Tomēr mani samulsināja tas, kas tajā brīdī notika tviterī, manuprāt, vienā no inteliģentākajiem sociālajiem tīkliem, cik nu internets vispār tāds spēj būt.
Es pats sākotnēji uzdevu jautājumus par valdes locekļu izvēli, uz kuriem ļoti ceru saņemt atbildes šīs dienas laikā no NEPLP. Kāpēc tieši šie valdes locekļi un ne citi? Var vēl saprast divu valdes locekļu izvēli. Man nav nekas zināms par Māri Skujiņu, kurš atbildēs par finanšu pārvaldīšanu un tehnoloģijām LTV – jādomā, ka Padomei viņš šķita pārliecinošāks par otru kandidātu, un jāvēl viņam veiksme.
Krietni strīdīgāka ir Ivara Beltes izraudzīšanās valdes priekšsēdētāja amatam. Bija gan skaidrs, ka Padome neveiksmīgā konkursa dēļ pati sevi bija iedzinusi šaurā stūrī. Bija jāizvēlas starp Ivaru Belti un Rolandu Tjarvi. Trešā kandidāte nebija radījusi kompetentas un spējīgas sabiedriskā medija vadītājas iespaidu. Savukārt abiem atlikušajiem bija ēnas no pagātnes. Es, protams, esmu dzirdējis dažādas spekulācijas par to, kāpēc Padome nebalsoja par Rolandu Tjarvi. Tās nav tikai runas par viņa pagātnes reputāciju. Tiesa, kad "Fontes" atklāti paziņoja par to, ka nevirza Tjarvi uz konkursa finālu, pamatot viņa izvēli būtu vēl grūtāk. Taču ir baumas par atsevišķu politiķu nepatiku pret R.Tjarvi un salīdzinoši lielākām simpātijām pret I.Belti. Bet es ļoti gribētu cerēt, ka Ivars Belte pārliecināja padomi ar savu profesionālo vīziju un iecerēm, nevis citiem argumentiem. Šo skaidrojumu ļoti gaidu no NEPLP.
Taču visvairāk jautājumu rada trešā valdes locekļa – Sergeja Ņesterova izvēle. Viņš atbildēs par LTV satura veidošanu. Kāpēc Ņesterovs? Viņam taču nav bijusi nekāda pieredze sabiedriskajos medijos! Arguments, ka reklāmas izvietošana arī ir pieredze, ir viens no vājākajiem argumentiem, kādu varu iedomāties. Vienīgais skaidrojums, kāds man nāk prātā – NEPLP vēlas kardinālu revolūciju Latvijas TV saturā, un tāpēc pieredze būtu tikai šķērslis. Ja tā, tad es šo argumentu gribu dzirdēt no NEPLP locekļu mutes.
Bet, atgriežoties pie sākotnēji rakstītā par reakciju tviterī. Neticami ātri daudziem tvītotājiem bija skaidrs, kas ir labie un kas sliktie. Šoreiz slikto lomā bija nonākusi NEPLP. Vilšanās, skaidra vīzija par politiski pārdevušos padomi, Maskavas garā roka utt. Arī Radio saņēma pārmetumus, ka neesam šo dienu laikā „norakuši” izvēlētos kandidātus kā nederīgus. Neslēpšu, mani šī reakcija baida.
Stāsts par LTV valdes izvēli ir kā ilustrācija. Mums katram ir savs viedoklis par to, kāda ir pasaule un kā to padarīt labāku. Un mums šķiet, ka mēs zinām, kas ir labs un kas ir slikts. Bet mēs jau sen vairs nedzīvojam PSRS, kur bija tikai viena patiesība - partijas patiesība - un citas alternatīvas nebija. Es zinu, ka daudzi mani uzskata par gļēvu, kurš nenostājas „patiesības” pusē vai baidās paust savu viedokli. Jo viņiem šķiet, ka tā ir pilsoniska drosme un pienākums - sadalīt visu pareizajos un nepareizajos. Ivars Belte ir sliktais, Dimants un Grūbe arī ir palikuši sliktie. Tiesa, reizēm labo un slikto lomas mainās, taču visu nosaka mūsu subjektīvā izpratne par to, kas ir patiesība.
Rēķinoties ar to, ka mani nesapratīs, es tomēr uzskatu, ka brīvās Latvijas viena no lielākajām vērtībām ir iespēja uzklausīt dažādus viedokļus un ļaut tiem izpausties darbībā. Tāpēc es esmu priecīgs, ka sabiedriskais radio nesadalīja visus kandidātus labajos un sliktajos, bet gan izvērtēja katra sacīto, atklāti runājot par trūkumiem un reputācijas problēmām pagātnē, taču neieņemot konkrētu pozīciju, uz kuru tik daudzi mūs ir mudinājuši. Es negribu pievienoties tiem, kas uzskata, ka apriori ievēlētā valde ir slikta un NEPLP ir nodevēji. Es gribu dzirdēt no NEPLP pamatotus argumentus, kāpēc viņi izvēlējās konkrētos cilvēkus LTV valdē, un tad vērtēt, kā jaunievēlētā valde strādā. Kas zina, varbūt pēc kāda laika mēs priecāsimies par LTV attīstību un teiksim šiem pašiem cilvēkiem paldies. Ja nē, tad runāsim par konkrētām kļūdām vai varbūt pat ļaunprātīgu rīcību. Tomēr es ļoti ceru, ka jaunajai LTV vadībai ir labi nodomi, un tai izdosies izcelt sabiedrisko televīziju saulē, jo to taču mēs visi gribam, vai ne?
