Dod pieci! 2024
Jau 11. sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.
"Dod pieci!" kā allaž nedēļas garumā – no 13. līdz 19. decembrim – raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Līdz tam iespējams ziedot arī "Dod pieci!" akcijas lapā "Ziedot.lv" mājaslapā.
Pašiem negribot, sēžot poliklīnikā un gaidot savu kārtu pie ārsta kabineta, var ne tikai piespiedu kārtā iepazīties ar rindā līdzās sēdošajiem, bet, ja sēdvieta tuvāk kabineta durvīm, arī uzzināt šo to par viņu veselību. Smieklīgs skats, kad paveras ārsta durvis un koridorā izskan kārtējais uzaicinājums ienākt – Unāma! Rindā sēdošo galvas sinhroni pagriežas uz uzvārda īpašnieka pusi. Visi klātesošie tiek informēti, ka konkrētā datumā pulksten tikos un tikos esi bijusi pie konkrētā ārsta. Lai gan daudzviet medicīnas iestādēs šobrīd ir numuriņu sistēma, kam šī publicitāte būtu jāizskauž, tomēr ne visur to izmanto. Skaņu izolācija kabinetos arī mēdz būt tik vāja, ka tajos notiekošais ir dzirdams teju visiem uzgaidāmajā telpā. Iznāc pēc vizītes koridorā, un tur – ieinteresētu skatienu gūsts.
Otra "brīnišķīgā" pieredze ir ar lielajiem, žalūziju vai aizkaru neskartajiem logiem. Stāvi līdz viduklim izģērbta, kautri mēģinot piesegties, un, kamēr dakteris pēta kādu no tavām ķermeņa daļām, vēro, kā celtnieku brigāde pretējā ēkā rosās uz stalažām, vai uzskaiti gājēju plūsmu, kas dodas uz poliklīniku. Kad mēģini par to norādīt ārstam, kura kabinetā atrodies, atbildē ieskanas tāds kā pārsteigums – jūs tas uztrauc? Neviens taču neskatās! Protams, visticamāk, ka tā arī ir, tomēr pacienta sajūtas tas nekādi neuzlabo. Tāpat kā cits medpersonāls, kas neklauvējot var ievelties kabinetā vizītes laikā, lai noskaidrotu kādu ļoti būtisku lietu, kas nevar pagaidīt vai nav uzzināma telefoniski.
Bet visatkailinātākā sajūta ir īsi pirms operācijas, kad esi ievietots palātā, kur bez tevis ir vismaz četri, pieci sirdzēji. Sanitāru steidzinātai, visu priekšā izģērbties un uzvilkt "pamperu" ir ļoti savdabīga pieredze. Aizslietņi, aizkariņi vai atsevišķa, tam domāta telpa ir tikai privātklīnikās. Proti, cieņa pret otra cilvēka ķermeņa privātumu ir iespējama tikai par maksu. Jāteic, arī lielie ieguldījumi jaunu telpu izveidē slimnīcās ne vienmēr nozīmē, ka tiks padomāts par pacienta iespējām norobežoties un aizsegties no svešiem skatieniem. Piemēram, jaunais ķīmijterapijas dienas stacionārs Latvijas Onkoloģijas centrā. Telpas patiešām – skaistas, gaišas, plašas. Un ar brīnišķīgu akustiku. Lieliski var dzirdēt katru sarunu. Gan ka pacientei Marijai, kas sēž krēslā plašās zāles pretējā galā, pēc iepriekšējās ķīmijas ir sastreikojies vēders, gan ka pāris rindas tuvāk esošajai Tamārai nav izdevies sazināties ar ģimenes ārsti. Savukārt nedaudz tuvāk sēdošā Jāņa vēnas, kas ir tik kustīgas, ka nekādi nesanāk ievietot katetru, var pat aplūkot. Šīs manipulācijas ar adatu tiek veiktas neslēpjoties. Kad šo telpu prominentu viesu klātbūtnē atklāja, tika stāstīts, ka būšot aizslietņi, kas gādās par lielāku terapijas saņēmēja komfortu. Droši vien ir, bet netiek izmantoti.
Bieži šķiet, ka pacientu labbūtība ārstniecības iestādēs ir atstāta pašu pacientu ziņā. Kāds teiks, ka tie ir sīkumi, galvenais jau, ka laikus nonāc pie ārsta un tiec ārstēts. Tomēr vēlos norādīt, ka cilvēka labsajūta un cieņpilna attieksme ārstēšanās periodā ir viens no faktoriem, to dažādo, šķietamo sīkumu virtenē, kas veicina veiksmīgu izveseļošanos.
"Dod pieci!"
