Aktuāli

LCB valdes priekšsēdētājs par strauju pieaugumu ceļu būves uzņēmumu elektrības rēķinos

Aktuāli

LR korespondents Artjoms Konohovs par ES intitūciju reakciju uz Rimšēviča aizturēšanu

Komentārs par situāciju ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču

Aiga Pelane: Zemestrīce Latvijas finanšu nozarē

Šobrīd Latvijā savijušās divas milzīgas problēmas: mums ir “ABLV Bank”, kas jāglābj, un Latvijas Bankas vadītājs, kas aizturēts un pār kuru gulstas aizdomu ēna par koruptīvu darījumu veikšanu.

Turklāt problēmas padziļina tas, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nav vienkārša, tikai Latvijas mēroga amatpersona. Viņš viens no finanšu speciem, kas lemj par visas eirozonas, proti, 19 valstu monetāro jeb finanšu likteni. Domāt, ka Rimšēvičs spēj ietekmēt tikai Latvijas eiro jubilejas monētu izdošanas procesu, kā nereti tas tiek pasniegts Latvijas sabiedrībā, ir ļoti tuvredzīgi.

Cik tad liela ir Rimšēviča vara? Ko viņš var un ko nevar ietekmēt? Protams, centrālajai jeb Latvijas Bankai lielāka vara un ietekme bija tad, kad Latvijā vēl bija pieejami lati. Tad banka varēja ļoti būtiski ietekmēt Latvijas tautsaimniecību ar savu tā saucamo monetāro politiku. Proti, kad vajag ietekmēt Latvijas ekonomiku, lai tā attīstās straujāk, atlika piedrukāt vairāk latu klāt. Ja vajadzēja piebremzēt tās attīstību, tad izņēma naudu no apgrozības. Tas tā vienkāršoti sakot.

Principā šī situācija nav mainījusies arī tagad. Tikai tagad par papildu naudas drukāšanu un ekonomikas stimulēšanu lemj visi eirozonas centrālo banku vadītāji, un Rimšēvičs ir viens no viņiem.

Tātad Rimšēvičs ar savu balsi var ietekmēt visu eirozonas valstu likteni.

Tāpēc šobrīd arī būtiski, ko par šo visu situāciju saka Eiropas Centrālā banka. Ceram viedokli sagaidīt tuvākā laikā.

Protams, uz to, ka Rimšēvičs ir aizturēts, ir reaģējušas visas lielākās ziņu aģentūras pasaulē. Kopā ar ziņām par “ABLV Bank” nu jau glābšanas pasākumiem, tas īstenībā ir sprādzienbīstams salikums, jo ir jāsaprot – finanšu sistēma ir ļoti jutīgs organisms.

Pirmie, kas parasti reaģē uz nepatikšanām, ir cilvēki, kuriem ir nauda. Viņiem visvieglāk ir izņemt savu naudu no bankas un ielikt to citu valstu bankās, kur situācija ir saprotamāka un, viņuprāt, arī drošāka. Protams, tagad ar “ABLV Bank” tas nebūs tik vienkārši. Bet vai šī situācija neatsauksies uz citām Latvijas bankām? Tas vēl ir jautājums.

Finanšu sistēma Latvijā ir nonākusi grūtā situācijā. Jau tagad ir skaidrs, ka tas visdrīzāk radīs arī kredītreitinga samazināšanos. Un, kā svētdien pieļāva finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība), – jau ir mainīta Latvijas valsts aizņemšanās stratēģija starptautiskajos tirgos.

Tas praktiski nozīmē, ka kādu laiku, visticamāk, Latvija iepauzēs un nemēģinās ne no viena aizņemties naudu, jo vienkārši procenti, par kādiem Latvija varētu to izdarīt, būs pārāk augsti un neizdevīgi.

Taču to agrāk vai vēlāk darīt vajadzēs – Latvijas valsts budžets ir veidots ar deficītu, un kaut kur naudu tā cauruma segšanai ir jāatrod.

Problēmas ar “ABLV Bank” un Rimšēviču reāli Latvijai var maksāt miljonus procentu maksājumos.

Ko tas nozīmē? Ja dārgāk naudu aizņemamies, tad vairāk jāmaksā procentmaksājumos un mazāk paliek naudas citām lietām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, slikta reputācija nozīmē to, ka pie mums var ieplūst mazāk investīciju, būs mazāk jaunu darbavietu un tā tālāk. Jau tagad mēs nevaram lepoties, ka mūs izvēlas daudzi ārvalstu investori.

Principā no Rimšēviča aizturēšanas un tā, kā par to tiek runāts visā pasaulē, mūsu ekonomikai var rasties visiem ievērojamas problēmas.

Turklāt tas nebūt nav izdevīgi visai sabiedrībai, jo tikai pēdējā laikā lēnām sākam dzīvot nedaudz labāk, ne arī politiķiem – vēlēšanas ir deguna priekšā, un problēmas ekonomikā nevienam nav vajadzīgas. Pieļauju, ka tieši tāpēc ir spiediens uz Rimšēviču tomēr pašam atkāpties un tādējādi glābt Latvijas valsts reputāciju un valdošos politiķus.

Tiesa, gribu piebilst, ka diemžēl problēmas padziļinājuši arī paši pie varas esošie. Te atkal nedaudz jāatgriežas pagājušās nedēļas nogalē. Vēl precīzāk – jāskatās, kas notika sestdien. LTV sestdienas vidū publiski paziņoja par kratīšanu Rimšēviča mājās un darba vietā. Sestdien viņš tika aizturēts.

Latvijas Radio Ziņu dienests visu sestdienu mēģināja iegūt komentāru no valsts augstākajām amatpersonām, proti, premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība), finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un no Saeimas Nacionālās drošības komisijas jaunās vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres (“Vienotība”). Šīs ir tās amatpersonas, kas tieši atbild par valsts ekonomisko un finansiālo drošību.

Diemžēl iegūt pāris noderīgus vai pat vispārīgus teikumus, kas nomierinātu sabiedrības satrauktos prātus, nekādi neizdevās.

Tiesa, sestdienas vakarā vismaz ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) paziņoja, ka aicinājis premjeru sasaukt ārkārtas valdības sēdi. Un pirmdien gaidāmas gan Saeimas komisijas, gan valdības ārkārtas sēde, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses konference.

Man ir grūti noticēt, ka ne premjers, ne finanšu ministre, ne arī Saeimas Drošības komisijas vadītāja neko nezināja par KNAB darbošanos jau piektdienas vakarā. Līdz ar to man grūti noticēt, ka šīs augstās amatpersonas informāciju ieguvušas tikai no medijiem sestdien pa dienu un tās pārņēmis šoks, tāpēc neviens neko nevarēja pateikt.

Turklāt premjeram tika lūgts komentēt ne jau pašu KNAB rīcību, vai tā ir laba vai slikta, bet gan to, kas notiek ar Latvijas valsts finanšu sistēmas drošību, kuru garantē Latvijas Bankas darbība un pār kuras vadītāju ir savilkusies baisa aizdomu ēna.

Es ceru, ka visas augstāk minētās amatpersonas ir vismaz dzirdējušas tādu vārdu salikumu kā “valsts ekonomiskā un finanšu drošība”. Pagājušās nedēļas nogale bija šīs drošības reāla pārbaude. Diemžēl amatpersonu rīcība, kuras nolēma sestdien klusēt, nekādi šo drošību nestiprināja, vēl vairāk – neuzrunājot šajā brīdī sabiedrību – ne vietējo, ne starptautisko un nepasakot praktiski vienu teikumu: finanšu situācija valstī tiek kontrolēta un KNAB darbošanās nekādas problēmas tai nerada - īstenībā krīzi tikai padziļināja.

Tagad ir atklājusies arī rūgtā patiesība vēl par “ABLV Bank”. Amatpersonas sākušas runāt. Premjers gan brīvdienās no sevis varēja izspiest tikai pāris rakstiskus teikumus. Cerēsim, ka pirmdien jau būs labāk.

Kā sāksies šis rīts visās Latvijas bankās un vai izdosies nomierināt ne tikai starptautisko sabiedrību, bet arī Latvijas iedzīvotājus, to redzēsim turpmākajās dienās, kas būs visai saspringtas.

KONTEKSTS:

Piektdien, 16.februārī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājās un darba vietā. Sestdien, 17.februārī, ap pusdienas laiku par to ziņoja LTV un tas kļuva zināms arī plašākai sabiedrībai.

Sestdien Rimšēvičs atgriezās no ārzemēm, un jau svētdien, 18.februārī, premjers apstiprināja – Rimšēvičs ir aizturēts. Vai un par ko viņš tiek turēts aizdomās, vēl nav zināms.

Svētdien vairākas Latvijas valsts amatpersonas aicināja Rimšēviču atkāpties. Viņš gan sevi ar vainīgu neatzīst un uzskata, ka aizturēts nepamatoti.

Līdztekus Rimšēvičam bija aizturēts arī uzņēmējs Māris Martinsons, kura aizturēšanas oficiālais iemesls nav zināms. Tiesa, jau svētdienas vakarā viņš tika atbrīvots no īslaicīgā aizturēšanas izolatora.

Jāatgādina, ka pēdējā laikā ir izskanējusi satraucoša informācija par divām komercbankām. KNAB sācis pārbaudi par bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda un kādas finanšu sektora augstas amatpersonas iespējamām darbībām kukuļu izspiešanā no "Norvik" bankas lielākā akcionāra. Un neoficiāli tiek minēts, ka tieši Sprūda atbrīvošanai no apcietinājuma pret drošības naudu pagājušonedēļ ir tieša saistība ar Rimšēviča aizturēšanu.

Tāpat ar problēmām saskārusies “ABLV Bank”. ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls pagājušonedēļ savā paziņojumā norādījis, ka šīs bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam. KNAB par ASV paziņojumiem arī sācis resorisko pārbaudi. Pagaidām gan ASV neesot nodevusi informāciju Latvijai par to, kas tās par amatpersonām. Informācija tiekot gaidīta.

Svētdien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) savu strauji sasaukto preses konferenci sāka tieši ar to, ka “ABLV Bank” bijusi galvenā, kas radījusi starptautiskās reputācijas riskus Latvijai. Vēl bija aizdomas, ka tas varbūt ir saistīts ar vēlmi novērst uzmanību no Rimšēviča aizturēšanas.

Taču jau naktī uz pirmdienu, 19.februāri, atklājās jauni fakti: “ABLV Bank” ir noteikti maksājumu ierobežojumi. Tas nozīmē, ka klienti tikai ierobežotā daudzumā var izņemt naudu no bankas vai veikt pārskaitījumus uz citu banku. Turklāt “ABLV Bank” varētu lūgt Latvijas Bankai teju pusmiljardu eiro lielu aizdevumu situācijas stabilizēšanai.

Par šīm problēmām un risinājumiem svētdien finanšu ministre neminēja ne vārda, tikai atzina, ka jau tad Latvijas Banka ir sniegusi atbalstu un ieguldījusi “ABLV Bank” naudu. Tiesa – kādu summu, uz šo jautājumu atbildes nebija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti