Par blogu sēriju
Šīs ir piezīmes no vērojumiem, kopš 2024. gada augusta pavadot viespētnieces gadu ASV, Džordžijas Universitātes Grady College of Mass Communication and Journalism. Tas iespējams, pateicoties Baltic-American Foundation (BAFF) Research Scholar pētnieces stipendijai. Piezīmes veido šeit piedzīvoto iespaidu un domu fragmenti.
Skriešanas kurpes piemiņai
Puķes un sporta kurpes pie Herrika ezera (Lake Herrick) pludmales ievēroju jau pirmajā tā apmeklējuma reizē. Toreiz nodomāju, ka tās liecina par te reiz notikušu traģēdiju uz ūdens.
Kad dažādās sarunās ar kolēģiem par cilvēku noskaņojumu pirms un pēc vēlēšanām vairākkārt dzirdēju frāzi "studentes slepkavība", sāku uzdot jautājumus. Šo notikumu vairāki cilvēki pieminēja, lai raksturotu vietējo cilvēku attieksmi pret nelegālajiem imigrantiem. Patiesībā attieksmes maiņu, kas varētu būt ietekmējusi neseno balsojumu par valsts prezidentu. Šis traģiskais notikums sarunās tika pieminēts arī pēc vēlēšanām, jo Džordžijā nelegālo imigrantu ir ļoti daudz un sagaidāmās pārmaiņas viņu iespējās dzīvot un nokļūt ASV ietekmētu dažādas dzīves jomas.
Izrādās, it kā nejauši pieminot visiem zināmo notikumu, universitātes kolēģi runāja par nesenu pagātni. Šā gada 22. februārī bijusī Džordžijas Universitātes un tobrīd Augustas Universitātes medicīnas māsu programmas studente Leikena Houpa Railija (Laken Hope Riley) vakarā bija devusies skriet pa kādu no ezera takām. Tur ik dienu skrien un trenējas ļoti daudzi. Studente neatgriezās no vakara skrējiena, jo tika nogalināta.
22 gadus vecās studentes ķermenis tika atrasts, noslēpts nomaļā vietā mežā. Ļoti ātri tika aizturēts aizdomās turētais slepkava Hosē Antonio Ibarra, kurš 2022. gadā ASV bija nelegāli ieradies no Venecuēlas. Kā informēja policijas izmeklētāji, viņš, iespējams, bija uzbrucis studentei, neļāvis viņai zvanīt uz palīdzības tālruni 911, kā arī sakropļojis viņas galvaskausu un slēpis viņas ķermeni nomaļā vietā. Policija ziņoja, ka tās rīcībā nav nekādu pierādījumu, ka aizturētais pazinis nogalināto jauno sievieti. Medicīniskā ekspertīze apliecināja, ka studente mirusi no trula priekšmeta radītām traumām.
Šis notikums izraisīja ļoti plašas debates par nelegālo imigrāciju Džordžijas štatā un citur. Cilvēki, kas iepriekš ar izpratni izturējās pret iebraucējiem un aicināja nevispārināt atsevišķus gadījumus, tagad nelegālo imigrantu plūsmā saskatīja nopietnus sabiedrības drošības riskus. To ik pa laikam pieminēja arī UGA kolēģi, pārdomājot notikušā ietekmi uz vietējo sabiedrību.
Studentu pilsētas traģēdija ātri kļuva politiska, uz to reaģēja gan vairāku štatu gubernatori, gan prezidents Džo Baidens. Tolaik bijušais ASV prezidents Donalds Tramps publiskā paziņojumā šo traģēdiju saistīja ar nepieciešamību uzlabot valsts robežas drošību. Studenti un izmeklētāji gan mēģināja teikt, ka šo gadījumu nevajadzētu politizēt, jo nav atrasti tieši pierādījumi, ka nelegālā imigrācija palielina noziedzības līmeni.
Īsi pēc notikušā studenti žurnālistiem teikuši, ka nejūtas droši un nezina, vai atgriezīsies pierastajā skriešanas vietā, vismaz vienatnē noteikti ne. Daži minēja, ka viņiem ir bail uzturēties universitātes pilsētiņā. Savukārt atsevišķi Latīņamerikas valstu studenti liecināja, ka saņēmuši savā virzienā vērstus naidīgus komentārus. Universitāte paziņoja, ka investēs vairākos drošības pasākumos, tostarp palielinās UGA policijas budžetu par 20%, izvietos vairāk novērošanas kameru un drošības iekārtu, kas ļauj tai piederošajās dabas takās mežā ātrāk izsaukt palīdzību.
Pie ezera lēnām balo citu studentu noliktās skriešanas kedas. Vēlāk maijā tiesā 26 gadus vecais imigrants Ibarra apgalvoja, ka nav vainīgs studentes slepkavībā. Bet gada sākumā, uzreiz pēc notikušā, UGA auditorijas bija gandrīz tukšas, studenti jutās nomākti un nespēja atgriezties pierastajā studiju rutīnā. Daudzi bija devušies mājās pie vecākiem. Šāda reakcija ir saprotama, jo skumjas un sāpes pastiprināja vēl viens notikums.
Studentu mentālā veselība
Nelaimīgas sagadīšanās gandrīz vienlaikus UGA piedzīvoja divus studentu nāves gadījumus. Vaijats Banks (Wyatt Banks), 19 gadus vecs politikas un ekonomikas students, 21. februārī bija izdarījis pašnāvību universitātes kopmītnēs. Tāpēc UGA studenti pulcējās pie Tate studentu centra, lai pieminētu abus mirušos biedrus.
Vietējais laikraksts sarunājās ar Niku Nikolsu (Nick Nichols), tuvu Vaijata draugu, kurš stāstīja, ka ieradies studēt un iepriekš baiļojies, kā iegūs jaunus domubiedrus. Un tad saticis Vaijatu, ar kuru gandrīz visu laiku pavadījuši kopā, kļuvuši par īstiem draugiem. Abi studenti bijuši vienmēr aktīvi un priecīgi. Pirmkursnieks Vaijats darbojās studentu biedrībā "Kappa Sigma", vienmēr bijis smaidīgs, tā atceras viņa kursabiedri. Bet kādas iekšējās sāpes neviens nebija pamanījis.
Šis gadījums rosinājis debates par vīriešu mentālo veselību. Studenti uzsāka ziedojumu vākšanu, ļoti ātri savācot 100 000 dolāru. Nauda tik ziedota mirušā studenta ģimenei, lai segtu bēru izdevumus, ziedotu garīgās veselības organizācijām vai izveidotu viņa piemiņai veltītu stipendiju fondu, ja ģimene to vēlēsies.
Savukārt UGA Veselības centrs informēja par studentiem pieejamo mentālās veselības atbalsta programmu, kas ietver piecas bezmaksas sesijas ar speciālistu. Kopš 2022. gada UGA nav nepieciešams iepriekšējs pieraksts, students var vienkārši vērsties centrā un uzreiz saņemt palīdzību. UGA mājaslapā minēts, ka pēc Amerikas Psiholoģijas asociācijas datiem vairāk nekā 60% no ASV augstskolu studentiem 2020./2021. gadā piedzīvojuši problēmas, kas atbilst vismaz vienas mentālās veselības slimības kritērijiem.
Vardarbības novēršanas mēnesis
Nākamais ir vēsturisks un arī pozitīvs stāsts. Ne gluži par studentiem, bet par vardarbību un tās pārvarēšanu. Pie tā nonācu, kad, staigājot pa Džordžijas štata Monro pilsētas centru, ieraudzīju, ka tiek atzīmēts sadzīves vardarbības mēnesis.
Pie šī stāsta aizveda cits stāsts – par slaveno Apalaču kalnu taku (Appalachian Trail jeb A.T). Tajā vēl neesmu bijusi nesenās tropiskās vērtas "Helēna" postījumu dēļ un tāpēc, ka dienas kļūst arvien īsākas garākiem pārgājieniem.
Bet iedvesmojošais stāsts ir par Emmu Geitvudu (Emma Gatewood), kura kādā 1955. gada dienā savai ģimenei pateikusi, ka dodas pastaigā pa mežu. Viņai tolaik bija 67 gadi, un neviens no ģimenes nav nojautis, ka šoreiz pastaiga nozīmē – 11 bērnu māte un 23 mazbērnu vecmāmiņa Emma Geitvuda ir apņēmusies vienatnē veikt 2190 jūdzes (3540 km) garo ceļu. Tas šķērso 14 ASV austrumu štatus. Ja sākumu skatās no Džordžijas, tad taka sākas Springera kalnā (Springer Mountain) un beidzas Kateidina kalnā (Mount Katahdin) Menas štatā.
Emmai Geitvudai iecerētais pārgājiens izdevās tā otrajā mēģinājumā. Viņa kļuva par pirmo sievieti, kas vienatnē un vienas sezonas laikā veikusi šo garo un grūto ceļu. Ceļojums no takas sākuma Džordžijā Emmai prasīja 146 dienas, to laikā viņa vidēji nogāja 14 jūdzes jeb 22 km dienā. Kāpēc viņa devās projām? Visur, kur Emma pieminēta, viņas ceļojums tiek saistīts ar izlaušanos no vairāk nekā 30 gadu ilgas būšanas vardarbīgās attiecībās. Emma apprecējās 19 gadu vecumā. Vīrs, fermeris Perijs Kleitons Geitvuds (Perry Clayton Gatewood) viņu sācis iekaustīt jau dažus mēnešus pēc kāzām. Vairākas reizes Emma cietusi tik smagi, ka bijusi tuvu nāvei. 1940. gadā pēc 33 gadu ilgas laulības, viņai izdevies izšķirties no vardarbīgā vīra. Emmas Geitvudas radinieks un žurnālists Bens Montgomerijs (Ben Montgomery) viņas grūto dzīvi un apbrīnojamo ceļojumu aprakstījis 2014. gadā izdotajā grāmatā "Grandma Gatewood’s Walk".
Apalaču kalnu taka ir īpaša ceļojuma vērta. Nu tā kļuvusi ar vēl vienu svarīgu stāstu bagātāka.
