Anda Rožukalne: Atbalsta vēstule gudrajai kundzei Bauskā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Šī persona ir ļoti populāra. Jebkurš viņu pazīst. Ne velti politiķu diskusijās, mediju redakcijās un komunikācijas plānošanas sapulcēs viņas vajadzības tiek turētas godā. Būdama neredzama, viņa spēj piedalīties svarīgākajos notikumos Latvijā. Arī eiro ieviešanā.

Jau uzminējāt – tā ir mītiskā „Tante Bauskā". Dzimusi pavisam nevainīgi no šīs vietnes kaimiņa, cita slejas autora, Kārļa Streipa mutes. Pirms daudziem gadiem viņš gribēja pateikt, ka žurnālistiem informācija jāmāk pasniegt saprotamā formā. Bet Streipa profesionālajam salīdzinājumam pieauga tik plati spārni, ka tie aiznesa „Tanti Bauskā" pavisam citos viņas identitātes interpretācijas ūdeņos. Viņa visbiežāk tiek piesaukta ar domu padarīt sabiedrībai piedāvāto saturu primitīvāku, manuprāt, samazinot mediju kvalitāti un skatot mediju auditoriju kā vienveidīgu, ne pārāk augsti vērtējamu ļaužu masu. Viņa ir klāt arī tad, ja jāapšauba tuvumā gan neesošu, bet kaut klīstošu līdzcilvēku saprāta spējas, kā standarts pamuļķīgai, diezgan atpalikušai būtnei ar izpratnes un uztveres problēmām. Līdz Tantei Bauskā parasti nolaižas.

Kāds tam sakars ar eiro? „Tantes Bauskā sindroms", kas spilgti raksturo arī aizbildniecisku un nedaudz nicinošu attieksmi pret citiem cilvēkiem, caurvija arī eiro ieviešanas procesu, spilgti izceļot „tantes Bauskā" vecuma grupu.

Līdzās skaidrojošiem materiāliem, visnotaļ konkrētām atbildēm uz jautājumiem, komunikācijā bija jūtami divi stresi. Pirmais, ja nu kāds kaut ko nesapratīs? Tāpēc jāskaidro un jāskaidro viens un tas pats. Kad gada pirmajās dienās medijus pārpludināja ziņas par to, kā mums veicas ar pierašanu pie eiro, bija skaidrs otrais stress, piefiksēts arī „Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijā Latvijā" (9.lpp).

Viedokļi dažādi, bet kā neapstrīdama patiesība ziņu pieteikumos, līdzcilvēku viedokļos par „citiem" kā caurviju motīvs skanēja vārdu salikums „vecāka gadagājuma cilvēkiem ir grūtāk". Bez pierādījumiem, bez pieredzēm intervijās, bez argumentiem šī tēze dzīvoja savu dzīvi kā atspēriena punkts, kā neapstrīdams fakts.

Gribu to apstrīdēt, jo šāds skatījums ir diskriminācija pēc vecuma, tas pats eidžisms, ar kuru nule aplēja Laimdotu Straujumu. Muļķīgais paradums vērtēt cilvēku tikai pēc viņa gadu skaita; it kā, ja runājam par jaunās naudas apgūšanu, mēs nezinātu, ka katrā vecuma grupā ir slikti rēķinātāji, konservatīvi un neelastīgi cilvēki. Vismaz „Panorāmas" ziņās skolēni žēlojās, ka eiro skaitīšana iet lēnāk.

Ieguglējiet šo eidžisma jeb diskriminācijas pēc vecuma frāzīti „veciem cilvēkiem grūtāk" un iegūsiet veselu kaudzi ar eiro ziņām. Cilvēki atkārto žurnālistu vai citu teikto vārds vārdā, nekritiski. Lūk, daži piemēri, kuros bez jebkādiem pierādījumiem, vienādi, bet ar pārliecību apšaubītas visu senioru spējas pierast pie jaunās naudas:

Kādas Ingrīdas pieņēmumi (2.rindkopā)

Īrijas žurnāliste Anna Kehila (4.rindkopa)

Pašvaldības pārstāvja izteikums (priekšpēdējā rindkopa)

Tautas balss, skat. otro viedokli

Eižisms, citu cilvēku vērtēšana pēc vienas pazīmes ir daļa no „Tantes Bauskā" tipa pārliecībām. Pēc savas būtības t.s. trešās personas efekts komunikācijā, kas nosaka, ka mēs citu izpratni, spēju novērtēt, apzināties notikumus un procesus vērtējam kopumā zemāk nekā paši savas spējas. Kā pētījumos par autovadītāju pašvērtējumu: citi pieder pie viduvējiem braucējiem, kamēr paši esam prasmīgāko grupā. Mēs jau par eiro visu sapratīsim, tikai būs kādi nejēgas ārpusē, tāpēc nedrīkst aizmirst par „Tanti Bauskā"; mēs paši viegli un ātri rēķināsim eiro centus, tik „vecākiem cilvēkiem ir grūtāk"! Ne vienmēr.

Lai cik viņa mīļa, lai cik kāds kvēli ticētu tās eksistencei, Tantes Bauskā nav, vismaz ne tādas, par kādu daudzi runā. Sabiedrība ir daudz gudrāka nekā šķiet no malas. To veido dažādu cilvēku grupas, tās raksturo daudzas pazīmes. Pēc dažiem muļķību ilustrējošiem piemēriem nedrīkst spriest par visiem, par paaudzi, par lielu grupu. Ja arī gribas to darīt, tad spriešanai vajadzētu izmantot skaidrus piemērus, izsekojamas cēloņsakarības, argumentus. Tāpēc gribējās atbalstīt gudrās kundzes Bauskā un visus saprātīgos cilvēkus citās pilsētās!

Autores piebilde

Mediju kultūra ir daļa no sabiedrības kultūras. Šo kultūru raksturo mediju satura kvalitāte – mainīga, pakļauta dažādām ietekmēm, vērtēta pēc dažādiem kritērijiem. Bet tā neizbēgami skar ikvienu. Manuprāt, ir svarīgi par to runāt.

Šeit publicētais ir tapis brīvi, izteiktās domas nav saistītas portāla lsm.lv dibinātāju interesēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti