● Oryginał w języku polskim można przeczytać tutaj.
● Русский перевод доступен здесь.
Krāslavas Grāfu Plāteru vārdā nosauktā poļu pamatskola savu darbību uzsāka 1991. gadā, kad Latvijā sāka atdzimt "poliskums". Divus gadus iepriekš tika atdzīvināta Latvijas Poļu savienības vietējā nodaļa, kuru vadīja Ježijs Kurtačs (Jerzy Kurtacz). Krāslavas Poļu skola no sākuma bija skola ar poļu mācību valodu, taču līdz ar turpmākajām izglītības reformām Latvijā valodu proporcijas sāka mainīties.
Kopš 1991. gada Polija iegulda lielus līdzekļus, palīdzot Latvijas poļiem. XXI gadsimta sākumā tika uzcelta jauna skolas ēka, un apmēram tajā pašā laikā tā tika nosaukta grāfu Plāteru vārdā. Kā varam lasīt Poļu izglītības ārzemēs attīstības centra (ORPEG) mājaslapā, skolā tika īstenota pamatizglītības mazākumtautību programma un mazākumtautību pirmsskolas izglītības programma bērnudārza grupā.
Skolas slēgšanas brīdī tajā mācījās 44 skolēni un strādāja 16 skolotāji, tostarp divas skolotājas no Polijas, kuras darbā norīkoja ORPEG. Skolā bija bibliotēka, sporta zāle, fizikas, ķīmijas, vēstures, informātikas, matemātikas, tehnoloģiju un valodu kabineti. Tika vadīts sporta pulciņš, vokālais ansamblis, drāmas un žurnālistikas pulciņi, fakultatīvās un pēcskolas nodarbības (visa šī informācija ņemta no ORPEG mājaslapas).
Diemžēl skolēnu skaits regulāri samazinājās.
Lai skola pilnvērtīgi funkcionētu, to skolēnu skaitam vajadzētu būt ap simt, bet 2017. gadā Krāslavā mācījās 53 bērni. Vēlāk to skaits samazinājās līdz jau šajā rakstā minētajam skaitam.
Diskusija par Krāslavas skolas likvidāciju sākās jau pirms vairākiem gadiem. Visvairāk par to tika runāts Polijas medijos 2016. gadā, bet tad, starp citu, pateicoties Polijas vēstniecības aktivitātēm Rīgā, skola tika glābta. Vēlāk, ap 2023. gadu, medijos sāka parādīties arvien vairāk tādu virsrakstu kā:
- "Vai poļu skola Krāslavā turpinās strādāt?" ("Kurier Wileński" ("Viļņas kurjers"), 2023. gada maijs)
- "Krāslavas Poļu skolas neskaidrā nākotne" ("Wilnoteka" ("Viļņoteka"), 2023. gada maijs)
- "Krāslavas skola var tikt likvidēta" (ORPEG mājaslapa, 2023. gada septembris)
2023. gada februārī Krāslavas pašvaldība pieņēma lēmumu slēgt skolu no tā paša gada 31. augusta. Poļu valodas mācīšana, kā paziņoja Krāslavas varas iestādes, bija jāpārceļ uz citām Krāslavas iestādēm, tostarp uz mazākumtautību skolu "Varavīksne". Vēlāk starp divu valstu valdībām, kuras ir parakstījušas līgumu par sadarbību izglītības jomā, notika politiskās konsultācijas par objekta darbību.
Galu galā
Latvijas valdība piešķīra 140 000 eiro Krāslavas Poļu skolas darbības nodrošināšanai (skola saņēma atbalstu arī no Polijas), taču tā bija tikai tā saucamā "pilināšana" jeb poļu iestādes agonijas pagarināšana.
Galvenā problēma bija nevis finanšu nepietiekamība, bet gan poļu bērnu trūkums Krāslavā un tās apkārtnē.
"Mums ir liels prieks par 140 tūkstošiem eiro. Cerība ir, lai gan joprojām viss ir tikai vārdos, nav nekādu rakstisku pierādījumu, ka 2024./2025. mācību gadu sāksim Polijas izglītības sistēmā. Tas būs pilnīgi jauns līmenis mūsu problēmas risināšanā. Es atkārtošos:
Polija ir mūsu sargeņģelis,"
2023. gada decembrī stāstīja medijiem jaunā skolas direktore Alena Čiževska (Alena Czyżewska), atsaucoties uz citu neveiksmīgu projektu: Krāslavas Poļu skolas pāreju uz poļu, nevis latviešu izglītības sistēmu. Tomēr tā drīzāk bija utopiskā ideja, ko virzīja iepriekšējā Polijas vēstniecības vadība Rīgā.
2024. gada sākumā Krāslavas varas iestādes apstiprināja lēmumu likvidēt poļu skolu.
Šī gada jūlijā notika pēdējā izlaiduma ballīte, ko aizēnoja ziņa par objekta slēgšanu.
Kā uzsvēra programma "Polskofalówka" ("Poļskofaļuvka") no Daugavpils, šis bija pēdējais pasākums skolā pirms tās slēgšanas.
Krāslavas izglītības pārvalde piedāvāja skolas audzēkņiem pāriet uz mazākumtautību skolu "Varavīksne", kur viņiem būs individuālais mācību saturs. Bērniem bija jāapmeklē visas nodarbības ar visu klasi, kā arī jāpiedalās papildu poļu valodas stundās. Arī citiem "Varavīksnes" skolas audzēkņiem tiek dota iespēja apgūt poļu valodu.
30. augustā skolas atslēgas un dokumenti bija nodoti pārvaldes rokās, par ko mani informēja Alena Čiževska. "Protams, man ļoti žēl skolas," viņa saka intervijā LSM.lv. "Es nostrādāju tur 19 gadus, tajā skaitā divus gadus par direktori.
Skola bija maza un kompakta, taču tādēļ tā nevarēja turpināt darboties."
Vai Krāslavas Poļu savienības priekšsēdētāja Elvīra Beinaroviča (Elwira Bejnarowicz) joprojām saskata iespēju poļu valodas mācīšanai?
"Skolai bija skaista ēka, kur vienmēr valdīja jautra atmosfēra. Ļoti skumji, ka to slēdza, bet man ir prieks, ka
poļu valoda pastāvēs skolā "Varavīksne".
1. septembrī skolas ēkā notika vietējās poļu savienības "Strumień" ("Straume") sanāksme. Tajā piedalījās skolotāji no Polijas, kuri mācīs mums poļu valodu un kopā ar mums svinēs poļu svētkus," portālam LSM.lv stāsta Elvīra Beinaroviča, bijusī poļu skolas darbiniece un Krāslavas Poļu savienības priekšsēdētāja.
Savukārt poļu skolotāji entuziasmu nezaudē.
Viņi vēlas, lai poļu kultūra un valoda arī turpmāk pastāvētu Krāslavā. 8. septembrī grāfu Plāteru pilī viņi organizēja poļu dzejnieka Juliuša Slovacka (Juliusz Słowacki) darbu nacionālo lasījumu. Pasākumam tika izvēlēta grāmata "Kordian" ("Kordians").
Daugavpils poļu savienības "Promień" ("Stars") priekšsēdētājs un Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja vietnieks Rišards Stankevičs (Ryszard Stankiewicz) tic, ka no Krāslavas skolas notikuma var iznākt kaut kas pozitīvs.
"Tas, ko zaudējām Krāslavā, var atdzimt Zemgalē.
Mēs jau strādājam pie Salienas "poļu skolas" izveides. To varēs apmeklēt līdz pat 120 bērnu," tādu saņemu no viņa īsziņu. Tomēr vai šī nav pārāk optimistiska ziņa?
Taču pēc mirkļa izrādījās, ka runa nemaz nav par skolu, bet par... poļu valodas stundām.
Jautāju Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājam Pēterim Dzalbem, kā šajā Latvijas daļā izskatīsies poļu valodas apgūšana. Dzalbes kungs ir Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors un Daugavpils domes deputāts.
Pēc Dzalbes vārdiem uz "Varavīksni", kur notiks poļu valodas nodarbības, pārgāja 25 bērni no Krāslavas skola. Poļu valodas stundas tiks nodrošinātas, jo Krāslavā strādā divi ORPEG norīkotie skolotāji.
"Turklāt mēs plānojam ieviest poļu valodu kā otro svešvalodu Salienā un Sventē. Uz Salienas skolu pārgāja viens skolēns no Krāslavas skolas," stāsta P. Dzalbe.
Jekaterina Grahoļska-Krukovska (Katarzyna Gracholska-Krukowska), kura māca poļu valodu Jēkabpilī, zina, kā ir mācīt poļu valodu pilsētā, kas zaudējusi savu poļu skolu. Šajā pilsētā līdz 2012. gadam darbojās poļu pamatskola. Līdz pat šai dienai daudzi poļi nesamierinājās ar tās likvidāciju.
Pēc Grahoļskas-Krukovskas teiktā, ja nav skolas, ir ļoti grūti pasniegt poļu valodu.
"Valoda prasa zināmu disciplīnu vai spēcīgu motivāciju. Bērniem tās ne vienmēr ir, kad viņi mācās ārpus skolas.
Nepieciešama sadarbība ar vecākiem un liela skolotāju apņemšanās."
Grahoļska-Krukovska uzskata, ka galvenais faktors poļu valodas mācīšanā ir skolotāju ieaudzinātā mīlestība pret valodu un vēsturi. "Ja cilvēks iemīlēsies valodā, viņš to apgūs, lai arī kāda būtu grāmatu un palīgmateriālu kvalitāte."
***
Nav zināms, kā izvērtīsies situācija Krāslavā. Gribētos ticēt, ka poļu valoda "Varavīksnes" skolā paliks uz ilgu laiku. Līdzīgi kā poļu valodas kā otrās svešvalodas pasniegšana Salienas un Sventes skolās.
Viens gan ir skaidrs – pagaidām Latvijā paliek trīs poļu vidusskolas.
Tajās, starp citu, tikko sācies mācību gads.
Kas bērnus un jauniešus sagaida 2025. gadā? To uzzināsim tuvāko mēnešu laikā.
*
No poļu valodas tulkoja Alina Smiļgina, J. Pilsudska Daugavpils Valsts ģimnāzijas absolvente un Varšavas Universitātes studente.
