Aktuāli

Avīzes "Stars" žurnāliste Inese Elsiņa par mākslinieku plenēru Madonā

Aktuāli

LM eksperte Liene Ramane par 1% no bērnu iemaksām novirzīšanu esošajiem pensionāriem

Komentārs. Aiga Pelane par pensiju sistēmu Latvijā

Aiga Pelane: Vecumdienām uzkrājumi jāveido arī pašiem, ja vien ir, no kā krāt

Sabiedrība noveco, un diemžēl pensijas nākotnē visdrīzāk arī nebūs nekādas lielās. Bet kā pašiem veidot uzkrājumus? Ideju un iespēju ir daudz un dažādas. Taču, kuru no tām izvēlēties un kura vien jāpatur prātā līdz labākiem laikiem? 

Latvijas pensiju sistēmai ir trīs līmeņi, un, kā apgalvo šīs pensiju sistēmas radītāji, tikai tad, ja esat iesaistījušies visos trīs līmeņos, varat cerēt, ka jūsu vecumdienas būs salīdzinoši mierīgas, proti, ienākumu kritums nebūs dramatisks. Vai tiešām pensiju 3.līmenis jeb privātie pensiju fondi, kuros ikkatrs var iesaistīties brīvprātīgi un no laba prāta, ir tas, kas finansiāli stabilizēs mūsu vecumdienas? Jo pirmie divi pensiju līmeņi mierīgas un pārtikušas vecumdienas īpaši nesola.

Pensiju 3.līmenī krāj tikai trešdaļa

Latvijā šobrīd ir salīdzinoši maz cilvēku, kuri speciāli uzkrāj papildu vecuma kapitālu, izmantojot pensiju 3.līmeņa piedāvājumu, lai arī noteikumi ir gana pievilcīgi. Tiesa, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pavisam nesen lepni paziņoja, ka iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos ir sasniedzis jaunu rekordu - kopumā tajos jau apgrozās nepilni 438 miljoni eiro. Taču lielam priekam īsti pamata nav, un pesimismam ir vairāki iemesli.

Proti, pēc pēdējiem FKTK datiem, iemaksas pensiju 3.līmenī veic tikai nedaudz vairāk nekā 287 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir tikai trešā daļa no strādājošajiem. Ja mēs uzskatām, ka valstī, lai sekmīgi darbotos pensiju sistēma, ir svarīgi visi trīs līmeņi, šie dati parāda, ka brīvprātīgi iesaistīties vecuma kapitāla veidošanā praktiski gatavs tikai katrs trešais.

Te gan jāpiebilst, ka pērn bija mēģinājumi arī šo - brīvprātīgo - sistēmas daļu pārveidot par obligātu. Tas izdevās daļēji. Proti, tiem, kuri saņem algu, kas gadā pārsniedz 55 tūkstošus eiro jeb nedaudz vairāk nekā 4,5 tūkstošus eiro mēnesī, iemaksas pensiju 3. līmenī ir jāveic obligāti. Šādā veidā pie vēl lielāka labuma tiek jau turīgākie iedzīvotāji, savukārt bankas dabū sev izdevīgus un bagātus klientus. Pieļauju, ka šie cilvēki tad arī galvenokārt veido to gandrīz tūkstoti jauno pensiju 3.līmeņa dalībnieku, kas pievienojošies šai sistēmai no gada sākuma.

Kā sagatavot maciņu vecumdienām?

Kā tomēr sagatavoties vecumdienām, lai tās nestu gaidīto atpūtu un ne tikai skumjas pārdomas, kā savilkt kopā galus jeb vienkārši izdzīvot? Iespēju ir pietiekami.

Pirmkārt, sava biznesa attīstība. Turklāt tāda, kas spēj attīstīties un dod ienākumus ilgtermiņā. Otrkārt, laba izglītība, kas ļauj atrast labu darbu ar labu algu un kas jau vēlāk ļauj daļu no algas arī uzkrāt vai pat ieguldīt.

Treškārt, bērni, kuru izglītībā jūs ieguldāt tagad, un viņi var cerēt uz labi apmaksātu darbu nākotnē šeit vai arī citur pasaulē. Nu, jā, būtu labi, ja bērni arī pēc tam atcerētos un arī parūpētos par jums.

Ceturtais, nekustamais īpašums - tas ir ne tikai dzīvoklis vai māja, kurā jūs dzīvojat, tas var būt labs arī investīciju objekts. Piemēram, neliels dzīvoklis (vai arī liels, cik nu kuram ļauj rocība), kuru tagad jūs varat izīrēt, bet vēlāk – jau vecumdienās – pārdot.

Piektais, ieguldījumi vērtspapīros. Jā, arī tā var uzkrāt sev papildu kapitālu. Tikai te jāpiebilst, ka jāmācās to darīt un jāinteresējas, kas notiek pasaules ekonomikā, un tikai tad jūs gūsiet vērā ņemamus panākumus. Tiesa, te arī jāpiebilst, ka Latvijas valdībai vairāk vajadzētu rūpēties par vērtspapīru tirgus attīstību. Valdības pēdējais lēmums atlikt valstij un pašvaldībām piederošo uzņēmumu pilnīgu vai daļēju akciju kotēšanu biržā ir ļoti tuvredzīgs un, manuprāt, neatbilst Latvijas iedzīvotāju interesēm.

Bet, turpinot par iespējām, naudu var krāt arī depozītā. Tāpat var veidot uzkrājumus zeķē un slēpt tos kurpju kastēs, kā nereti ik pa laikam dara politiķi. Ja bail no straujas naudas vērtības zuduma, var pirkt zeltu – tā pasaulē kļūst mazāk un tas kļūst dārgāks. Var investēt mākslā, pērkot vecmeistaru vai topošo ģēniju gleznas. Var veidot ekskluzīvas vīnu kolekcijas, kas arī nākotnē var glābt no trūcīgām vecumdienām.

Veidu, kā nodrošināt savas vecumdienas, ir ļoti daudz un dažādi. Es pieminēju tikai dažus.

Galvenais ir vispār krāt un turklāt to darīt ilgstoši. Piecos gados pirms pensijas diez vai izdosies iekrāt milzu summu.

Uzkrājumiem vajadzīga "liekā" nauda

Taču ir viens BET! Lai veiktu uzkrājumus, ir jābūt naudai, kura savā ziņā ir „lieka”, proti, ir nauda, kas nav nepieciešama elementāro vajadzību nodrošināšanai. Un diemžēl ir jāatzīst, ka cilvēku, kuri iztiek no rokas mutē, Latvijā ir daudz vairāk par tiem, kas var atļauties bez bažām investēt, piemēram, akcijās vai pirkt gleznas.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem,

Latvijā nabadzības riskam ir pakļauts teju katrs piektais iedzīvotājs.

Proti, visi tie, kas saņem mazāk par 330 eiro mēnesī, ir zem nabadzības sliekšņa. Piebildīšu, ka tas ir 2016.gada radītājs. Galvenokārt tie ir jau esošie pensionāri un cilvēki, kas vieni paši audzina vienu vai vairākus bērnus. Protams, riska grupās ir arī daudzbērnu ģimenes, invalīdi un vienkārši strādājošie, kuri nesaņem pat minimālo algu.

Vai viņiem ir ko atlikt labākām vecumdienām? Diez vai. Visticamāk, tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik maz iedzīvotāju iesaistās pensiju 3.līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti