Aiga Pelane: «Metalurga» glābšanas plāns derīgs tikai līdz vēlēšanām?

„Liepājas metalurga” lielākie kreditori gatavi „atlaist” teju pusi no pašreizējiem uzņēmuma parādiem, atlikušo daļu pārstrukturizēt, mainīt vadību, samazināt strādnieku skaitu, optimizēt izmaksas. Turklāt kreditori gatavi ieguldīt arī papildu līdzekļus, lai atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību, jo tur taču strādā 2300 strādnieku un tas ir būtisks uzņēmums Latvijas tautsaimniecībai. Tiesa, šāds piedāvājums ir spēkā tikai līdz 31.maijam.

Ja visa šī sistēma labi strādā privātā uzņēmumā ar privātiem kreditoriem un viņu - privātu - naudu, tad šajā gadījumā visu skaisto uzņēmuma glābšanas shēmu bojā tas, ka trīs no pieciem lielākajiem kreditoriem ir valsts – Valsts kases personā, un tai piederoši uzņēmumi – „Latvenergo” un banka „Citadele”. Līdz ar to runa ir par nodokļu maksātāju naudu un to, vai Latvijas valsts patiesi ir tik bagāta, lai glābtu vēl vienu uzņēmumu, turklāt ar visai neskaidrām nākotnes perspektīvām.

Proti, pēdējās ziņas no nu jau ieilgušās „Liepājas metalurga” sāgas ir sekojošas - trim lielākajiem īpašniekiem - Zaharjinam, Segalam un Lipmanam kreditori ir devuši iespēju vai nu saņemt pa latam katram un iet prom no uzņēmuma, vai arī ieguldīt katram pa 10 miljoniem latu un palikt tur kopā ar kreditoriem, velkot šo uzņēmumu "uz saulaino tāli" vai pretī jaunam investoram. Turklāt, vezuma jeb kredītu nastas smagumu plānots samazināt teju uz pusi – no pašreizējām 125 miljonu latu lielajām parādsaistībām kreditori esot gatavi kapitalizēt 60 miljonus. Teorētiski tas nozīmē, ka šī summa tiks aizstāta ar jaunām uzņēmuma akcijām.

Te gan jāpiebilst, ka šāda parāda pārvēršana akcijās nebūt nedod 100% pārliecību, ka vismaz kaut kad nākotnē būs iespējams atgūt tajās ielikto naudu.

Akciju vērtība var gan pieaugt (ja uzņēmumam iet labi), gan būtiski sarukt (ja uzņēmumam iet slikti), gan vienā brīdī šis vērtspapīrs var kļūt apaļas nulles vērtībā.

Argumenti, kāpēc valstij būtu jāiesaistās uzņēmuma glābšanā, ir visai nepārliecinoši. Viens no galvenajiem publiski minētajiem – uzņēmuma glābšana tagad nākotnē ļaus izvairīties no valsts galvotā kredīta samaksas tā vietā. 51 miljons latu, protams, apkārt nemētājas, taču, iesaistoties uzņēmuma glābšanā, visdrīzāk radīsies papildus izdevumi – jo uzņēmumam ir arī nepieciešami līdzekļi tā pilnvērtīgas darbības atjaunošanai. Turklāt, pēc neoficiālās informācijas, finanšu konsultanti piedāvā kapitalizēt 40% no valsts parāda daļas jeb 20,7 miljonus, sakot, ka nākotnē tos varētu atgūt, piesaistot investorus.

Tātad, jau tagad skaidrs, ka naudu Valsts kase atgūs kaut kad, nezin kad, vai arī – nekad.

Ja runājam par investoriem, vien jāatgādina, ka valsts jau meklē investorus savai bankai „Citadele”, kura līdz ar "Metalurga" parāda daļas kapitalizāciju arī varētu kļūt par šī Liepājas uzņēmuma īpašnieci. Varbūt metalurģijas uzņēmuma problēmu risināšanai piesaistītais konsultants „Prudentia” arī saskata, ka šāds bankas ieguldījums padarīs to pievilcīgāku un vērtīgāku investoru acīs, taču, visdrīzāk, rezultāts varētu būt gluži pretējs. Vien jāatgādina, ka pati „Prudentia” jau kādu laiku nesekmīgi meklē investoru aviokompānijai „airBaltic”, kura perspektīvas nākotnē tomēr vērtējamas daudz augstāk nekā "Metalurga".

Jāpiebilst, ka investoru atrašana šajos laikos nav viegla – situācija pasaulē ir mainīga, un Eiropas reģions, tai skaitā arī Latvija, nebūt nav investoriem pievilcīgākā vieta patlaban. Te nopelnīt naudu ir grūti, jo reģionā kopumā ir smagas ekonomiskās problēmas. Smagas problēmas Eiropā ir arī pašā metalurģijas nozarē, un „Prudentia” apgalvojumi, ka uzņēmums jau pēc pāris gadiem atgriezīsies normālās sliedēs, ir ļoti optimistiski.

Protams, viens no smagākajiem jautājumiem ir – kas notiks ar 2300 cilvēkiem, kuri strādā „Liepājas metalurgā”. Taču jau tagad Nodarbinātības valsts aģentūra rēķinās, ka bezdarba pieaugums Liepājā būs jebkurā gadījumā un sāk tam gatavoties, veidojot sociālo palīdzības spilvenu un palīdzot sameklēt jaunas darba iespējas.

Citus būtiskus argumentus, kā vien 51 miljons galvotā kredītā un 2300 darbinieku liktenis, kāpēc lai glābtu vienu līdz kliņķim novestu metalurģijas uzņēmumu, nav. Jā, tas patlaban ir būtisks eksportētājs, bet tā produkcija ir ar zemu pievienoto vērtību, ar ierobežotu pieeju izejvielām un atrodas visai tālu no tā produkcijas patēriņa tirgiem.

Metalurģija ir tā saucamā „vecās ekonomikas” nozares pārstāve, no kuras gudrākās valstis jau atteikušās vai mēģina tikt vaļā, aizstājot tās saražoto produkcijas īpatsvaru savā ekonomikas struktūrā ar tehnoloģiski attīstītākām un dārgākām precēm.

Savukārt nepieciešamās metalurģijas preces tās iepērk no tām valstīm, kur lētas izejvielas, lēta enerģija un darbaspēks, kā arī - kurām īpaši nerūp vides jautājumi.

Latvijas valdība ar savu konsultantu var jau zīmēt vienalga kādus glābšanas scenārijus. Taču šobrīd būtu pienācis īstais laiks pajautāt Eiropas Komisijai (EK) – vai tā maz atbalsta šāda veida valsts iejaukšanos privāta uzņēmuma darīšanās. EK ir speciāla likumdošana, kura reglamentē valsts atbalsta iespējas, lai nepieļautu tirgus kropļošanu un nelietderīgu nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. EK jau bija iebildes par to atbalsta veidu, kā tika savulaik glābta „Hipotēkas un zemes banka”, tā rezultātā Latvijas valdība bija spiesta banku pārdot pa daļām. Tagad EK ir ierosinājusi pārbaudes lietu par „airBaltic” glābšanu no finanšu grūtībām.

Un vēl, šķiet, ka galvenā robežšķirtne, kā tiks risinātas „Liepājas metalurga” problēmas, būs 31.maijs/1.jūnijs. Iespējams, tā ir tikai sakritība, taču lēmums trim lielākajiem bēdu lejā nonākušā uzņēmuma akcionāriem par pašreiz izteikto glābšanas piedāvājumu ir jāpieņem līdz piektdienai, 31.maijam. Pēc 31.maija nāk 1.jūnijs, kad notiks pašvaldību vēlēšanas, un politiski bīstamais periods, kad svarīgs ir ikkatra „vienkāršā” vēlētāja viedoklis, būs beidzies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti