Tēta projekts
Aiga Pelane: Arī tautiešu atgriešanās var radīt problēmas Komentāri
Izvēlne
Aiga Pelane: arī tautiešu atgriešanās var radīt problēmas
00:00 / 10:40
Lejuplādēt

Aiga Pelane: Arī tautiešu atgriešanās var radīt problēmas

Strādājot pie Tēta projekta un diskutējot ar kolēģiem mūsu kopā sanākšanas reizēs, viendien man neviļus izrāvās frāze, ka tiem daudzajiem komentētājiem sociālajos tīklos, kas mūs, te palicējus, apsaukā par lūzeriem jeb neveiksminiekiem, zināmā mērā ir taisnība. Jā, manī pēkšņi zuda pārliecība, ka esmu darījusi pareizi, palikdama Latvijā. Turklāt, lai arī secinājums bija emocionāls, tam bija vairāki racionāli apsvērumi.

Par dzimteni nereti mēs domājam emocionālās kategorijās. Kā gan Latvijā dzimis un dzīvojošs cilvēks var justies neveiksminieks! Ja nu vienīgi pats kaut ko nav izdarījis savā labā, bet kopumā valstiskā mērogā tā nevar būt nekad – mums ir sava valsts un ar to ir jālepojas. Un lepojamies ar. Un ir jau arī ar ko!

Taču viss nav vairs tik vienkārši, īpaši brīdī, kad nosacīti sastopas divas pasaules – nabadzīgā Latvija un pārtikusī vecā Eiropā. Turklāt tas notiek uz ielas kādā mūsu pašu mazpilsētā vai ciemā.

Proti, diasporas aptauja ārvalstīs liecina, ka

nereti mājās ir gatavi atgriezties tie, kas ir sasnieguši pensijas gadus.

Cilvēki ir aizbraukuši, strādājuši, turklāt ne vienmēr tos vieglākos darbus un tagad gatavi ar Eiropā nopelnīto pensiju atgriezties mājās un baudīt vecumdienas, sēžot savā puķu dārzā.

Jautāsiet – kas gan tur slikts? Atbildēšu - nekas. Ja vien pāris lietas nākotnē neradīs problēmas, ar kuru risināšanu tomēr būtu jāsāk nodarboties jau tagad.

Pirmkārt, Latvija jau tagad noveco pārāk strauji. Pēc vairākiem gadiem senioru kļūs vēl vairāk. Turklāt, ja mēs kļūsim par valsti, kurā lielākais tautiešu daudzums vēlas atgriezties pavadīt tikai savas vecumdienas, Latvija kļūs arvien vecāka un vecāka, un to neglābs nekādas dzimstības veicināšanas programmas.

Senioru devums Latvijas tautsaimniecības attīstībai galvenokārt ir iepirkšanās veikalos, proti, vietējā patēriņa veicināšana. Kopīgās labklājības celšanai tas arī varētu būt par maz. Ja ar Latvijas pensijām nereti sanāk tikai pienam un maizei, tad ar Eiropas – gan jau iepirkuma grozs būs lielāks. Un te parādās vēl kāda ne īpaši patīkama potenciāla problēma - nevienlīdzības plaisas veidošanās starp dažādām iedzīvotāju grupām, kas var radīt sociālu spriedzi.

Turklāt atgādināšanu vēl par kādu problēmu. Pēdējā laikā labklājības ministrs ļoti aktīvi runā par aptuveni 300 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuriem nākotnē pensijas būs ļoti mazas, jo sociālās iemaksas šie cilvēki praktiski neveic.

Tas, ka sabiedrībai būs jādomā, kā šos cilvēkus neatstāt bez maizes, ir skaidrs. Tikai jautājums, kurai sabiedrības daļai?

Vai nebūs tā, ka par viņiem būs jārūpējas tikai mums jeb tiem, kas palika šeit un tagad veic iemaksas Latvijas valsts sociālajā budžetā.

Vai valsts ir apzinājusies šīs problēmas, vai domā, kā tās risināt? Kā mazinās plaisu starp Latvijas pensionāriem, kas strādāja šeit, un tiem, kas strādā tur un atgriežas? Un protams, ko darīt ar to arvien sirmāku Latviju?

Pieminēšu vēl kādu vietu, kur šobrīd sastopas nabadzīgā Latvija un pārtikusī Eiropa un kur mēs – palikušie – diemžēl zaudējam. Proti, pētnieki saka, ka tie speciālisti, kas atbrauc strādāt atpakaļ no ārzemēm, nereti saņem par 45% līdz pat 90% lielāku atalgojumu par tādu pašu darbu, kādu veic vietējie.

Tas nozīmē, ka, pirmkārt, darba devējs novērtē ārvalstīs iegūtās zināšanas un spējas. Otrkārt, paši atbraucēji prasa gan lielākas algas, gan gatavi ilgāk gaidīt labāku darba piedāvājumu. Un sagaida. Ar lielo bezdarbu savulaik iebaidītais vidējais Latvijas latvietis citreiz tik nosaka – nu labi, ka vismaz ir darbs un kaut ko maksā.

Varbūt ir jēga aizbraukt, lai darba tirgū beidzot tiec adekvāti novērtēts?

Ja jau atbraucējiem maksā lielāku atalgojumu, tātad mūsu uzņēmēji nebūt nav tādi, kas knapi velk dzīvību.

Nodarbinātība un algas Eiropā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Tiesa, te ir jāsaprot, ka ne jau visi atbraukušie saņem lielas algas dzimtenē. Būtiska ir specializācija un kvalifikācija. Diez vai Latvijā kāds par zemi kvalificētu darbu maksās krietni vairāk no ārvalstīm atbraukušajam. Arī Eiropā nebūt ne visos darbos var labi pelnīt.

Neviens jau negrib sajusties kā neveiksminieks. Katram savs – vieni ārzemēs sev pelna labu pensiju, citi priecājas par to, ka dzīvo savā dzimtenē un spēj realizēt savas idejas šeit.