Anda Rožukalne: Informācijas traucējumu 50 nokrāsas. Kā tikt galā ar dezinformāciju?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kopdzīve ar dezinformāciju būs ilgstoša. Tas ir mainīgs, dzīvīgs un daudzveidīgs fenomens. Salīdzinoši nesen pārsteigti atklājām Krievijas apmaksāto interneta troļļu fermas. Šogad lielas vilšanās avots ir ziņas par dokumentu zagšanu, spiegošanu, ielaušanos datorsistēmās, alkatības vadītu slepenu vienošanos un Krievijas dienestu vadītām melu straumēm pirms vēlēšanām ASV 2016.gadā un, iespējams, arī šogad gan Amerikā, gan citās valstīs.

Vai dezinformāciju iespējams ierobežot? Vienkāršo risinājumu piekritējiem labu ziņu nebūs – dezinformācijas problēma nav atrisināma ar kādu vienu, maģiski efektīvu paņēmienu.

Eiropas Komisijas dezinformācijai veltītā darba grupa* ir rosinājusi ambiciozu plānu veidot dezinformācijas novēršanā iesaistīto Koalīciju un veidot Eiropas dezinformācijas novēršanas prakses kodeksu. Ar vārdu Koalīcija domāti visi spēlētāji, uz kuriem attiecas atbildība par dezinformāciju, tās izplatīšanu un centieniem to novērst: profesionāli mediji, tīmekļa platformas, neatkarīgi satura veidotāji (blogeri, vlogeri un citi), faktu pārbaudītāju organizācijas un to sadarbības tīkli, auditorijas nevalstiskās organizācijas, komunikācijas, privātuma un vārda brīvības speciālisti, valdības, izglītības iestādes.

Informācijas traucējumu 50 nokrāsas. Andas Rožukalnes rakstu sērija:

1. daļa - Vieglie ieroči 

2.daļa - Uzbrukt, apklusināt un iznīcināt! 

3.daļa - Lielu un mazu melu straumes struktūra

4.daļa - Emociju demokrātija vai garīgi traucējumi? 

5.daļa - Kā tikt galā dezinformāciju?

Lai vienotos par visiem pieņemamiem darbības principiem, Koalīcijas partneriem jāizstrādā minētais prakses kodekss. Tas ir risinājums, kas balstās pašregulācijā, ceļš, kas izvēlēts, lai izvairītos no tīmekļa un citu informācijas vides spēlētāju stingras regulācijas un darbības ierobežošanas. Bet arī tāda sekos, ja pašregulācija nebūs iespējama vai nedarbosies.

No darba grupā izpētītā un piedāvātajām idejām gribu izcelt divus risinājumus, par kuriem Latvijā runāts salīdzinoši nedaudz. Abi attiecas uz interneta platformām. No tām pirmās, kas nāk prātā, ir "Facebook" un "Twitter" kā dezinformācijas radīšanas un izplatīšanas vietnes, bet tikpat svarīgs ir "YouTube", "Google", "Yahoo", individuālās saziņas vietnes un citi tīmekļa servisi, kas piegādā, dod iespēju atrast, sakārtot, radīt, papildināt, izplatīt informāciju.

Pirmais risinājums ir diezgan drastisks un to sauc – dezinformācijas demonetizācija. Ko tas nozīmē? Iedomājieties veiklos interneta biznesmeņus, kas pelna reklāmu naudu ar emocionālu un iesaistošu muļķību publicēšanu, brīdī, kad viņi palikuši bez naudas pelnīšanas rīkiem. Iestājas kolapss!

Ja lietotāju klikšķu sagādāšana un reklāmas piesaiste savstarpēji saistītās tīmekļa vietnēs palīdz pelnīt naudu zemisku melu izplatītājiem, tad platformu pienākums ir atņemt šādas peļņas iespējas.

Ideja vēršas pret dezinformācijas radītāju un izplatītāju darbības pašiem pamatiem. Tā liek mainīt labi strādājošus tīmekļa biznesa modeļus, nodrošināt dezinformācijas avotu ātru atklāšanu. Šī uzdevuma izpildei nepieciešamās tehnoloģijas un citi resursi ir dārgi, sarežģīti. Bet tos nāksies izveidot.

Otrais risinājums ir caurskatāmība un atklātība, kas attiecas uz visiem informācijas radīšanas, izplatīšanas, pārbaudes posmiem. Ko tas nozīmē dezinformācijas novēršanā? Pirmkārt,

digitālajām platformām ir jāizstrādā rīki, kas ļauj atpazīt spēlētājus, kas piedāvā konkrētu informāciju tīmeklī. Tas nozīmē skaidru sponsorētas informācijas identifikāciju,

sākot ar politiskās reklāmas atpazīšanas un identificēšanas rīkiem. Lai to panāktu, svarīgi vienoties par “seko naudai” principa ieviešanu. Ar tā palīdzību pētnieki un arī lietotāji var izsekot līdzekļiem, kas ieguldīti publicētās informācijas radīšanā, pavairošanā, izplatīšanā tīmeklī.

Priekšlikums paredz arī tādu rīku radīšanu, ar kuru palīdzību automātiski tiks identificēti maksājumu fakti un maksājumu avoti naudai, ko saņem tā saucamie tīmekļa "influenceri" jeb digitālajā vidē populāri cilvēki, kuru atpazīstamība un auditorija tiek izmantota ideju, preču un pakalpojumu reklamēšanai. Šādi rīki jau ir radīti, bet to lietošanai jābūt pastāvīgai.

Atbilstoši minētajam dezinformācijas novēršanas virzienu plānam jābūt pieejamai informācijai arī par automatizētiem rīkiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību konkrēta informācija ieguvusi popularitāti. Šāda informācija viegli ļaus atšķirt patiesi aizraujošu saturu, kas piesaistījis cilvēku interesi tīmeklī, no informācijas, kuras popularitāte panākta ar naudas palīdzību. Caurskatāmības princips jāattiecina arī uz mākslīgajiem profiliem, tā saucamajiem robotizētajiem kontiem, automātiskiem rīkiem, kas izmantoti informācijas pieejamības paplašināšanai.

Otrais risinājums ir informācijas avotu caurskatāmība. Tā nozīmē sniegt informāciju lietotājiem par avotiem, kas izmantoti satura veidošanai. Avotu caurskatāmība jābalsta uz profesionāliem rīcības kodeksiem un skaidriem kritērijiem, kas palīdz atšķirt ticamu un uzticamu saturu.

Treškārt, caurskatāmības vārdā platformām jāpiešķir ērta iespēja neatkarīgiem pētniekiem piekļūt līdz šim nepieejamiem datiem par platformu darbību. Patlaban no datu piekļuves viedokļa visslēgtākā un grūtāk pieejamā platforma ir "Facebook".

Datu ieguve neatkarīgu pētījumu veikšanai ir nepieciešama ne vien dezinformācijas mēroga, satura un galveno spēlētāju noskaidrošanai, bet arī dezinformācijas pasākumu novēršanas izvērtēšanai.

Pirmajā acu uzmetienā viss minētais droši vien izskatās ideālistiski un izklausās nereāli. Bet tā gluži nav, jo dezinformācijas novēršanas plānu dokumenta tapšanas laikā pie galda sēdēja arī globālo platformu pārstāvji. Dokumentā un diskusijās nebūtu nekas no minētā, ja platformas nepiekristu piedāvātajiem risinājumiem un nebūtu piedāvājušas aktīvu rīcību.

"Facebook" tiek smagi kritizēts, šim sociālajam medijam īsti neveicas ar efektīvu dezinformācijas un datu negodīgas izmantošanas novēršanu. "Facebook" viegli neklājas arī ar naida runas novēršanu, jo to grūti veikt ar automātiskiem rīkiem, mazliet labāk uzņēmumam sokas ar cīņu pret citām nelegālas informācijas formām, piemēram, bērnu pornogrāfiju.

Bet pamēģinām iedomāties, ka,

iespējams, platformām nemaz nav izdevīgi visu laiku būt kritikas krustugunīs, piedzīvot lietotāju skaita kritumu un reputācijas dramatisku samazinājumu. Par nopietnām problēmām liecina arī visu laiku lielākais "Facebook" akciju cenas kritums jūlijā.

Tāpēc ne vien auditorijai jākļūst gudrākai, ne tikai profesionāliem medijiem jācenšas tikt galā ar ienākumu un auditorijas uzmanības drastisku pārdali, arī globālajiem tehnoloģiju uzņēmumiem nāksies pielāgoties jaunajai situācijai. Tātad arī investēt risinājumos, kas samazina to lomu dezinformācijas problēmas radīšanā.

Piedāvātie risinājumi nav vienkārši, tie prasa lielus ieguldījumus. Kopš marta beigām solītā vienošanās par dezinformācijas problēmas risināšanā iesaistīto koalīcijas rīcības kodeksu vēl nav publiskota. Izskatās, vienošanās un situācijas maiņa nebūs ātra, bet joprojām tā ir iespējama.

Pozitīvu skatu pastiprina ideja, ka melīgi un uz meliem veidoti politiski režīmi agri vai vēlu aiziet nebūtībā. Dezinformācijas straume, ar kuras palīdzību panākts "Brexit" balsojums un kas ietekmēja vēlēšanu komunikāciju ASV 2016.gadā, jau visai ātri sastapusies ar patiesības pārbaudi, tāpēc patiesība agri vai vēlu uzvarēs - tik iedvesmojošas ir Gedeona Reičmana (Gedeon Rachman) pārdomas "Financial Times" viedokļu sadaļā. Tāpēc – bez panikas, risinājumi ir iespējami!

* Autore darbojas EK Augsta līmeņa ekspertu grupā, kas meklē risinājumus viltus ziņu un tīmekļa dezinformācijas ietekmes samazināšanai: 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti