Anda Rožukalne: Jautājums - ko darīt ar krievu TV kanāliem? Atbilde - Neko! Neko?

Par Krievijas TV kanālu un citu mediju saturu šaubu nav – lielas naudas balstīta propaganda, nekaunīgi meli, viltus ekspertu muldēšana un “izdevīgo stulbeņu” pārspriedumi, pa vidu – naidīgu troļļu armijas rosība. 

Daudziem nav šaubu arī par Krievijas TV kanālu ietekmi – nozombēta lielākā daļa no kaimiņvalsts iedzīvotājiem. Vai Latvijā un Baltijā to ietekme arī tikpat bīstama, domas dalās, bet stress par hibrīdkara komunikācijas daļu ir nepārejošs. Tāpēc ik pārdienas atjaunojas diskusijas par to, kā pretstāvēt propagandas vilnim. Pat Eiropas Savienība gatavo plānu pret “dezinformācijas kampaņām”, kas tiks apspriests 19.martā.

Ja nav citu ienaidnieku, tad Krievijas TV kanāli noder vienmēr. Politiķiem, ārpolitikas norišu un globālo procesu skaidrošanai.  Dažādiem viedokļiiem tagad varu likt pretī Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptaujas datus.

Šis ir pirmais ieraksts vairāku blogu sērijā par sabiedrības attieksmi pret medijiem – tā ir neliela daļu no rezultātiem Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) finansēta zinātniskā projekta "Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti". Datus pēc projekta veidotāju pasūtījuma trīs reprezentatīvās aptaujās savāca pētījumu centrs SKDS.

Aptaujāto iedzīvotāju atbildes uz jautājumu par aktuālo diskusiju ap Krievijas kanālu ietekmi ilustrē Latvijas attieksmi gan pret pašiem kanāliem, gan to saturu un uztraukumu par šo kanālu ietekmi, kā arī piedāvātos risinājumus.

Uztraukums nav pārāk liels. Stingru rīcību vairāk atbalsta jauni cilvēki un pusmūža respondenti. 7,5% Krievijas TV kanālu retranslācijas ierobežošanu, viņu vidū izceļas respondenti no 18 - 24 gadiem (10,3%) un no 45 – 54 gadiem (9,3%), latvieši (11,9%), cilvēki ar augstāko izglītību (10%), vadītāji (11,7%)  un Pierīgas iedzīvotāji (10,4%). Tikai daži cittautieši (1,3%) un cilvēki bez Latvijas Republikas (LR) pilsonības (2,8%) atbalsta Krievijas kanālu ierobežošanu.

12,9% aptaujāto piekrīt, ka vēlams ierobežot ziņu un analītisko raidījumu translāciju, atstājot iespēju Latvijā skatīties cita rakstura programmas – izklaidējošus raidījumus un filmas. Šo viedokli pārsvarā izteikuši jaunieši vecumā no 18 – 24 gadiem (20,8%)  un latvieši (18,3%), skolēni un studenti (25,8%), Vidzemē dzīvojošie  (21,9%).

Sabiedriskā TV kanāla izveidei krievu valodā piekrīt 15,4% respondentu, viņu vidū vairāk ir publiskajā sektorā strādājošie, vadītāji, Rīgas iedzīvotāji. Interesanti, ka vairāk nekā vidēji – 16,5% cittautiešu un 17% cilvēku, kas ģimenē sarunājas krieviski, domā, ka Latvijā jāveido sabiedriskā medija kanāls krievu valodā. Tātad vismaz šī respondentu daļa neuzskata, ka pietiek ar Krievijas TV ziņām.

Uzskatu, ka vispirms jānoskaidro Krievijas TV kanālu ietekme, atbalsta 18,4% respondentu, biežāk par šo risinājumu iestājas latvieši,  publiskajā sektorā strādājošie, vadītāji un cilvēki ar zemiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli.

40% respondentu domā, ka Krievijas TV kanālu sakarā “nekas nav jādara”, to vidū 29,4% ir latvieši, 56,9% - cittautieši, 49,4% - respondenti bez LR pilsonības, Zemgales iedzīvotāji (48,3%).

Notikumi Ukrainā ir rosinājuši diskusijas par Krievijas televīzijas kanālu ietekmi uz mūsu valsts iekšējo politiku. Jūsuprāt, kas Latvijā būtu jāizdara vispirms?

Atbildes uz jautājumu par vēlamo rīcību Krievijas TV kanālu sakarā parāda, ka Latvijas iedzīvotāji, kuru spriedumus noteikti ietekmē viņu pieredze un spēja novērtēt situāciju, spēj saglabāt vēsu prātu. Radikālu risinājumu piekritēji ir mazākumā, tikai katrs piektais no aptaujātajiem uzskata, ka vispār vai daļēji jāierobežo Krievijas TV kanālu retranslācija.

No vienas puses ir pašsaprotami, ka apmēram puse aptaujāto cittautiešu nevēlas Krievijas TV kanālu ierobežošanai un atbalsta esošās situācijas sagalabāšanu, tātad “nedarīt neko”. Bet arī šī grupa nav viendabīga, pārsteidz salīdzinoši lielāks cittautiešu atbalsts sabiedriskā medija kanālam krievu valodā, lai gan šos projektu žurnālistu intervijās krievvalodīgie iedzīvotāji atzinuši arī par bezjēdzīgu. Zīmīgi, gandrīz trešdaļa latviešu uzskata ar Krievijas TV labāk “nedarīt neko”.

Šajā pētījumā vēl ir vairākas labas ziņas, kas sakrīt ar atbildēm par Krievijas TV ietekmes mazināšanu – Latvijas iedzīvotāji kaislīgi izmanto medijus, bet kritiski vērtē žurnālistikas kvalitāti un pārliecinoši atbalsta plurālistiskus medijus. Par to nākamajos blogos.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti