Varētu nepievērst nekādu uzmanību jocīgam virsrakstam kādā no portāliem. Varētu atrunāties, ka atkal jāpiecieš sekas, ko rada informācijas ātrums, resursu trūkums vai kāda darbinieka sliktās valodas zināšanas.
Šoreiz ir cits gadījums, jo vārdiem ir nozīme. Vārdu savirknējums virsrakstā nav nejaušības, nabadzības vai stulbuma rezultāts. Tas radīts apzināti. Tas parāda la.lv redakcionālo praksi un redakcionālās vērtības. Daļa no tās ir satraukuma, baiļu, citu negatīvu emociju radīšana, informācijas dramatizācija. Tas parāda šī medija attieksmi pret auditoriju un pret saviem informācijas avotiem.
Minētais virsraksts ir pielāgots medija mērķim darīt visu, lai piesaistītu uzmanību, kalpotu izdevīgumam.
Portāla darbinieki lieliski zina, ka dzīvojam virsrakstu laikmetā. Liela daļa auditorijas galveno informāciju iegūst no dažiem vārdiem, neatverot ziņas, kas seko virsrakstam. La.lv virsrakstā ir ielikti visi vajadzīgie vārdi, lai satrauktu, lai radītu šaubas, neizpratni, veicinātu trauksmi – nāve, jauns cilvēks, vakcinācija. Tajā ir SPKC abreviatūra, kas apzīmē pandēmijas laika svarīgāko institūciju. Tātad liecina par uzticamu un atbildīgu avotu, uz kuru var paļauties un kuru parasti nepārbauda. Tajā ir visas pazīmes, kas, saskaņā ar Timotija Levines patiesības pēc noklusējuma teoriju, liek uzticēties sniegtajai informācijai, novērtēt to kā ticamu, sākot no medija, tā izmantotā informācijas avota un piedāvātā vēstījuma.
Nevar pārmest, ka virsraksta veidotājs neizprot kontekstu. Vakcinācijas process ir jauns, sarežģīts, satraukumu un neziņu veicinošs. Maldināšanai la.lv veidotajā virsrakstā noderējis arī vārds “ziņa”, ko portāls piešķīris safabricētai informācijai, meliem, kas tika izplatīti ''Facebook'' kā lietotāju ieraksti, nevis ziņas. Tāpēc virsraksts rada iespaidu un tā saturs liek domāt, ka SPKC vēlas paziņot to, ko ir noliedzis, ka pēc vakcinācijas miris jauns vīrietis. Virsrakstu var saprast tikai tad, ja SPKC izplatītā informācija ir jau izlasīta, izprasta, ja ir redzēts ''RE:Check'' pārbaudes rezultāts, kurš pierāda, ka tā ir nepatiesa informācija, kurai nav nekādu pierādījumu.
Portālam ar šo ziņu izdevās piesaistīt uzmanību. Komentāru pie tās ir daudz vairāk nekā vidēji citām šī portāla ziņām.
Kas vēl la.lv izdevās? Demonstrēt profesionālās ētikas pārkāpumu. Virsraksts ir neprecīzs. Tas parāda, ka medijs ignorē šīs informācijas svarīgumu un nevēlas novērtēt to, ka atsevišķas ziņas konkrētos apstākļos ir svarīgākas par citām, ka tās var atstāt lielāku iespaidu. Virsraksts pārkāpj Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodeksā definēto godprātības principu: “Godprātība – nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana un centieni tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju. Plašsaziņas medijs pēc iespējas nodrošina šādas informācijas labošanu vai atsaukšanu”.
Neatradu la.lv ētikas kodeksu, tā tīmekļa vietnē nav dibinātāja nosaukuma. Bet pirms gada ''Latvijas Avīzes'' izveidotais portāls kļuva par ''Rīga TV 24'' daļu (dibinātājs AS ''TV Latvija'').
Tā Rīcības un ētikas kodeksā minēts, ka “darbinieku galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju”, “veidotajam saturam jābūt objektīvam, skaidram, bez falsifikācijas vai maldināšanas”. Seko piebilde, ka šie paši kritēriji attiecas uz televīzijas informāciju, kas publicēta tīmekļa resursos. La.lv saturā lielā mērā izmantoti ''Rīga TV24'' raidījumu materiāli, tomēr juridiski tas pārstāv citu uzņēmumu. Latvijas Mediju ētikas padomes (LMĒP) valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris informēja, ka SIA LA.LV padomei rakstiski apliecinājusi, ka ir portāla la.lv uzturētāja. SIA ''LA.LV'', un arī SIA ''TV Latvija'' ir LMĒP biedru vidū. Pēc ''Lursoft'' datiem SIA ''LA.LV'' valdes priekšsēdētājs un patiesā labuma guvējs ir Jānis Murāns. Uzņēmums gan nav atrodams ''Lursoft'' masu informācijas līdzekļu datu bāzē, tātad nav reģistrējies kā plašsaziņas medijs.
Portālam ar šādu virsrakstu izdevās sniegt savu ieguldījumu dezinformācijas daudzveidības palielināšanā, rūpējoties, lai mēs uzzinātu, kā var savienot patiesas un manipulatīvas informācijas daļas. La.lv pārpublicē dezinformācijai veltītu podkāstu “Atmaskots”, tas izmanto ''Rīga TV24'' mediju kritikas raidījuma “Pilna doma” saturu. Tātad pārstāv praksi, kurā precīza un atbildīgi sagatavota informācija tiek sapludināta un kombinēta kopā ar maldinošu, sensacionalizētu, dramatizētu informāciju.
La.lv ar šo virsrakstu izdevies vēl vairāk mazināt uzticēšanos starp informācijas avotiem un medijiem.
Ja SPKC ir šāda pieredze tik nopietnā gadījumā, kad iestāde atsauc dezinformāciju, neviena institūcija vai uzņēmums, kas sniedz paziņojumus presei, kas vēlas ar atbildīgu mediju palīdzību uzrunāt sabiedrību, nevar būt droša, ka tās sniegtā informācija netiks noformēta kā dezorientējošs, satraucošs, pārprotams virsraksts. Institūcijām, kuru darbību nodrošina nodokļu maksātāji, šāda prakse liek ieguldīt arvien vairāk resursu precīzas publiskās komunikācijas nodrošināšanā, tās labošanā, atsaukšanā. Tāda rada grūtības profesionāliem un atbildīgiem medijiem, jo viņiem jārēķinās ar informācijas avotu atteikumiem, pieprasījumu saskaņot katru vārdu, lūgumiem to nepublicēt tīmekļa medijos.
Lai gan nav reģistrēts kā medijs, la.lv savus darbiniekus sauc par redaktoriem.
Pēc būtības tas darbojas kā medijs, apgrūtinot auditorijas iespējas atšķirt profesionālus žurnālistus no portālu satura producētājiem. Tas samazina uzticēšanos žurnālistiem, kuri pandēmijas laikā, pārvarot milzīgas grūtības, cenšas sniegt daudzveidīgu, sabiedrības drošībai un veselībai nozīmīgu informāciju, mēģina kritiski analizēt sarežģītus procesus. Uzticēšanās ir vienīgā vērtība, kas veido mediju un sabiedrības, žurnālistu un to informācijas avotu sadarbības pamatu. La.lv tādējādi posta vidi, kurā paši darbojas.
Līdzās mūsdienu realitātei piemērotiem apzīmējumiem, tādiem kā ''pandēmiski neaizsargātie'' par cilvēkiem, kas nesaņem atbilstošu informāciju par pandēmiju, vai ''infodēmiski skartie'' par cilvēkiem, kas noticējuši dezinformācijai, la.lv darbības raksturošanai noder apzīmējums – pandēmiskie ciniķi.
