Aiga Pelane: Eiro būs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ja vēl pirms gada šķita, ka, iespējams, eiro ieviešanas laiks atkal būs jāpārceļ, jo Latvija vienkārši nespēs izpildīt Māstrihtas kritērijus, tad tagad situācija jau pavisam cita un Latvija ļoti strauji tuvojas eiro zonai. Šķiet, lielākās bažas jau aiz muguras un visai droši var teikt, ka pēc pusgada katra makā ieripos gan eiro centi, gan vieta atradīsies arī eiro banknotēm.

Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir oficiāli paziņojušas, ka Latvija ir izpildījusi visus ekonomiskos nosacījumus un to var uzņemt eirozonas dalībvalstu klubiņā. Protams, šis ziņojums ir tikai ekonomiskās situācijas izvērtējums. Taču, lai arī priekšā vēl dalībvalstu politisks lēmums, kurš oficiāli tiks zināms jau teju pēc mēneša, ir grūti iedomāties tos politiskos argumentus, kuru dēļ Latvijai durvis uz eiro tā arī paliktu slēgtas.

Tiesa, Latvijai ir jārēķinās, ka ar citām valstīm joprojām nāksies skaidroties gan par zemo iedzīvotāju atbalstu pārejai uz eiro, gan par nerezidentu naudas lielo īpatsvaru komercbankās. Taču šīs nebūt nav smagākās problēmas, kuru risinājums varētu valdībai sagādāt galvassāpes. ECB pauž bažas, vai Latvijas spēs noturēties eirozonas uzliktajos ekonomiskajos rāmjos arī pēc eiro ieviešanas, konkrēti – vai tā spēs zemā līmenī noturēt inflāciju.

Jāpiebilst, ka tieši pārāk straujš cenu pieaugums bija galvenais iemesls, kāpēc jau vienreiz – 2008.gadā - Latvijai nācās eiro ieviešanu atlikt uz vēlāku laiku. Tagad, neskatoties uz visai straujo ekonomikas izaugsmi, Latvijai apbrīnojamā kārtā cenas ir izdevies savaldīt. Latvijā aprīlī bija vērojama pat deflācijā (cenu samazinājums) un 12 mēnešu vidējā inflācija, ko ņem vērā, skatot eiro ieviešanas kritērijus, sasniedza vien 1,2%.

Ja „vienkāršajam” cilvēkam cenu samazināšanās veikalā ir laba lieta, tad ekonomikai ilgstoši tas nekādu labumu nedod, tieši pretēji. Lai turpinātos izaugsme, rastos jaunas darba vietas un beidzot augtu arī iedzīvotāju ieņēmumi, ir nepieciešamas vismaz mērens cenu pieaugums - 2-3% robežās.

Latvijā šobrīd zems cenu līmenis ir gan tāpēc, ka ES ir vērojams ekonomikas izaugsmes apsīkums, gan arī tāpēc, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz cilvēku ar zemiem ienākumiem, tātad, viņi nav nekādi lielie pircēji un vietējās ekonomikas izaugsmes veicinātāji. Valstī teju 27% no strādājošajiem saņem minimālo algu vai pat mazāk. Vidējo atalgojumu valstī – nepilnus 360 latus uz rokas - saņem tikai katrs desmitais no strādājošajiem. Materiālā nevienlīdzība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Ja Latvija uzcītīgi vēlēsies arī pēc iestāšanās eirozonā sekot līdzi visiem tur noteiktajiem ekonomiskajiem ierobežojumiem, tai skaitā darīt visu, lai inflācija būtu zema, tai praktiski būs jātiek galā ar teju neiespējams uzdevumu – attīstīt ekonomiku, kas ļautu augt arī iedzīvotāju ienākumiem, un panākt, lai cilvēki vairs nebrauktu prom no valsts, vienlaicīgi darot visu, lai nepieaugtu cenas, kas notiek tieši tad, kad ekonomika attīstās. Vai arī otra iespēja – bremzēt ekonomikas attīstību un uz priekšu tipināt lēniem solīšiem. Taču tas nozīmē, ka cerēt uz strauju dzīves līmeņa pieaugumu pēc iestāšanās eirozonā ir pilnīgi veltīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti