Uz jautājumu – vai vajag Latvijā samazināt PVN no 21% uz 5% Latvijas dārzeņiem un augļiem, piemēram, kartupeļiem, gurķiem, kāpostiem, āboliem, zemenēm, upenēm un tamlīdzīgi, viennozīmīgi atbildēšu – vajag.
Vai vajag samazināt citiem produktiem? Kāpēc gan ne? Arī to var darīt. Turklāt var samazināt PVN ne tikai pārtikas produktiem, bet arī apģērbiem, auto un sadzīves ķīmijai. Var samazināt arī nekustamā īpašuma nodokli vai atcelt to vispār, var arī samazināt obligātās sociālās iemaksas. Visu var darīt. Nodokļu politika ir mūsu pašu rokās. Taču gan nodokļu pieaugumam, gan samazinājumam ir konkrētas sekas. Kādas? Nesākšu te nevienu baidīt, jo tas šajā konkrētā gadījumā būs lieki - ir skaidrs, ka 5% PVN dārzeņiem nekādu milzu caurumu valsts budžetā neradīs. Mēs to noteikti varam atļauties.
Taču būtu svarīgi atcerēties – jo pilnāks valsts maks un bagātāki tās pilsoņi, jo brīvāk tā var rīkoties arī ar savu naudu. Grūti man šobrīd atcerēties politiķu teikto, ka naudas valsts makā gana, bet tomēr – pirms vēlēšanām pilsonis ar kāposta galvu savā tirgus somā, kura turklāt vēl kļuvusi par pāris eiro centiem lētāka, varētu būt zināms ieguvums sabiedrībai kopumā un konkrētiem politiskiem spēkiem individuāli. Tikai mazliet nesaprotu, kāpēc šī iecere netika iesniegta kopā ar tā saucamo lielo nodokļu reformu? PVN tomēr nav kaut kāds šāds tāds nodoklītis, bet ļoti ietekmīgs un varens, jo veido būtisku valsts ienākumu daļu, un izmaiņas tajā ir svarīgas. Varbūt bija mērķis sagatavot īpašu dāvanu Latvijas iedzīvotājiem un dārzeņu audzētājiem uz valsts simtgadi? Lai vai kā – valdības un Saeimas lēmums vēl tikai taps, un, visdrīzāk, tas būs viens no karstāk apspriežamajiem jautājumiem ar ļoti interesantiem argumentiem nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā.
Kāpēc es šo PVN lietu uzskatu drīzāk par politisku un nevis ekonomiski pamatotu lēmumu?
Tāpēc, ka atradu valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā vienu nelielu teikumu, proti, tur ir priekšlikums nr.2 - „vienoties ar Latvijas mazumtirgotājiem par to, ka pārtikas precēm, kurām PVN likme tiks samazināta līdz 5%, cenas mazumtirdzniecībā tiks samazinātas”. Publiski dzirdēts, ka abas tirgotāju asociācijas jau teikušas – jā, tā arī darīšot.
Nezinu, varbūt esmu pamodusies jaunā valstī un kaut ko esmu palaidusi garām, taču, cik atceros, tad Latvijā vairāk vai mazāk, bet tomēr darbojas tirgus ekonomika. Kas tie par komandekonomikas asniem? Vai valdība sagatavos arī konkrētu sarakstu ar cenām veikalniekiem? Cik ilgi šīs cenas darbosies? Visu atlikušo mūžu? Turklāt apelēt pie patērētāju ieinteresētības un eiro ieviešanas pieredzes, kad visi sekoja līdzi, cik godīgi tirgotāji piemēro valsts noteikto apmaiņas kursu no latiem uz eiro, arī īsti nevar. Eiro ieviešana bija laikā ierobežota, turklāt arī apmaiņas kurss jeb nosacīti „dārzeņu cena” bija fiksēta jau gadiem. Dārzenis nav eiro. Tā cenu fiksēt nevar. Te darbojas vecā labā ekonomika - pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, laika apstākļi, kas var radīt gan preces pārpalikumus, gan deficītu, kā arī poļu kartupeļi un kāposti, kuri Latvijā arī tiks aplikti tikai ar 5% PVN, jo neviens jau nav atcēlis Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus likumus.
Nenoliedzami, ir valstis ES, kurās pārtikas produktiem vispār netiek piemērots PVN vai tas ir būtiski zemāks. Tas ir svarīgs arguments, jo kaut kādu iemeslu dēļ tas tur tika darīts.
Taču jau atkal piebilde – tas nebūt nenozīmē, ka šajās valstīs nav atrodami pārtikas produkti, kas ir dārgāki par Latvijā esošajiem.
Protams, ar nodokļu politiku valsts var risināt sasāpējušas problēmas, piemēram, nabadzības jautājumu (vai lētāki kartupeļi darīs mūsu trūcīgos ļaudis bagātākus?), kā arī stimulēt patērētāju ieradumu maiņu, uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, attīstīt noteiktu biznesu, ja tas tiek uzskatīts par stratēģiski svarīgu (dārzeņaudzēšana mums tāda ir?).
Taču noteikt cenu līmeni veikalā nav iespējams, jo cenas veido ne tikai PVN likmes lielums, bet ļoti daudzi citi blakus faktori.
Būtu labi, ja Latvijas iedzīvotāji to apzinātos, lai vēlāk nebūtu jāšausminās, ka pusgadu kāposti bija lēti, bet pēc tam to cenas strauji auga. Turklāt no tirgus plača un veikalu plauktiem nekur nepazudīs ne Polijas, ne Lietuvas dārzeņi. Vēl vairāk - arī šajās valstīs audzētiem kartupeļiem un kāpostiem, zemenēm un āboliem Latvijā tiks piemērota 5% PVN likme. Nekāda diskriminācija pēc izcelsmes nebūs iespējama.
