Aija Kinca: Gadījums ar mazo Moniku jeb ko beidzot vajag izārstēt pašai Bērnu slimnīcai?

Latvijai ir jauna tradīcija. Noteikti vajadzīgs kāds mazs, slims bērns, lai mēs ieraudzītu pašas veselības aprūpes sistēmas kaites. Vispirms tas bija Dāvis, kura retā saslimšana lieliski parādīja sistēmas absurdumu: Latvija bērnam apmaksā visu, bet tikai līdz Eiropas Savienības ārējai robežai. Ja bērna slimību ārstē citā kontinentā, ir tieši divas iespējas. Nomirt. Vai kampaņā TV, radio un presē lūgt sabiedrības naudu. Kad Dāvis atgriezās no Amerikas klīnikas izārstēts un ar Zirnekļcilvēka jaku mugurā, tikšanās laikā ar presi neraudāja tikai viņš pats un viņa dakteris. Pārējiem bija jāraud. No prieka, ka puika vesels!

Un tagad ir mazā Monika. Atkal ar retu saslimšanu. Un atkal ar grūtu cīņu pret valstī pastāvošiem likumiem un...mūsu pašu bērnu ārstiem.

Īsā slimības vēsture: Vadlīnijas pret Somiju

Bērniņam krītas svars, vajadzētu parādīt Bērnu slimnīcas ārstam. Tieši to zīdainīša pirmā mēneša apskatē ieteica Monikas vecākiem ģimenes dakterīte, un pēc neilga brīža tajā pašā dienā ģimene jau bija bērnu “Gaiļezerā”. Aizbrauca parādīt mazuli. Bet tālāk sākās cīņa par pašu bērnu, par īsto diagnozi, par izdzīvošanu. Jau sestajā dienā ārsti izteica aizdomas tieši par diagnozi “Nefrotiskais sindroms, somu tipa” un bērnam sāka dot albumīnu.

Bet vecāki sāka meklēt visu iespējamo informāciju par šo saslimšanu. Vēl lielāks dzinulis tam bija pirmā ārstu konsīlija atzinums, ka Latvijā šis ir nebijis gadījums un noteikti jādodas uz konsultāciju kādā no Skandināvijas slimnīcām. Taču jau pēc pāris mēnešiem mūsu mediķi bija atraduši starptautiskas vadlīnijas un sapratuši, ka šo saslimšanu iespējams ārstēt pie mums, katru dienu ievadot albumīnu, pamazām gatavojot bērnu abu nieru izņemšanai, tad vairākus mēnešus pievienojot mākslīgai nierei un beigās pārstādot donora nieri. Tikai – maza piebilde - pieredzes nebija nekādas! Un tik maziem bērniem, cik tobrīd maza bija vēl zīdainītis Monika, Latvijā nieres nav pārstādītas. To savā atzinumā godīgi raksta mūsu transplantologi.

Un vecākiem radās loģisks jautājums – ja mēs esam pirmie, bet Somijā šādu bērnu ir daudz, kāpēc mēs nevaram doties turp vismaz uz konsultāciju? Un te nu slimnīca iespītējās. Ja viss pašiem ir skaidrs, kur ir jābraukā? Un vēl par nodokļu maksātāju naudu? Nē, nē, paši tiksim galā. Bet Kaspars un Veronika arī iespītējās. Aizņēmās naudu, izņēma Moniku no slimnīcas un aizbrauca uz Somiju paši.

Un te sākas īstais stāsts par Moniku! Jo viņa bija kā dzīvsudrabs, apgāza papīrgrozu somu profesora kabinetā un viņš teica – šis dauzonīgums un dzīvesprieks neatbilst smagajai diagnozei. Mums šādi pacienti tiešām tikai guļ gultās, sapampuši un mazkustīgi un saņem albumīnu. Viņš piekrita, ka albumīns ir jāsaņem, bet tikai tik daudz, lai kompensētu tā iztrūkumu. Noteikti ne katru dienu, kā tas tika darīts līdz šim. Bet sekojot jebkādām izmaiņām un tūskai. (Latvijā slimnīcā Monika lielāko daļu laika bija satūkusi. To, cik viņai ir skaistas, lielas, brūnas acis es ieraudzīju tikai tad, kad satiku viņu klīnikā ārpus Latvijas robežām).

Tieši to pašu vēlāk pateica ārsti Izraēlā. Transplantācija kaut kad būs vajadzīga, ne tūlīt; audziet, pieņemieties spēkā!

Ko ārsti pārmet Monikas vecākiem?

Vecāku lūgumu ievadīt albumīnu, ņemot vērā arī to, kā Monika jūtas un izskatās, ārsti nebija gatavi pildīt. Jūs apšaubāt mūsu terapiju? Mēs zvanām bāriņtiesai! Vecākiem uzrādīja vienu izkopētu pantu no Ārstniecības likuma un ...tiešām zvanīja bāriņtiesai! Bet mazā Monika ir veiksminiece! Jo Ādažu bāriņtiesas priekšsēdētājs ir cilvēks, kuram ir sirds, nevis normatīvie akti sirds vietā.

Pēc mirējas neizskatās, viņš secināja, satiekot mazo Moniku. Kur tad ir tas dzīvības apdraudējums, viņš prasīja ārstiem. Tās nebija piecas minūtes. Bērnu slimnīcā viņš pavadīja piecas stundas, uzklausīja visas puses un uzdeva ļoti daudz jautājumu arī ārstiem. Uz dažiem viņi pat nespēja atbildēt. Arī viņš nesaprata, kāpēc slimnīca tik spītīgi iestājas pret ideju, ka Monika par valsts līdzekļiem varētu aizbraukt uz konsultāciju pie speciālista. Kāds no mūsu ārstiem varētu braukt līdzi un noteikti daudz ko jaunu iemācīties. Vai arī – šis speciālists varētu atbraukt šurp. Vai varbūt – iespējamas taču ir arī telefonkonferences vai zvans "Skype"! Tik daudz variantu! Nav dārgi!

Bet ko citu bērnu vecāki no šī gadījuma var mācīties? Ka jebkura iniciatīva tiks apspiesta? Ka apšaubīt mūsu ārstu viedokli ir sliktais stils? Ka labāk nejaukties? Bet runa taču ir par pašu svarīgāko - par savu bērnu!

Kad mana kolēģe pavaicāja, kas ir sistēmā, ko tūlīt liks viņas bērnam, māsiņa izbrīnījās: es nezinu! Tad ejiet un noskaidrojiet!

Ja katram bērnam būtu tik rūpīgi vecāki kā Monikai, ārsti varētu runāt ar vecākiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Piedāvāt alternatīvas. Meklēt kopsaucēju. Jo mērķis taču visiem ir viens – lai slimību ātrāk uzveiktu un bērns būtu vesels!

Albumīna cena

- Hallo, aptieka?
- Jā!
- Cik maksā albumīns?
- Jums divdesmitprocentīgo?
- Jā!
- 100 mililitri 80 eiro 39 centi!

Tā, tagad būs ļoti vienkārša matemātika. Monikai albumīnu sāka dot drīz pēc iestāšanās slimnīcā viena mēneša vecumā. Sākotnēji deva bija mazāka, bet no pērnā gada jūnija beigām deva bija vismaz 120 mililitri. Ik dienas. Sarēķinot sanāk, ka 274 dienas viņa ir saņēmusi albumīnu, kas katru dienu izmaksājis 120 eiro. 274 x 120 = 32 880 eiro. Plus albumīns mazākās devās, kas vienalga ir vismaz 15 tūkstoši eiro. Tātad – līdz šim par albumīnu tie paši nodokļu maksātāji ir samaksājuši aptuveni 48 000 eiro! Visticamāk, ja būtu ņemtas vērā ārsvalstu ārstu rekomendācijas un ievadīta mazāka deva, summa būtu daudz mazāka. Nu, bet šis arguments ir tiem, kam patīk matemātika! Un patīk piesaukt nodokļu maksātāju naudu.

Tīrā statistika

Monika slimnīcā nonāca mēneša vecumā. Pēc sestās dienas slimnīcā slimības vēsturē jau parādās aizdomas tieši par šo diagnozi. Apstiprinājums no laboratorijas Vācijā, ka arī ģenētiskās analīzes, kas liecina par šo slimību, pienāca 2013. gada 29. novembrī. Tā ir Monikas tēta dzimšnas diena. Šo dienu viņš nekad neaizmirsīs.

Bet reto slimību reģistrā (tā gudrais nosaukums ir “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacietnu reģistrs par pacientiem ar iedzimtām anomālijām”) dati par Moniku ievadīti 2014. gada 3. decembrī. Būtu Bērnu slimnīcas ārsti pagaidījuši vēl trīs dienas (jo tieši ārstniecības iestāde, kura pacientu ārstē, informāciju ievada reģistrā) , būtu tieši gads riņķī no slimības apstiprināšanas līdz slimības reģistrēšanai. Un ko tas nozīmē?  Ne vairāk un ne mazāk kā tīru statistiku. Ja bērniņš (tfu, tfu, tfu!) būtu nomiris, mūsu statistikā tas neuzrādītos! Nav mums tādu bērnu, saprotiet? Statistiski nav! Tad kāpēc mums jātic Bērnu slimnīcas ārstiem, kad viņi saka - šis mums ir pirmais bērns? Varbūt tādi bijuši vairāki? Varbūt viņi visi nomiruši, nepareizi ārstējot?

Starp citu, tieši Monikas sakarā ārsti pat intervijās kameras priekšā ir pieļāvuši, ka pacienti ar šādu, bet laboratoriski neapstiprinātu diagnozi, iespējams, tiešām slimnīcā ir nonākuši, bet visos gadījumos iznākums ir letāls.

Tikai labas ziņas!

Bet viss, kas noticis ar Moniku līdz šim, beigās izrādās...labas ziņas! Jo, “pateicoties” konfliktam un tam, ka Bērnu slimnīcu nācās pamest, Monikas ģimene ir atradusi labu ārvalstu bērnu klīniku un profesoru, kas apsolījis uzņemties viņas ārstējošā ārsta pienākumus. Latvijā atrasts mediķis, kurš uzraudzīs Monikas analīzes. Albumīnu viņa saņems katru reizi, kad tas tiešām būs vajadzīgs. Tas notiks ciešā sadarbībā ar Monikas ārstu aiz robežām. Viņi jau ir sazvanījušies un visu sarunājuši. Tieši tik vienkārši!

Bet Bērnu slimnīcā dažiem ārstiem būtu jāapmeklē kursi "Kā laipni runāt ar pašu bērnu un viņa vecākiem".

Vēl ļoti laba ziņa ir tā, ka nav piepildījušies kādas ļoti cienījamas Bērnu slimnīcas ārstes "uzmundrinošie" vārdi Monikas vecākiem slimības sākumā: "Liecieties mierā! Dārzenis viņa būs! Pūstošs dārzenis!" Šādus vārdus Latvijas mediķis pasaka vecākiem, kam uz rokām ir mēnesi vecs zīdainītis! Mēs zinām šīs ārstes vārdu un uzvārdu. Protams, viņa turpina strādāt Bērnu slimnīcā. Turpina ārstēt citus bērnus un uzmundrināt viņu vecākus.

Tieši tāpēc Monikas stāsts ir tik brīnišķīgs! Tas parāda, cik ļoti daudz vēl mūsu paši mediķi var mainīt sevī, lai viņu patiesajiem darba devējiem - mazajiem pacientiem - klātos labāk. Varbūt turpmāk sarunas ar citu bērnu vecākiem ritēs mierīgāk? Vairāk nedraudēs ar bāriņtiesu? Varbūt, ja cita bērna vecāki atvedīs ārvalstu ekspertu slēdzienu vai ieteikumus, tos vismaz izlasīs? Kaut vai pieklājības pēc? Varbūt apjomīgas preses konferences vietā var vispirms izstāstīt vecākiem, kas tajā tiks pausts? Tik daudz lietu, ko mainīt! Cik labi!

Paldies tev, mazā Monika! Veseļojies, tev priekšā vēl ir grūta, smaga cīņa! Bet tev ir kolosāli vecāki un tas ir galvenais! Viņi stāvēs un kritīs par tavu veselību! Tāpēc audz liela un laimīga! Un turpini smaidīt!

Saistītie raksti
108 komentāri
Maurice Finance
Laba diena, Vai jums ir nepieciešams kredīts starp privātpersonām, lai tiktu galā ar finanšu grūtībām un beidzot ārā no strupceļa, ko izraisa bankas, lai noraidītu to pieprasījuma kredītu reģistriem? Mēs piedāvājam patiesu aizdevumu, sākot no 1000 līdz 100 miljoniem, nav bankas garantiju un par pieņemamu procentu likmi 2%. Es varu palīdzēt padarīt īpašu aizdevuma summu, kuru vēlaties. Sazinieties ar mani, ja Jums ir interese. E-pasts: mauricefinance@hotmail.com
Renāte
Visā šajā notikumā ir kāda neskaidrība. BKUS ārsti vairākkārtīgi apgalvojuši, ka nav bijis iespējams iepazīties ar ārvalstu konsultantu slēdzieniem. Šajā rakstā ne vārda par to. Kā ir patiesībā? Kāpēc šeit tas nav pieminēts? Manuprāt, ļoti būtiska nianse. Ko autore par to varētu komentēt?
:::
Nu nav jau šo rakstisko slēdzienu, nav... Show must go on !
Alvis Krasts
Uzskatīju Kincas kundzi par jauku un diezgan objektīvu žurnālisti, tāpēc izbrīnu rada tas , ka rakstā nav apliecinājuma dziļākai lietas izpētei - sarunai ārpus ētera ar ārstiem , kas diendienā par bērnu rūpējušies, kā arī apliecinājumu meklēšana tam, ka vecāku teiktais patiešām atbilst patiesībai. Vai žurnālistei nerodas šaubas , ka ir iespējama kļūda, pārpratumi un ārstiem šeit ir tomēr taisnība? Pēc raksta gan saprotu, ka , ja Bērnu slimnīcas ārstiem uzticība ir tik zema, jāmeklē cita ārstnieciska iestāde Latvijā, jo ceļš līdz nieru transplantācijai izskatās ļoti tāls.
Izbrīns2
Izbrīns atkal izklausās pēc Kaspara Kadzeja. Būtu vismaz komentējis atklāti, kā tēvs, nevis slēpjas zem n-tajiem nikiem, un māk tikai draudēt. Lai Tev veicas, Kaspar, ar meitas pašārstēšanu.
izbrīns
Vai tiešām uzskatāt Kincas kundzi par TIK ĻOTI neprofesionālu, ka domājat - viņa atļautos publicēt "plikas" vecāku emocijas, nepārliecinoties par "segumu" ? Emociju Latvijas vecākiem par bērnu veselību ir "jūra" , bet tās taču nepublicē. Varat mēģināt pieteikties uz "Bez tabu" , uz "Panorāmu" , uz kādu publikāciju, ja Jums būs tikai emocijas, redzēsiet, vai žurnālisti uz to reaģēs. Nereaģēs. Acīmredzot šajā lietā kaut kas ir, pie kā "pieķerties" , ne velti ar to nodarbojas arī juristi , un tie jau nu gan saprot, vai ir pamats, vai nav. Labi juristi. Un vispār - jebkuras iestādes, organizācijas, nodibinājuma, biedrības, sabiedrības utt. vadītājiem būtu jāsaprot, ka viņu labākie draugi ir grāmatveži un juristi. Tad arī valstij un nodokļu maksātājiem būtu mazāks slogs, varbūt labāk sakārtotas pārvaldes sistēmas, mazāk tiesas procesu. Jāsaprot, ka jebkurai darbībai ir sekas - labas vai sliktas. Un jebkuru darbību var izrunāt ar labākajiem draugiem - juristu un grāmatvedi.
Alvis Krasts
Es neticu sazvērestības teorijām, īpaši, ja runājam par Bērnu slimnīcu. Es neticu tam, ka tie paši slimnīcas ārsti var iejūtīgi gādāt, rūpēties par Dāvi, meitenīti , kurai pārstādīja aknas pēc saindēšanās ar mušmiri, daudziem onkoloģiskiem slimniekiem un bērniem, kuri tur pavada savu mūžu, bet tad veidot sazvērestību, lai īpaši slikti izturētos pret Moniku. Tā nemēdz būt. Liekot mozaīku par Moniku, patiess ir tikai Monikas smaids
klio
Diemžēl, par visu to labo ko ikdienā dara ārsti rakstīt nav populāri.
HA-HA
Palasot komentārus, parādās kāda interesanta iezīme - ārstu un viņu radinieku trakais naids pret tiem, kas atļaujas pretī runāt. Tiešām kā tādas " svētās govis " sajutušies. Ko tie pārējie iedomājas _ apšaubīt, kaut kur citur konsultēties, un vēl pašiem meklēt ziņas par slimību ārstēšanu !? Tie, kas atbalsta Moniku un viņas vecākus , savos komentāros ir miermīlīgi un nosvērti . Nu bet tā opozīcija, tas tik ir kaut kas ! Izskatās kā dzīves apbižoti cilvēciņi, kurus neviens nekad nav pažēlojis, mierinājis, mīlējis un aizstāvējis. Tāpēc naids pret visiem, kas nav ar viņiem. Vienreizēja tautiņa ! Lai viņiem laba veselība !
klio
Dzīvosim redzēsim, laiks visu saliks pa plauktiem
jaunpienācējs tam, kas atbild
Kaut kas traks, kā tie nemākulīgās ārstu daļas atbalstītāji psiho. Jebkuru gatavi apsaukāt. Jebko labu noliegt :-) Laikam baigi paņemti aiz pau... iem. Tā iekosts kaulā, ka siekalas un žults šķīst uz visām pusēm un zobi šņirkst. Smieklīgi bez gala. Neuztraucieties tik dikti. Ir jau arī labi un gudri ārsti. Bet ne Monikai tādi Latvijā trāpijās. Citiem varbūt paveicās. Nezinām tikai, cik ir tādu bērniņu, kurus nepaspēja ( vai apzināti novilcināja ) pirms nogalināšanas ierakstīt reģistrā. Pagrieziet savus zobus, pašķaidiet indīgas siekalas. Viss reiz nāks atpakaļ :-) :-) :-)
?
Ko Tu esi sapīpējies ?
Egita
Izlasot šo rakstu, rodas tāda patīkama sajūta, iespaids, ka Monikai mamma ir eņģelis, kas viņu sargā. Jūtos lepna, ka ir šādas mātes, kas neklusē un dara visu iespējamo, lai savam bērniņam dotu visu nepieciešamo. Tas ir tikai apsveicami. Un vēl....lasot šo rakstu atcerējos vienu rakstu kādā žurnālā. Varētu teikt, tā bija mātes grēksūdze par viņas bērniņu...nevaru pat vārdos aprakstīt...bet tas bija tik emocionāls....sāpju pilns, jo tieši ārstu nolaidības dēļ bērniņš kļuva par invalīdu uz visu mūžu...un sadzīvot mātei ar šādu faktu ir nedabiski .....es teiktu neiespējami....raksta beigās arī pašai asaras bira.... Novēlu Monikas mammai lielu izturību un pacietību! Nepadoties! Un pats galvenais, lai Monika tiktu izārstēta un varētu dzīvot laimīgu dzīvi!
~~~
Monikas vecāku eņģeļa vārds ir - izspiest tiesas ceļā "sāpju" naudu no BKUS (no LV nodikļu masātājiem).
Studente
Man ir 22 gadi un studēju medicīnu, un ceru, ka es un jaunie mediķi varēsim ko mainīt šajā sasodītajà sistēmā, vai vismaz ar rokām un kājām cīnīties par katra bērniņa veselību un dzīvību...
>>> jaunpienācējam
Pagātnes trolli, ar slepkavu citātiem nu gan jaunos ārstus nevajadzētu mācīt.
jaunpienācējs
Es lieliski zinu, kas teica šos vārdus. Vai zini arī Dzeržinska vārdu _ Felikss ? :-) Bet tu vari nemācīties un dzīvot ar " netīrām rokām"
>>> jaunpienācējam
Tavus minētos viedos vārdus "Mācīties, mācīties un vēlreiz - mācīties!" savulaik teica Vladimirs Iļjičs Uļjanovs (Ļeņins). Un par karsto sirdi un tīrajām rokām runāja biedrs Dzeržinskis. Kur noveda viņu mācība, mēs visi zinām. Katram pašam vispirms jāpaskatās uz savām rokām (arī Kincas kundzei un Monikas vecākiem).
klio
Draugs mīļais, Latvijā ir pietiekoši daudz ārstu, kas cīnās par katra bērniņa veselību, un ar sistēmu tam nav nekāda sakara. Šeit ir publicēts tikai vienas puses viedoklis, kā ir patiesībā mēs neviens nezinām. Ja Tu patiešām kādreiz būsi ārsts, tad diemžēl būs jāiemācās cienīt savus kolēģus.
jaunpienācējs
Kaut nu izdotos !!! Kaut gribētos. Kaut izturētos ! Daži cilvēki ir sen, sen atpakaļ teikuši, gan par citām lietām, pamācošas un arī šobrīd aktuālas frāzes : " Mācīties, mācīties un vēlreiz - mācīties ! " Tas būtu labs novēlējums topošajiem mediķiem. Mācīties arodu, mācīties sapratni, komunikāciju mākslu. Un vēl : " ..... ir jābūt ar karstu sirdi un tīrām rokām ! " Gribētos, lai tās mediķu rokas ne vien ar ziepēm noberztas, bet tīras no slikti paveiktiem darbiem.
Ivs
jauki teikts par to konsultesanos un runasanu ar vecakiem ka lidzigs ar lidzigu. Tad jau juristi driz saks konsulteties ar aizstavamo vai apsudzeto, kuru pantu vai likumu labak piemerot?
as
kaut kas dīvains. es saprotu, ka ārsti vai viņu radi var gribēt aizstāvēt ārstus pret netaisnīgām apsūdzībām un vispārinājumiem. bet kāpēc šie komentāri ir ar tādu naidu pret cilvēkiem? tas taču vēl vairāk liek domāt sliktu par ārstiem. vnk neticu, ka tie kuri tā komentē ir reāli ārsti vai viņu radi; drīzāk kādi cilvēki no malas. tikai nevaru saprast, kas viņus šajā stāstā aizķer tik ļoti, ka žults nāk ārā.
jaunpienācējs > Miko to as
Āaaa, tātad tomēr tie ir ārsti , kam tik zems inteliģences līmenis, ka šķaidās ar žulti pa labi un kreisi :-) . Bet tie smagie apgalvojumi taču nav bez pamata. Nu nav dūmu bez uguns ! ārstu viedokli mēs dzirdējām Panorāmas sižetā - "Cik bērni ir izārstēti ar šādu diagnozi ? "- "Nuuu, ziniet, šeit galvenais nav saprast diagnozi ( !!!!!!!!! ) , bet - kā atgriezt bērnam veselību. HA- HA !!!! Veselību bez diagnozes ! KĀ TAS VISPĀR BIJA JĀSAPROT ???? Vai to var kāds ārsts pakomentēt. tas taču nebūs pret likumu ? Un par ārstu neprofesionalītāti - vai var apgalvot, ka kāds no mūsu ārstiem ir tik liels profesionālis par šo diagnozi, ja neviens bērns vēl nav izārstēt. Vai Tad cien. Miko un tamlīdzīgiem mediķiem ir saprotama vārda "profesionālis "nozīme ? Profesionālis ir nevis tas, kurš kādā jomā ieguvis izglītību un strādā gadiem ilgi, bet tas, kurš spēj risināt konkrētas problēmas un to ir pierādījis vairākkārtēji PRAKSĒ, tad viņš ir konkrētu problēmu speciālists. Man tā šķiet.
Miko to as
Aizskar tas, ka nav ne miņas no ārstu viedokļa (kā jau minēts iepriekš, to viņiem aizliedz likums), toties tiek izteikti smagi apgalvojumi no žurnālistu puses par ārstu neprofesionalitāti. Tas ir uzbrukt kādam, kam rokas sasietas. Tāpēc arī žults, ka parāda medaļas vienu pusi.
pacients
centru, kur analīzes neuzrādīja nepanesamibu ne uz vienu produktu . bērns bija vesels. kad ārstei minējām, ka vēlamies analīzes veikt biocon centrā , centās mūs atrunāt, ka tās mums maksas naudu, garas rindas esot, tas ir acīm redzami ka bērns ir slims utt. nepaklausijam un veicam analīzes, un labi ka tā, jo taisnība mums bija.
pacients to UN?
govs pienu uzturā nelietojām nemaz. Bērnam parādījās slikta dūša, vairāku nedēļu garumā, vēdera izeja nebija pat nedēļu, jo bērna vēderā nekas jau no pārtikas nepalika, trīs nedēļas gulējām slimnīcā, pie sistēmām. Analīzes noņēma uz vēdera vīrusu, bet tas nebija. Kāpēc bērnam bija slikta dūša ārsti nemācēja teikt. Pēc slimnīcas aizbraucām pie gastroenterologa, kurš nomērija svaru, pateica ka pa maz esot priekš viņas vecuma, tad vēl lūk viņai esot uz galvas ādas vēl vietām zīdaiņa krevele uz galvas. Un pēc šī pasaka, ka govs piena olbaltuvielu nepanesība. Bērns nedrīkstēja ēst bērns pilnīgi neko no piena produktiem un ēdienu kur bija pat pievienots, un arī produktus kuri saturēja soju. UN tas ir normāli?
Un ?
Ja dzerot govs pienu, bērnam ir šķidrs vēders, tad vai nu ir alergija pret govs piena olbaltumu, vai arī laktāzes (ferments, kas zarnās sķeļ piena cukuru - laktozi) deficīts. Biocon laboratorijā nosaka IgE antivielas asinīs pret govs piena olbaltumu, bet nediagnosticē zarnu fermenta laktāzes deficītu...
pacients
Latvijā visbiežāk nosaka diagnozi paskatoties uz pacientu, nevis nosūtīt uz analīzēm un tad noteikt diagnozi. manai 3. gadus vecai meitiņai gastroenterologs paskatījās uz viņu, un tā arī pateica govs piena olbaltumvielas nepanesība. pēc pusgada paši aizvedām bērnu uz biokonijas
skarbā
Nesaprotu ko tur vispār iet pie ārstiem? Palasa googli un ārstē paši! Interesanti cik veseli bērni dzims šai mazulītei?
:::
Dažai "skarbai" jāaizliedz būt mātei... Sterilizēt tādas mamaņas !
Pilns ar radiņiem
Skaidrs, ka te lielākā daļa komentē radi, daudz gan naida sakrājies. Papucis kariņu spēlē.
Jā, !!! noteikti. Skumji tikai lasīt par naidu, ko viņš jūt. Sākumā presē rakstīja, ka diagnozei netic, vāca naudu un Latvijas ārsti bija slikti. Bija Izraēlā, tagad tai pašai diagnozei tic. Ja tic šim rakstam, tad diagnozi pateica jau 6 dienu vecumā, nu pēc 1.5 gadiem viņš notic. Tagad cīnās par albumīna liešanu. Par ko vispār ir skandāls? Izskatās, ka vienalga par ko, ka tik paprotestēt.
>
Papucīts slēpjas zem "!!!", jo stulbums jūtams ik komentārā...
!!!
Piekrītu daudz te komentē noziedzīgo ārstu radi un draugi, pēc IP arī dažs labs apmaksāts Fiverr komentāru skribents, kā arī naida kurinātāji, kuri īpaši izceļās ar kolhoznieka cienīgu rupjību.
Lala
Bet tā notiek. Neesmu ārste, bet saslimu ar smagu sirds slimību, kamēr lietoju zāles ko izrakstīja kardiologs, biju darbnespējīga, kad piereibās 28 gadu vecumā būt nespējniecei, izpētīju gooogli no a līdz z, un atradu alternatīvas zāles, kuras pieprasīju man izrakstīt. Pēc trim dienām ar jaunajām (pashas atrastajām) zālēm atgriezos darbā. Tad tomēr tie 12 gadi mācību neiemāca ārstu izvērtēt katru gadījumu individuāli, bet iemāca darboties pēc shēmas, kas nevienmēr strādā. Par to arī šeit stāsts, par Moniku.
šanhaja
Pilnīgi pareizi, ir 21 gs. zinātne-medicīna attīstās. Loģika liek domāt, ka dažādus gadījumus risina vairākas galvas (sadarbībā ar citu valstu speciālistiem) saliekot kopā un tt. Šeit skaidri redzams 1 gadījums un par ko te vispār runāt. Te pat pienākums būtu bijis sūtīt uz konsultāciju uz valsti kur ir sajēga no tā par ko iet runa, nevis tēlot kaut kādus krutakus un experimentēt pashiem. Ja izlasa raxtu tad skaidrs ka vistiešāk šis ir kā experiments, jo ja nojuks tad ....pat reģistrā nebija ievadīts. Te konkrēti jāņem priekšā iesaistītie ārsti, jo varbūt pat BKUS vadība šo nezin. Aijai paldies ka pamodināja daudzus (mūs lasītājus) un paldies, ka iespējams kādam liek šobrīd trīcēt un baidīties un citus experimentus pārtraukt (ar kādu mazo). No kā baidīties?- no tā ka kāds attiecīgais dienests, vai valsts instance nepieslēdzas un nesāk padziļināti interesēties. Skaidrs ka ģimenei tagad jārūpējas par bērnu un tāpēc būtu tikai pareizi ja kāds piesaistītos un kas zin kas atklātos.
Zintis
"...atradu alternatīvas zāles, kuras pieprasīju man izrakstīt". To sauc par ārsta šantažēšanu, un tas jau ir Krimināllikuma pants. Bet Tev jau to nesaprast, tāpēc pagoooglē vēl...
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti