Mums, Ksenijai un Annai, apstākļu sakritības dēļ savos divdesmit ar astīti ir nepilsoņu pases. Pirmajā blogā mēs stāstījām par iemesliem, kas mūs pamudināja iegūt pilsonību. Tagad mēs gribam pastāstīt par to, ar ko var saskarties cilvēks, iesniedzot dokumentus naturalizācijai.
Ar ko sākas dzimtene?
Uz šo jautājumu mēs vairāk vai mazāk atbildējām savā pirmajā blogā. Nākamais jautājums: ar ko sākas valsts?
Ar karogu vai himnu? Valsts valodu? Vai tā atrodas tur, kur ir tās robežas, pār kurām vadā kravas un pasažierus, un reizēm kontrabandu vai nomocītus vjetnamiešu migrantus?
Varbūt valsts sākas ar tautasdziesmām? Ar vēsturi? Ar iedzīvotāju, laulības ceremoniju, jaundzimušo, vecu cilvēku un nodokļu maksātāju skaitu?
Varbūt. Taču
ļoti bieži valsts sākas ar nodeldētiem krēsliem, zālē gaidot uz birokrātiskiem procesiem.
Anna - dokumentus iesniedza ar otro mēģinājumu
Pēc zvana uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) standarta numuru 8300, visticamāk, jums teiks, ka pēc likuma nepilsonim jāatnes sekojošie dokumenti:
- 3x4cm fotogrāfija.
- Apliecinājums, ka dzīvojat Latvijā.
- Izziņa par legālu ienākumu gūšanas veidu.
- Izziņa no pašreizējās darba vietas.
Kad sāku prasīt precizējumus, mani pārsūtīja uz Naturalizācijas pārvaldi.
Pāris gadus atpakaļ mana draudzene A., pašlaik jau pilsone, ierakstīja savā "Facebook" lentē sekojošo ierakstu:
"…Tas, kāpēc izziņu par jūsu nodarbinātību Naturalizācijas pārvalde nevar [pati] paprasīt VID [Valsts ieņēmumu dienestam] vai VSAA [Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai], ir retorisks jautājums. Viņiem ir svarīgi, lai jūs apstaigātu visus savus iepriekšējos darbadevējus, paprasītu mītisku papīrīti, ka jūs tur esat bijuši, un tad nevienam neradīsies šaubas, ka jūs izpelnāties pilsoņa pasi."
Tad mana draudzene A. savāca "mītiskās" izziņas (darbadevēji ne pārāk labi zināja, kā tās noformēt) no visām savām darbavietām. Izrādījās, ka veikt šo ietilpīgo darbu viņu nosūtīja nevis Naturalizācijas pārvalde (specializēta PMLP nodaļa), bet gan "vispārīgie" PMLP konsultanti, kas apkalpo visus klientus. Neskaitot vienkāršu jucekli, dažādos gadījumos nepieciešami drusku citi dokumenti. Kompetenti tos izskatīt var tikai Naturalizācijas pārvaldē.
Piemēram,
ja nepilsonis ir mācījies Latvijā jaunākajos laikos, vajag atnest atestātu. Tas bieži atbrīvo no valsts valodas eksāmena likšanas.
Taču ne vienmēr.
Ar manu bilingvālo izglītību — krievu un latviešu — nepietika. Saskaņā ar likumu mācībām jānotiek latviešu valodā. Un tikai latviešu. Tiesa, PMLP atzina, ka dažos gadījumos var pārbaudīt, cik priekšmetu klausīti valsts valodā — varbūt pēkšņi ar to pietiek.
Taču mani biedēja cita lieta. Tāpat kā mana draudzene A., es pēdējo piecu gadu laikā biju nomainījusi vairākas darbavietas. Izrādījās, ka izziņa — vienīgā! — jāsaņem no pašreizējās darbavietas, un pārējo apstiprina izziņa par ienākumiem, kuru var saņemt VSAA.
Īsumā:
- Saņemt izziņu par ienākumiem, apstiprinātu ar zīmogu, - tas man aizņēma apmēram piecas minūtes. Turklāt ieskaitot laiku pēc tam, kad biju paņēmusi numuriņu jaunajā VID galvenajā ēkā. Tur arī atrodas arī viena no VSAA nodaļām.
- Izziņas gaidīšana no jaunā darba devēja — nedēļa.
- 3x4cm fotogrāfija — desmit minūtes. Izmaksas — pieci eiro.
- Dokumentu iesniegšana PMLP — piecpadsmit minūtes. Izdevumi — 28,46 eiro (t.s. valsts nodeva).
Un - maksāt var TIKAI ar karti! Es nez kādēļ aizgāju pirms slēgšanas piektdienā bez naudas kartē, taču ar skaidru naudu. Nācās atgriezties pirmdien un atkal iesniegt dokumentus.
Turklāt pirmais jautājums, kuru sen uzdeva mana draudzene, tā arī karājas gaisā.
Kāpēc nest papīrus, ja pēcāk PMLP darbinieki jūs pārbauda visās frontēs vēl vairākus mēnešus?
Tas ir nepieciešams, lai būtu skaidrs, no kurienes PMLP darbinieks lai sāk, teica Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks Igors Gorbunovs, paturot anonimitāti (ne viņējo, bet manu: es uzdevu jautājumu nevis kā cilvēks, kas iet cauri naturalizācijai, bet gan kā žurnāliste).
Vienotas datubāzes valsts iestādēm nav. PMLP darbinieki redz personas kodu, pases numuru (tas ir viņu nepastarpinātā kompetencē), taču pārējais par klientu viņam ir tabula rasa - "balta lapa". Nezina, vai viņš mācījies Latvijā vai aiz robežas. Nezina, strādā vai nestrādā. Valdība cenšas izveidot šādu kopēju datu bāzi.
Gorbunovs arī piebilstot, ka tādas datu bāzes tāpat nevar būt visaptverošas.
Valsts ir mašīna, un tās padotie tai ieeļļo zobratus un pulē cieto mehānisko sirdi. Viss tāpēc, lai tās darbs neapstātos. Un tad iedzīvotāji jutīsies droši, uzlabos demogrāfiskos rādītājus un nesāks meklēt dzīvi, kur "zāle ir zaļāka". Vismaz tā mums saka.
Taču realitāte ir citādāka. (Ne)pilsonis tāpat maldās pa milzīgu birumu izpilddirekciju, nodokļu dienestu, lietu pārvalžu un pa tūkstošiem mainīgu ministriju X, valsts aģentūru Y.
Var noliegt valstisko mašīnu vai to atzīt, uzlabot tās darbu vai traucēt, taču fakts ir tāds: birokrātija ir neatņemama šīs haotiskās sistēmas daļa. Un viss, ko es varu piedāvāt, ir savs vienkāršais "laifhaks".
Tā būtība ved uz vienu: par pilsonības jautājumiem zvaniet uzreiz uz Naturalizācijas pārvaldi.
Ksenija - dokumentus iesniedza ar pirmo mēģinājumu
Manā dzīvē pilsoņi pēc skata ne īpaši atšķiras no nepilsoņiem. Gan vieni, gan otri vēlēšanu priekšvakarā nereti runā, ka nav par ko balsot, un palaikam dusmīgi izsaucas "kāpēc es vispār maksāju nodokļus?!". Gan vieni, gan otri ar šausmām vēroja notikumu attīstību Zolitūdes "Maxima" veikalā. Gan vieni, gan otri ziedoja Latvijas paralimpiešiem un priecājās par viņu panākumiem.
Pa vairāk nekā 20 gadiem bija tikai trīs brīži, kad es pilnībā izjutu, ka man nav pilsonības. Pirmajā reizē es palaidu garām iespēju apskatīt Londonu. Otrajā reizē nevarēju aizbraukt atbalstīt draudzeni, vienu no tām, kuras sapņi par skaistu dzīvi Lielbritānijā pārvērtās dziļā depresijā bez iespējas visu pamest un atgriezties. Trešā reize bija, kad sāku vākt dokumentus naturalizācijai pirmo, neveiksmīgo reizi.
Pati netīkamākā daļa ikvienā lietā, kas saistīta ar valsts iestādēm, man ir dokumentu vākšana.
Varu tikai pievinoties Aņas vārdiem, ka pareizais ir uzreiz zvanīt Naturalizācijas pārvaldei un noskaidrot visu pa tiešo. Darbiniece tikai no mana "Sveiki, es gribētu noskaidrot, kādi dokumenti man ir nepieciešami naturalizācijai" noprata, ka mācījusies esmu latviešu valodā un ka valodas eksāmens, visticamāk, man nav jākārto, piebilstot, ka pietiks ar diplomu un izziņu no darbadevēja.
Diploms par pilna laika studijām Latvijas Universitātē pierāda, ka trīs gadus pēc kārtas esmu atradusies Latvijā, kā arī to, ka pietiekami labi protu valodu. Izziņa no darbadevēja skaitās kā pierādījums gan tam, ka atrodos Latvijā, gan tam, ka man ir legāls ienākumu avots. (Jāatzīmē, ka dažos gadījumos var būt nepieciešami papildu pierādījumi tam, ka atrodaties Latvijā.)
Ja es būtu to zinājusi no sākuma, tad varbūt būtu ietaupījusi mēnesi, kuru es iztērēju vilcinoties, jo nevēlējos vākt papīrus pa visiem Rīgas nostūriem.
Uzreiz pēc Ziemassvētkiem bija gatava izziņa par manu statusu Latvijas Radio, savukārt bakalaura diploms bija noņemts no goda vietas uz skapja. (Izziņas sagatavošanas laiks ir atkarīgs no konkrētā jurista.)
Darbā uz manu jautājumu, vai varu doties prom agrāk, lai paspētu uz PMLP, saņēmu atbildi: jā, ja izdarīšu dienas darba apjomu agrāk. Tāpēc PMLP mēs ar Aņu ieradāmies 20 minūtes pirms slēgšanas. Ēkā bija daudz cilvēku, taču tajā brīdī, kad es biju gandrīz pārliecināta, ka vizīti nāksies atkārtot, noskanēja mans numuriņš, un jauns darbinieks sāka noformēt pieteikumu. Pa to laiku, kamēr viņš vadīja mana diploma numuru datubāzē,
es paspēju kārtīgi izpētīt brošūru par to, kā kļūt par Latvijas pilsoni. Varu apgalvot, ka bez pamatīgām latviešu valodas zināšanām izlasīt to nav iespējams.
Tāpat noskaidrojās, ka ārštata korespondenta satuss, kāds man bija jau gadu, PMLP darbiniekiem šķita aizdomīgs:
viņi prasīja uzrakstīt paskaidrojumu — kur es visu to laiku atrados un ko tas vispār nozīmē.
Beigās jauniņais PMLP darbinieks man izskaidroja eksāmena likšanas kārtību, izsniedza jautājumu sarakstu un paziņoja, ka, ja es nolikšu eksāmenu ar pirmo reizi, jau pēc pusgada saņemšu savu skaisto, sarkano Latvijas pilsoņa pasi.
Kopumā process bija ātrs un nesāpīgs, lai gan PMLP nodaļas darba laiks ir visnotaļ nepiemērots vidusmēra strādājošam cilvēkam ar prasīgu priekšniecību.
***
Tagad palikuši tikai sīkumi — ielikt atmiņā atbildes uz 134 jautājumiem un eksāmena dienā bez šķēršļiem tikt līdz eksaminācijas vietai. Tā atrodas vienā no leģendārākajām pilsētas vietām, Maskavas forštatē, netālu no tuneļa, iesaukta par "ģērbtuvi".
