Jaunā galvaspilsētas pašvaldības izdevuma drukāšanas pakalpojuma aktuālā iepirkuma rezultātu publiskošana ļoti asi parādīja, kā izskatās pašvaldību dibināto preses izdevumu izplešanās. Ar vērienu topošais laikraksts rīga.lv un tā radīšanai pērn rudenī izveidotais nodibinājums ir tikai viens no daudziem līdzīga ceļa gājējiem Latvijā.
Arvien spīdīgāki, krāsaināki, biezāki, dārgāki...
Ar ceļojumu aprakstiem, ievēlēto cilvēku gaitu izklāstu fotogrāfiju sērijās, viņu uzrunām visos dzīves gadījumos, jauku pašvaldības iedzīvotāju personību portretiem, TV šovu dalībnieku pieredzēm un citu informāciju, kurā rodams, lielākoties nepārskatāmi un formāli pasniegts, „pienākums“ – informācija par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem un tās atbildības lokā esošajiem jautājumiem.
Rīgas avīze atšķiras ar galvaspilsētas ambīcijām - rīga.lv ražošanas cenas (drukāšanai gandrīz pusmiljons eiro) un nopietnam žurnālam raksturīgu apjomu – 68 lappuses ik mēnesi, jau ieguldītajiem pašvaldības un tās uzņēmumu līdzekļiem šogad izdotajos – 78 000 eiro. Varenā avīze ar parastiem preses izdevējiem nereālu tirāžu un budžetu būšot ietaupījums, jo nevajadzēs izdot bukletus un skrejlapas.
Ko parāda šie skaitļi? Tās nav rūpes par pašvaldības iedzīvotāju informēšanu, nē, izrādītās „rūpes“ ir daudz lielākas – nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojums pašvaldību izdevumiem sniedz tiešu iespēju sasniegt potenciālos vēlētājus.
Šie izdevumi nodrošina arvien lielāku politiski orientētas informācijas apjomu un - ilgākā laikā – arī ietekmi.
Sava „masu avīze“ pamazām izkonkurē brīvos medijus un sevišķi avīzes, jo „praktiskais iedzīvotājs“ taču visu vajadzīgo informāciju jau saņem „par brīvu“ un pie savām durvīm; nav vērts maksāt par citiem preses izdevumiem, vai ne?
Rīgas pašvaldības uzņēmumi pazīstami ar varenām investīcijām citos medijos – pirktās slejās, rakstos, ziņās, sadaļās... Ja vēlaties piešķirt konkrētus vārdus cilvēkiem, kuri aktīvi piedalījušies pirktas žurnālistikas attīstīšanā, izpratnes par brīvu presi degradēšanā Latvijā, un turpina to darīt, tad skatiens jāvērš spēcīgāko pašvaldību virzienā.
Tikmēr...
Tikmēr daudzas neatkarīgas, mazām redakcijām piederošas, reizēm niknas un asas, bet ikdienas tēriņos taupīgas un spītīgas reģionālās avīzes jau gadiem iebilst pret pašvaldību avīžu negodīgo konkurenci.
Īstām avīzēm par auditoriju un reklāmdevējiem jākonkurē reālajā mediju tirgū. Tā nav godīga un līdzvērtīga cīņa!
Pašvaldības ar savām bezmaksas lapām to uzvar, prasti pieliekot priekšā varas kāju – par iedzīvotāju naudu iegūst priekšrocības cilvēku sasniegšanā, dažas pat publicē TV programmu un piesaistījušas reklāmu...
Tikmēr „Latvijas Avīze“, viens no spēcīgākajiem laikrakstiem Latvijā, kas tikko atzīmēja nozīmīgu notikumu - 5000. numura iznākšanu, uz ielām dala laikrakstu potenciālajiem lasītājiem. Lai iepazīstas, ja vien vēlas... Pastkastēs viegli un par brīvu iekļūst tikai pašvaldību avīze. Arī tā ir cīņa par tirgu. Negodīga, smaga!
Tikmēr diskusijas par iespējām ierobežot pašvaldību darbošanos mediju jomā LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā palikušas sarunu līmenī. Priekšlikumi? Neļaut pašvaldībām dibināt un reģistrēt medijus, stingrāk kontrolēt, vai informatīvo izdevumu saturs nepārsniedz pienākumu informēt iedzīvotājus, ierobežot „radošās“ pieejas piesaistīt reklāmu, pieskatīt pašvaldību vēlmi un iespējas slēpti un atklāti investēt citu mediju darbībā...
Vai esmu pret regulāru un atbildīgu informāciju iedzīvotājiem?
Nemaz, bet tāpēc pašvaldībai nevajag dibināt savu mediju tā klasiskajā izpratnē, piesmejot īsto mediju iespējas strādāt un samazinot iedzīvotāju tiesības iegūt neatkarīgu informāciju!
Pašvaldībām nav jādibina mediji, tās var informēt ar savu portālu, bukletu vai informatīvo ziņotāju palīdzību.
Tikmēr... Rīgas domei un tās vadītājiem patīk sevi uzskatīt par mūsdienīgiem, stilīgiem. Informācijas pasniegšanas modelī tā cenšas atgriezties atpalicībā - politiski ietekmētas masu preses laikmetā. Ja masu prese kā parādība jau kļuvusi par vēsturi, ar varas instrumentiem to var censties izmainīt, vai ne? Turklāt uzvedība šajā ceļā ir līdzīga mediju magnātu rīcībai – pakļaut plašas teritorijas, iegūt dominējošo ietekmi, ļoti ieinteresēti kontrolēt saturu, pārstāvēt izdevīgas politiskas intereses... Ja vien tie paši magnāti, piemēram, Rūperts Mērdoks, cīnoties ar reputācijas un citām nopietnām grūtībām, būtu varējuši iedomāties, cik viegli būt par magnātu par nodokļu naudu. Lūk, tāds izskatās pašvaldību preses atdzimšanas laikmets.
Vai kāds jau piedāvā uzlīmi pastkastei – „Lūdzu, neievietot pašvaldības avīzi, vēlēšanās balsošu par brīvu presi!“?
