tāpēc ka latviešu valoda un Latvijas mūzika ir ļoti svarīga, bet sabiedrisko mediju brīvība, to neatkarība no jebkāda tirgus ir daudz svarīgāka.

[1] Örnebring, H. (2013) ‘Anything you can do, I can do Better? Professional Journalists on Citizen Journalism in Six European Countries’, International Communication Gazette 75(1): 35-53.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti