Programmas "BONUS" moto ir “Zinātne labākai Baltijas jūras reģiona nākotnei”. Kā Baltijas jūra izskatās zinātnieka acīm?
Andris ir neparasti zinātkārs cilvēks, ideālists, kurš gatavs stundām ilgi diskutēt, strīdēties, apspriest Baltijas jūras ekosistēmu izdzīvošanai būtiskus jautājumus. Lielu daļu sava laika viņš velta skolniekiem un studentiem un, protams, savu tiešo pienākumu veikšanai. Kā zinātnes aprindās pazīstams cilvēks Andris spēj diskusijai piesaistīt ievērojamākos Baltijas jūras zinātniekus.
Pēc mūsu šīsvasaras jūras ceļojuma caur Latviju, Igauniju un Somiju varu teikt, ka zinātnieka-sausiņa klišeja šajā gadījumā noteikti neatbilst patiesībai. Visi sastaptie zinātnes ļaudis ir vitāli, mērķtiecīgi cilvēki ar apbrīnojamām darba spējām. Viņi nirst jūras dzīlēs, pārcieš vētras uz kuģiem, aizrautīgi pēta un nebaidās sastrīdēties.
Bet kā tad ar Baltijas jūras veselību? Vai pietiek ar labām iniciatīvām, kā, piemēram, “Piekrastes tīrrade”, kad mēs kopā sakopjam jūras piekrasti? Kas notiek ar zivīm jūrā, kas būtu jādara, lai samazinātu plastmasas un īpaši mikroplastmasas daudzumu jūrā, kā samazināt mikrošķiedru daudzumu, kas nokļūst jūrā no mūsu veļasmašīnām, kā jūru ietekmē globālā sasilšana, un kā tas ietekmēs mūs? Tie visi ir jautājumi, ar kuriem Andris ikdienā nodarbojas, taču tie nav ātri un vienkārši risināmi. Cilvēciski galvenais ir, ka Andra acis mirdz gan ikdienas darbā, gan vientuļos klejojumos gar jūru.
Jūra saista mani un Andri. Un mana filma veltīta jūrai – varbūt pat lielākā mērā nekā cilvēkiem, kuri par to cīnās.
Konteksts
"2018. Latvijas hronika" hidrobiologu Andri Andrušaiti, viņa kolēģus, studentus un Baltijas jūru iepazīst poētiskā kino valodā - caur portretiem, asociācijām un emocijām.
Lai ciešāk iepazītu filmas varoni un viņa mūža darbu, piedāvājam noklausīties Latvijas Radio tapušu sarunu par mūsu jūru un tās nākotni:
