Ja par attieksmi, tad ar to tagad saskaramies katrā sētā, kurā ar kolēģi Dīvu Reiznieku un raidījuma režisori Zani Penezi iebraucam ciemos, lai taujātu pēc padoma vai pētītu konkrētus 19. gadsimta tautastērpa elementus un to izgatavošanas procesu. Mums stāsta, ka tautastērpu meistari raidījumu skatās, jā. Vieni ar veselīgu attieksmi, citi meklē pēc tintes un papīra, lai rakstītu oficiālu depešu, sak, kā tā var izrīkoties ar latviešu tautas tradīcijām.
Mani ļoti interesē, kā dzīvoja senie latvieši, tādēļ muzejā un citiem zinātājiem uzdodu daudzus “kāpēc”. Un kad jautāju, kāpēc toreiz radīto dizainu nevar vest pasaulē mūsdienu kontekstā, man saka – nevar un viss. Jā, bet kāpēc? Un kāpēc kaut kas ir jāaizliedz? Kāpēc viens latvietis aizliedz otram būt tādam latvietim, kādu viņš pats sevī sajūt – gatavam nest Latvijas vārdu pasaulē, bet ar savu pieeju? Es biju pārliecināta, ka mēs taču visi esam vienā komandā.
Var jau būt, ka alojos, bet mani neliek mierā doma, ka vienai daļai raidījums uzdzen bailes. Es tikai nesaprotu, no kā. No tā, ka tautas daiļamata meistariem būs mazāk darba, jo visi šūs bikses ar jaunizgudrotiem latviešu rakstiem? Noteikti ne – no Latvijas vēstures muzeja etnogrāfijas nodaļas ziņo, ka cilvēkiem parādījusies liela interese, tie nāk, taujā, lūdz rādīt paraugus. Laikam tas jūsu raidījums [rosina], mums saka.
No kā vēl būtu bail? No tā, ka mazināsies latvietība, jo tradicionāls kronis tiks uzlikts kopā ar mūsdienu dizaineru autordarbu? Bet vai tad nav daudz labāk, ka tradicionālie elementi tiek izvilkti gaismā un vesti cilvēkos, nevis krāj putekļus pūralādē? Gluži kā Signes Baumanes no mammas mantotais Zemgales brunčaudums, no kura Signe pašuva mēteli, kā to redzēsit rītdienas sērijā 28.janvārī. Viņas mītnes vietā ASV mētelis apkārtējos izraisa milzu interesi un kalpo kā tilts uz sarunu par Signes dzimteni. Un Signe lepni saka – no Latvijas, es esmu no Latvijas. Un es skatos uz viņu, un man sirds sažņaudzas no lepnuma par tādu latvieti.
Vakar feisbukā saņēmu ziņu no Mārča. “Čau, nesen nodibinājām deju kolektīvu un štukojam tautastērpu. Varbūt interesētu uztaisīt kādu vorkšopam līdzīgu raidījumu? Mums interesē stilizēts/moderns tautastērps. Gribam jaunradi tautas dejās un mūsu novadam – esmu no Ropažiem – vēl nav sava tautastērpa.” Raidījums nav par krekliem, tas ir par cilvēkiem. Cilvēkiem, kuriem katram savs formāts, vienam tradicionāls, vienam mūsdienīgāks, bet doma viena – esmu lepns latvietis.
