Anda Rožukalne: Drosmīgie uz tilta

LTV7 veidotā televīzijas tilta diskusija 28.septembrī ar Igauniju Baltijas mērogā bija tikpat svarīga kā Trampa un Klintones pirmā priekšvēlēšanu uzskatu sadursme Amerikā. Tā bija saruna par starpnacionālajām attiecībām. Par krievvalodīgo aizvainojumiem pagātnē un dzīvi pašlaik Latvijā un Igaunijā, par strupceļu un par neatdotajām pozīcijām, arī par katras puses ieņemtajām pozām sarunā. 

Vai nepamanījām šo publiskās dzīves notikumu? Rakstu pēc vairākām dienām tikai tāpēc, ka, šķiet, notikumu piesātinājumā šī diskusija ir dzīves ātruma  upuris, kur steigas dēļ arvien mazāk iespēju saprast notiekošo. Bet tā bija ļoti vajadzīga, rosmīga, atklāta, profesionāla saruna. No Latvijas puses to lieliski vadīja Aleksejs Dunda.

Kāpēc diskusija ir tik svarīga? Tās saturā bija apvienotas visas īstās un tēlotās etnisko attiecību sāpes, nesaprašanās, dezinformācija, neieklausīšanās un frāžainība. Ja kaut kas nav skaidrs, noskatieties parasto, politiski izdevīgo un pamatīgi nolietoto, aizvainojumu sarakstu Eiropas parlamenta deputāta Andreja Mamikina izpildījumā. Pasekojiet, ko par valodu un izaugsmi saka pianists Andrejs Osokins vai volejbolists Aleksandrs Samoilovs.

Apdomājiet, kāpēc tik rūgts ir vienīgais jaunāko laiku “nelatvietis” ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Izvērtējiet, kas “labā krieva” raksturojumā vēl aktuāls uzņēmējas Olgas Procevskas skatījumā. Ieraugiet, ko par krievvalodīgo prasībām ar skatu no malas domā Rīgā dzīvojošā, joprojām maskaviete, ''Meduzas'' redaktore Gaļina Timčenko. Salīdziniet šīs sarunas ar igauņiem un ieraugiet, cik esam vienādi, tikai viņi ir racionālāki, loģiskāki. Apsolu, ka būs interesanti, ka aktualitāte nav zudusi.

Vecmodīgais formāts – teletilts – atraisīja domas, salīdzinājums ar Igauniju – ļāva ieraudzīt pašiem sevi. Tika uzdoti nepatīkami jautājumi un mierīgi uzklausītas atbildes. Palieku pie tā, ka Igaunijas kolēģi un skatītāji ļāva drosmīgāk runāt par to, par ko reti runājam.

Es domāju – par gatavajām starpnacionālo attiecību problēmu atbildēm, par nekad neuzdotajiem jautājumiem, kas rada bezcerību, lai gan dzīve sen jau mainījusies, bet etnisko grupu un to iekšējās struktūras pretstatījums ir neizkustināms kā strupceļš uz klints aizas malā.

Kas pietrūka teletilta diskusijā? Laikam bija gandrīz viss – atklātības brīži, sižeti ar ielu sarunām, dzīves pieredze un emocijas, joki, anekdotes par latviešiem un par igauņiem. Bija statistika un salīdzinājums.

Varbūt pietrūka kaut kā jauna, nezināma. Likās uz tilta saliktas, kā ar jaunlaulāto solījuma atslēgu saslēgtas, zināmās domas, frāzes, izjūtas.

Diskusijā nebija atbilžu uz jautājumiem, ko raisīja pati diskusija. Tās laikā un pēc tās nekas neturpinājās, lai gan jautājumi bija daudz svarīgāki par tiem, kas medijos un personiskās sarunās sprakšķēja ilgi pēc Alvja Hermaņa televīzijas intervijas.

Piemēram, nebija mūsdienu mediju videi tik svarīgās faktu pārbaudes. Ne diskusijas tiešraides laikā, ne pēc tam. Studijā izskanēja daudz apgalvojumu un viedokļu, daļu no tiem balstīja kādas atmiņas, fakti, argumenti. Nebija atbilžu uz jautājumiem, precizējošu datu, kas palīdzētu izprast secinājumu par patriotismu, labu vai sliktu dzīvi Latvijā, bēgšanu vai palikšanu šajā zemē, par starpnacionālo attiecību asākajiem stūriem.

Tā vietā, lai sadalītu diskusiju spilgtās frāzēs, ir iespēja turpināt sarunu jaunā vietā. Ir vajadzīgs ļoti pamatīgs, ar vēsturiskiem dokumentiem atšifrēts žurnālistu pētījums par “krievvalodīgo aizvainojuma” avotiem, ka šī sabiedrības grupa ir Latvijas politiķu piemānīta, neiesaistīta, neatkarīgas valsts veidošanā neielaista. Kā tur īsti bija deviņdesmito pašā, pašā sākumā, kas atbildīgs un vai aizvainojums tik reāls un nepārvarams, ka bojā dzīvi cilvēku tūkstošiem? Ir tik daudz dzirdēts par šo, bet precīzu faktu trūkst, nav skaidra notikumu hronoloģija, nav pieņemto lēmumu cēloņu un konteksta izvērtējuma.

Ir vajadzīgs vēl viens žurnālistu pētījums par to, cik grūti nelatviešiem tikt pie darba valsts institūcijās. Vai tā tiesa? Ja, tā tas ir, tad ko var mainīt? Ja nav visa taisnība, tad varbūt jāiepazīst realitāte?

Diskusijas svarīgākās vietas Latvijas un Igaunijas pusē var tulkot latviski. Var prasīt atbildes no zinātājiem, no atbildīgajiem. Teletilta sarunas ir kā jaunu tēmu un problēmu ideju vietne.

Tāpēc vērts turpināt sarunu, meklēt tiltus. Jau šajā rudenī, kad tumšie vakari būs arvien piemērotāki to vadīšanai pie kāda no ekrāniem. Paldies igauņiem, kuru krievu TV kanāla ETV+ gada jubilejā viņi piekrita, ka izejam uz tilta pretī, kopā pārcērtot ilgstošo klusuma spirāli!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti