Iveta Kažoka: Prezidentu gaidot

Jau pavisam drīz – 31. maijā – 14. Saeima mēģinās ievēlēt Latvijas Valsts prezidentu. Ja nesanāks, tad pēc 10–15 dienām mēģinās atkal. Un tad atkal. Līdz brīdim, kad kāds no kandidātiem saņems vismaz 51 balsis no Saeimā pārstāvētajiem deputātiem.


LSM.lv un "Providus" kopdarbā tapusī spēle, protams, nav domāta līdz galam nopietni, taču vēlamies ar to izraisīt LSM.lv lietotājos nopietnākas pārdomas par to, ko tad mēs, Latvijas pilsoņi, no mūsu nākamā prezidenta īsti gribam.


Latvijas valsts iekārtas īpatnība: nav iespējams abstrakti pateikt, ko gaidīt no prezidenta amata ieņēmēja. Prezidentūras stili, maniere atšķiras tik ļoti, ka dažkārt rodas iespaids, ka katram no līdzšinējiem prezidentiem ir atšķīrušies pilnvaru apjomi. Bet tā nav.

No prezidenta personības atkarīgs tas, vai prezidentūra ir neuzkrītoša vai impozanta. Tā var būt arī popsīga, prezidentam pildot pašmāju vai starptautiskās superzvaigznes lomu. Var būt arī apātiska, eklektiska, samiernieciska – tāda, kāda nu ir attiecīgā prezidenta personība. 

Prezidents var izmantot tikai daļu no savām pilnvarām, bet var arī tās izmantot pilnībā, varbūt pat nedaudz paplašināt, kā to izdarīja Valdis Zatlers, pielietojot atjautīgu spēka paņēmienu pēc 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas "bruģa" nemieriem. Nākamajā dienā Valsts prezidents uzstādīja Saeimai ultimātu: groziet Satversmi vai riskējiet ar prezidenta iniciētu referendumu par Saeimas atlaišanu. Jā, var arī tā. 

Tāpat nekur nav rakstīts tas, kādai jautājumu grupai prezidentam būtu jākoncentrējas: var uz tiesiskumu, var uz ekonomisko izrāvienu. Var arī pievērsties ilgtspējai, sabiedrības saliedēšanai, starptautiskajai drošībai, nacionālajai identitātei – idejas ir tikpat bezgalīgas kā cilvēka fantāzija. 

Pat ja kāds apgalvo pretējo, prezidentam ir milzīga nozīme arī politiskās kultūras veidošanā. ŠĪ ietekme izpaužas ne tikai caur premjera amata kandidātu piedāvāšanu Saeimā ievēlētajām partijām. Prezidents ir garants tam, lai Saeimas politisko kaislību karstumā neapdomīgi pieņemtie likumi nenodarītu postu sabiedrībai – šādi likumi prezidentam ir jāsūta Saeimai atpakaļ (vēlams savlaicīgi, jau šo likumu izstrādes posmā, Saeimu brīdinot par problēmām ar to kvalitāti). Tāpat prezidents var "bikstīt" kādus jautājumus, ar kuriem Saeimas vairākums strādāt nevēlas – prezidentam ir plašas iespējas uzrunāt gan deputātus, gan ministrus, kā arī nākt klajā ar saviem priekšlikumiem visās likumdošanas procesa stadijās.

Prezidenta pilnvaru apjoms Latvijā ir tāds, ka, atrodoties šajā amatā, grūti pašam sastrādāt lielu postu. Vienlaikus ļoti viegli palaist garām brīdi, kad jāiejaucas, lai novērstu valdības vai Saeimas nedarbus. Šādā nozīmē sabiedrības interesēs labāk būtu aktīvs prezidents, kurš daudz izmanto (gandrīz) pilnu savu pilnvaru spektru, nekā simbolisks ķēniņš, kurš vienkārši aizpilda amatu. Ideāli būtu, ja prezidents vēlētos un spētu runāt arī ar tām sabiedrības grupām, kuras valdībai un/vai Saeimai neuzticas. Apstākļos, kad parlamentam vai valdībai uzticēšanās ir zema, tad prezidenta amata ieņēmēja personiskais prestižs un tēls ir īpaši svarīgs tam, lai iedzīvotāji varētu uzticēties varai – sajustu, ka, ja ne valdība un parlaments, tad vismaz prezidents viņos klausās un jūt viņiem līdzi.

Šīs ir tikai dažas ievirzes tam, kā domāt par Latvijas Valsts prezidentiem. Cerams, tās jūs pamudinās izveidot pašiem savu motivācijas vēstuli Saeimas deputātiem ar pieteikumu Valsts prezidenta amatam. Galu galā, kā redzam, Saeimas deputātiem šogad neiet nemaz tik viegli ar prezidenta amata kandidātu atrašanu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti