"Mēs neparakstījām nekādu līgumu, bija jākārto pašnodarbinātā statuss, ka Rīgas "Dinamo" pašnodarbinātajam maksās 500 eiro. Es pat līdz pašām beigām nesapratu, kurš tajā klubā ir atbildīgs par ko. Es vēl joprojām nesaprotu, kā var uzbūvēt kaut ko tādu, ka tev nav vispār nekas sakārtots!"
Latvijas čempionātā Jānis karjeru turpina 2014. gada čempionē "Prizma", ar šo komandu Auziņš izslēgšanas spēlēs tika tikpat tālu, cik "Dinamo" – līdz pusfinālam. Atšķirība vien sniegumā – "Prizma" ļoti sīkstās spēlēs piekāpās pamatturnīra uzvarētājai "Mogo", bet "Dinamo" cieta vienu sagrāvi pēc otras. Auziņš atgriezās Latvijā pēc trim sezonām eksotiskajā Japānas līgā. Uzlecošās saules zemē ik pa laikam Jānim bija jāpamāca vārtsargu gudrībās arī jaunā japāņu paaudze.
"Japānā ir maksātspējīgi klubi. Tur ir ļoti labas algas. Tāpēc daudzi izvēlās braukt uz turieni, kaut vai tie paši amerikāņi un kanādieši. Viņi tur ir. Daudzi man ir prasījuši, lai palīdzu uz turieni tikt. Teikšu tā – tur iekšā tikt nav viegli. Japāņiem vajag labu CV, lai tur tiktu, vismaz jābūt spēlējušam AHL vai KHL. Es tur tā laimīgi trāpījos, jo īpašnieks tā gribēja."
Leģionāra karjerā Jāni vislabāk atceras angļu līdzjutēji Pīterboro pilsētā, kur viņš spēlēja vairākas sezonas. Anglijas hokejs nav līmeņa ziņā augstākais, bet Pīterboro līdzjutēji Jāni Auziņu vēl aizvien atceras.
"Es biju trenējies Slovākijā, kur man nemaksāja neko. Laikam pusgadu, beigās vēl biju pamatīgos mīnusos, lai no turienes tiktu prom, pašam bija jāsamaksā par licenci trīs tūkstoši klubam par to, ka es braucu prom. Uz Angliju braucu ar tiešām mazu algu, braucu tur, lai sevi pierādītu un cerētu uz lielāku līgumu pēc tam. Sākumā alga man bija 100 mārciņas nedēļā. Es vēl tur piestrādāju, beigās man sanāca vismaz, lai var izdzīvot. Pēc pusgada klubs saprata, ka es kaut ko arī māku un parakstījām līgumu par normālu algu."
Pēc "Prizmas" izstāšanās no cīņas par Latvijas titulu Jānis Auziņš turpina sekot līdzi finālspēlēm. Viņš uzvaru finālā novēl "Zemgalei".
"Es vairāk novēlu uzvaru jaunajiem. Viņi tomēr ir pavadījuši visu sezonu Somijas pēc spēka otrajā līgā, viņi ir palikuši noteikti gudrāki, ātrāki, spēcīgāki. Tā vairs nav tā komanda, kas bija vēl sezonas sākumā. Protams, nebūs 4-0 pārsvars, varbūt 4-2 vai pat visas septiņas spēles. Būs ļoti interesants fināls!"
Auziņš karjeras laikā ir spēlējis arī Latvijas izlasē, vairākas reizes bijis kandidātos. Vistuvāk iekļūšanai izlases sastāvā pasaules čempionātam Auziņš bija 2018. gadā, kad viņu no komandas atskaitīja pēdējo. Iemesls tam – Elvja Merzļikina komanda NHL zaudēja spēli un beidza sezonu. Tobrīd Jānis nebija vīlies, viņš saprata, ka ar Merzļikinu vārtos Latvija var paveikt lielākas lietas nekā ar viņu. Pārsniedzot 30 gadu slieksni, Auziņš atzīst, ka ir pamainījis savu vārtu sargāšanas tehniku, ir daudz lēnāks un prātīgāks, neveic tik daudz kustību. Pilnīgi pretēji vārtu vīri tagad ir Latvijas izlasē – par vārtsargiem Latvijai nav jāuztraucas, mums arī bez Merzļikina ir daudz labu vārtsargu. Artūrs Šilovs un viņa debija šosezon NHL tam ir spilgts pierādījums.
"Es redzēju Šilovu pirms četriem gadiem, kad biju Latvijas čempionātā, viņš HS "Rīgā" toreiz spēlēja. Viņš jau tad bija ļoti lokans, ļoti darbīgs vārtsargs. Viņš jau tad iekrita acīs, ka ir kārtīgs darba rūķis. Merzļikins arī ir tāds ļoti kustīgs, viņš jau arī lec kaut kur ārā. Vai viņiem baigi atšķiras tie stili? Jā, varbūt Šilovs mazliet vairāk tur kustas ārā no vārtiem un stiepjas."
Vārtsargu profesija hokejā ir unikāla. Kad Jānis pārkvalificējās no laukuma spēlētāja par vārtsargu, ģimene nebija īpaši sajūsmā, jo ekipējums vārtsargiem ir ļoti dārgs. Profesionāls vārtsargs sezonā tērē pat desmit tūkstošu eiro, lai iepirktu visu sezonai nepieciešamo. Jebkuram vārtsargam ne tikai nav jābaidās no ripām, bet arī teicami jālasa spēle.
"Tu vārtos skaties, kā spēlētājs tur nūju, kā viņš to nūju tur, kur pagriež to nūju. Tev allaž jāredz, kas notiek blakus, tur spēlētājs nāk pielikt nūju ripas lidojumam, varbūt nemaz nepieskarsies ripai un palaidīs to tālāk. Reizēm jau izskatās brīnumaini, kā vārtsargs to varēja izvilkt, bet spēlē vārtsargam jau ir skaidrs, ka tūdaļ būs piespēle uz pretējo vārtu stabu, viņš jau to paredz un gaida. Ar gadiem ir iegājies, ka redzi visas šīs kustības un gaidi. Pirms metiena es allaž skatos uz pretinieka nūju."
Pilnu sarunu ar HK "Prizma" vārtsargu Jāni Auziņu skatieties "Sporta studijas" kontos "You Tube", "Apple Podcast", "Spotify".
