Šogad jau būs seši gadi kopš Aļonas lielā triumfa "French Open". Ostapenko joprojām ir elitē vai tuvu tai, bet laikam gan vairums līdzjutēju atkal gaida to brīdi, kad viņa realizēs visu savu potenciālu tenisā kādā no lielajiem turnīriem. Šonedēļ Madridē vismaz pirmajā cīņā talantīgā čehiete Linda Fruhvirtova – Muratoglu akadēmijas audzēkne – tika pārspēta ļoti pārliecinoši.
Aļonai šopavasar paliks 26 gadi, labākais laiks tenisam. Karjerā pieci turnīru uzvarētājas tituli Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) tūrē, augstākā vieta reitingā – arī piektā. Vienā kalendārajā gadā labākais sasniegums ir profesionālās karjeras sākumā – savā trešajā profesionālajā sezonā 2017.gadā, kad uzvarēts Seulas turnīrā un galvenais – iegūts "Grand Slam" tituls Parīzē. Nākamajā gadā nekā diža, pēc tam pa titulam katru gadu.
Ar viņas potenciālu varēja būt arī vairāk, bet Aļonas lielākā nelaime – ka sniegums ir kā šūpolēs.
Pēc lieliska mača vai arī vairākām uzvarām var sekot ne tā labākā diena un it kā negaidīts zaudējums.
Pēdējos gados lielāka vērība pievērsta arīdzan dubultspēlēm, labi panākumi kopā ar ukrainieti Ludmilu Kičenoku, taču zināmā mērā tas liedz vēl vairāk koncentrēties vienspēlēm. Ne tik daudz fiziski, cik emocionāli. Savi plusi gan arī saskatāmi – Aļona kļūst agresīvāka spēlā no gaisa, tiek trenēta serve un tās pieņemšana, un, kas nav mazsvarīgi, finansiālā neatkarība palielinās.
Pašreizējā reitingā vienspēlēs labāko divdesmitniekā noteikti ir daudzas spēlētājas, kas pat nespēlē tik meistarīgu tenisu kā Aļona, taču tās ir tenisistes, kas izceļas ar lielāku stabilitāti. Tieši stabilitāte garantē pastāvīgus panākumus, līdz ar to iegūtus punktus un augstu vietu reitingā, kaut nu nekādi negarantē uzvaru "Grand Slam" turnīrā. Štutgartē Aļona sāka izcili, burtiski sagraujot britu tenisisti Emmu Radukanu, pretiniecei nekādu variantu. Tieši tāpat sākās un tika aizvadīts pirmais sets astotdaļfinālā pret vienu no favorītēm Onsu Žabēru. Tunisiete tomēr bija pacietīga un savu iespēju sagaidīja. Aļona bija ļoti tuvu uzvarai otrajā setā (5-3 un 30-15) un visā mačā, bet tas tomēr neskaitās, divu uzvarētu izspēļu pietrūka. Jau vairāk kļūdu, mazāk agresīvas serves, un trešajā setā Žabēra bija nepārprotami labāka. Te vēl piebilde – Štutgartē spēlē arēnā telpās, un šis segums ir stipri specifisks, kaut kas starp mālu un cieto segumu.
Smiles in the end 😀
— wta (@WTA) April 27, 2023
Jelena Ostapenko races into Round 3 in Madrid after getting past Fruhvirtova on Court 4!#MMOPEN pic.twitter.com/RfzHXU2WDc
Jācer, vēl labāk būs Madridē, kur sākums ļoti daudzsološs pret vienu no talantīgākajām jaunajām tenisistēm pasaulē Fruhvirtovu.
Aļonai ir visas iespējas, bet jāmāk tās izmantot, jābūt pacietīgākai.
Plus jākļūst fiziski izturīgākai, kas tik ļoti nepieciešams garākās spēlēs māla laukumos. Var runāt par Ostapenko nestabilitāti, taču tā ir hroniska nelaime jaunākajā mūsdienu sieviešu tenisā. Stabilas ir tikai dažas – reitinga līdere un lielā čempione Iga Švjonteka,
Arina Sabaļenka, pēdējā laikā viņām var pieskaitīt arī Jeļenu Ribakinu. Daļēji stabila ir Onsa Žabēra, taču tunisietei nav "Grand Slam" titula, līdzīga nelaime arī Džesikai Pegulai un Marijai Sakari. Un otrādi – ir tenisistes, kas pēc iegūtā titula neko dižu nespēj sasniegt: Emma Radukanu, Sofija Kenina, Sloana Stīvensa, Bianka Andresku, Barbora Krejčikova. Viņām visām lielākoties paliek tikai viens lielais tituls (no šīm minētajām nedaudz augstāk par Ostapenko reitingā pašlaik ir vienīgi Krejčikova). Dažas tādu vai citādu iemeslu dēļ ir beigušas karjeru vai paņēmušas ilgstošu pauzi savainojumu vai dzemdību dēļ – Ešlija Bārtija, Simona Halepa, Naomi Osaka, Angelika Kerbere.
Runāt tikai par mūsu Ostapenko nestabilitāti nevar, jo absolūto vairākumu sieviešu tenisā piemeklē tādas pašas likstas.
Aprīļa vidū bez skaļas ažiotāžas Latvija aizvadīja spēles pasaules I grupas turnīrā Billijas Džīnas Kingas kausa izcīņā Eiropas–Āfrikas zonā. Gana augsts līmenis, jo lielajā finālā pašlaik ir divas komandas (Šveice un Austrālija) un vēl tur tiks deviņu izslēgšanas pāru uzvarētājas, un tas nozīme, ka augstāk ir tikai 20 izlases pasaulē. Ostapenko faktiski vienmēr palīdzējusi izlasei, viņa ir kā paraugs, taču šoreiz pēc slimošanas tas nesanāca. Pārmetumu nav, daudzi gan saskatīja zemtekstu ar nesen pieņemto Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu atņemt viņai finansējumu, ko gan vēlāk atcēla. Diezin vai šī hipotēze šoreiz ir pareiza, taču pārsteidzīgais lēmums pats par sevi bija absurds, tas normālam cilvēkam skaidrs. Ne jau Krievija organizē profesionālās tenisa līgas, ne arī NHL un profesionālās riteņbraukšanas tūri. Ja tenisā un riteņbraukšanā šajā līmenī piedalās pat ukraiņi un nekādu pretrunu nesaskata, tad Andas Čakšas un Ko lēmums uz šī fona izskatījās amizants un traģikomisks. Sekoja lēmuma atcelšana, saskaroties ar plašas sabiedrības neizpratni.
Lai ko sasniegtu valsts izlašu līmenī, jābūt vismaz vienai ekstra klases un otrai ļoti labai tenisistei. Latvijai ar Ostapenko un Anastasiju Sevastovu sastāvā 2021. gadā jau teju izdevās iekļūt elites fināla grupā, kad play-off spraigā cīņā izbraukumā ar 2:3 tika zaudēts ASV ar Serenu Viljamsu sastāvā. Sevastova uzvarēja Serenu, kurai tas vispār bija pirmais zaudējums ASV izlasē viņas karjerā šajās sacīkstēs (agrāk Federācijas kausā).
Sevastovai nupat palika 33 gadi, viņa audzina meitiņu, bet kopš ziemas nogales atkal ir atsākusi trenēties un neizslēdz, ka rudens pusē vai ziemā varētu atgriezties profesionālajā tenisā.
Ja tā notiks un otrā viņas atgriešanās profesionālajā sportā būs tikpat sekmīga kā pirmā, tad Latvijai atkal būs konkurētspējīga komanda un individuālajos turnīros vēl viena sportiste, kurai just līdzi. Šoreiz Sevastova uzreiz varēs spēlēt lielajos turnīros, jo viņai uz laiku būs tā dēvētais aizsargātais reitings bērna piedzimšanas dēļ. Sevastova pārtrauca karjeru pērn janvārī pēc "Australian Open" un tobrīd bija stabili labāko simtniekā (2022. gada janvāra beigās 65. pozīcija).
Trīs gadu laikā pēc atgriešanās ar šo aizsargāto reitingu var piedalīties 12 WTA turnīros. Šādu likumu WTA pieņēma 2019. gadā, vairāk domājot par divu lielu slavenību – Serenas Viljamsas un Viktorijas Azarenkas, kura arī bijusi pirmā pasaules reitingā –, atgriešanos tenisā pēc dzemdībām. Nu jau šo jauno sistēmu izmēģinājušas vairākas spēlētās un pretenziju nevienam nav. Sevastova Latvijas izlasē jau aizvadījusi 25 vienspēles (bilance 19-6) un šajā ziņā atpaliek tikai no Ostapenko. Kopā visvairāk spēļu komandu turnīros ir Larisai Savčenko-Neilandei, taču aptuveni puse aizvadīta toreizējās PSRS izlases sastāvā, Latvijas valstsvienībā viņa spēlēja no 1992. līdz 2003. gadam.
Sevastova nenosauc konkrētu datumu, bet mēģinās atgriezties.
Viņa jau tagad dūšīgi trenējas, to apstiprina arī Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Jānis Mellups. Starp citu, skaista atgriešanās būtu šovasar jūlijā dzimtajā Liepājā, kur notiks Starptautiskās Tenisa federācijas W-60 sērijas turnīrs.
Sieviešu izlase pašlaik ir augstāk reitingā nekā vīriešu, un nākotne izskatās cerīga, jo uz augšu profesionālajā reitingā kāpj Darja Semeņistaja, progress iespējams arī Danielai Vismanei. Jācer, ka laba nākotne tenisā būs pavisam jaunajai Adelīnai Lačinovai, "Orange Bowl" turnīra uzvarētajai šoziem vecuma U-14 grupā. Lačinovai vēl ir tikai 15 gadi, un šādā vecumā mūsdienās drīkst debitēt profesionālajā tūrē. Pateicoties panākumiem jaunatnes līmenī, Lačinovai ir garantēta iespēja spēlēt vairākos jau profesionālos turnīros, kaut vēl ne visaugstākās raudzes. Latvija var atkal kāpt gana augstu, tāpat kā individuāli Ostapenko ir visas iespējas vēlreiz virs galvas pacelt kādu lielo kausu.
