No kalnu slēpošanas līdz sporta psihologa karjerai. Kristaps Zvejnieks. «Sporta studijas» podkāsts #101

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ar kalnu slēpošanu Kristaps Zvejnieks sāka nodarboties 3–4 gadu vecumā. Karjeras laikā viņš ir nopelnījis iespēju piedalīties trīs olimpiskajās spēlēs pēc kārtas – Vankūverā, Sočos un Phjončhanā. Korejā viņš izcīnīja 26. vietu Alpu kombinācijā, atkārtojot visu laiku labāko Latvijas rezultātu olimpiādes spēlēs kalnu slēpošanā. 2017. gadā Zvejnieks izcīnīja Latvijai pirmo zelta medaļu ziemas Universiādē. 

Pēc sportista karjeras Kristaps pievērsies sporta psiholoģijai un šobrīd paralēli trenēšanai rīko seminārus par mentālo sagatavotību sportā, kā arī individuāli strādā ar sportistiem gan Latvijā, gan ārzemēs. "Sporta studija. Aizkulises" epizodē ar Kristapu pārrunājām profesionālu sportistu karjeras beigas un jauna dzīves posma sākšanu, situāciju atlētu mentālajā sagatavotībā, jo viņš pats karjeras laikā nonācis līdz atziņām, ka ar fiziskiem treniņiem vien nepietiek. Sarunas noslēgumā skārām arī jautājumus par bērnu un jauno sportistu audzināšanu.

Sporta psiholoģiskās sagatavotības treneris – tā savu nodarbošanos dēvē Kristaps. Viņš palīdz grūtībās nonākušiem sportistiem strādāt ar prātu, sakārtot domas un iemāca paņēmienus, kā vislabāk sagatavot sevi atbildīgiem startiem, kad uztraukums parasti ņem virsroku. Kristaps atzīst, ka prāts ir jātrenē tieši tāpat kā sirds, muskuļi vai kāda profesionālā iemaņa, piemēram, metiens grozā.

Tāpat Kristaps novērojis, ka Latvijā joprojām pastāv uzskats, ka sporta psihologs nepieciešams tiem, kas ar sevi netiek galā vai ir kādas mentālas problēmas. Šo stereotipu viņš cenšas lauzt, minot piemērus no ārzemēm, kur profesionāli sportisti nekautrējas izmantot sporta psihologa pakalpojumus. 

Kristaps Zvejnieks šobrīd rīko seminārus jauno sportistu vecākiem un viņu treneriem, kur dalās ar padomiem, kā audzināt jaunos sportistus. Viņš novērojis, ka Latvijā jau pārāk agrīnā vecumā sports tiek uztverts pārāk nopietni – gan no treneru, gan vecāku puses. Tādā veidā tiek nolaupīta bērnība, un brīdī, kad nopietni būtu jāsāk pievērsties sportam, jaunietis jau visu enerģiju un aizrautību pret sportu ir izsmēlis. 

Arī par agrīno sporta veidu specializāciju Kristapam ir komentārs – viņaprāt, kā minimums līdz 7–8 gadu vecumam sportu nevajadzētu uztvert nopietni, tam jābūt kā izklaidei. Turklāt vēlams mēģināt dažādus sporta veidus, lai veicinātu labu ķermeņa vispārējo attīstību. Pretējā gadījumā vecāku neizsapņotie sapņi statusu nemaina, turklāt var sabojāt attiecības iztērētā laika un līdzekļu dēļ.

Kristaps šobrīd aktīvi strādā sezonas noslēdzošo kalnu slēpošanas sacensību rīkošanā bērniem. Viņš atzīst, ka ļoti svarīgi bijis ar sponsoru palīdzību sagādāt balvas pilnīgi visiem sacensību dalībniekiem, jo bērna vecumā ir būtiski tikt novērtētam. 

Pilns podkāsta ieraksts

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti