● Oryginał w języku polskim można przeczytać tutaj.
● Русский перевод доступен здесь.
* * *
…Esam Varšavā, karstas vasaras vidū. Kopš rīta Varšavas Okencjes (Okęcie) lidostā pulcējas žurnālisti, valdības, diplomātijas un armijas pārstāvji. Prezidents Ignācijs Moscickis (Ignacy Mościcki) ierodas tieši pulksten 9:15, to sagaida ar valsts himnas skaņām.
"Pēc sasveicināšanās ar sanākušajiem valdības pārstāvjiem, kuru rindās bija arī premjerministrs Pristors un aizsardzības ministra vietnieks ģen. Fabrīcijs, prezidenta kungs apmeklēja lidmašīnu, kura atklāja jauno poļu gaisa savienojumu, un beidzot stājās tribīnes priekšā, blakus lidmašīnas korpusam,"
- vēsta valdības laikraksts "Polska Zbrojna" ("Bruņota Polija").
Ar pirmo runu Okencjes lidostā uzstājas sakaru ministrs Alfons Kūns (Alfons Kühn), kurš atgādina, ka līnija Varšava-Viļņa-Rīga-Tallina ir dabisks LOT "dienvidu līnijas", t.i., Ļvova, Bukarestes, Sofijas un Saloniku savienojuma turpinājums. Šī 2700 kilometru gara līnija ir garākais gaisa savienojums Eiropā.
"Šis maršruts savieno sešas draudzīgas valstis,"
komentē "Polska Zbrojna". Izņemot prezidentu ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja Seima un Senāta maršali Kazimirs Svitaļskis (Kazimierz Switalski) un Vladislavs Račkevičs (Władysław Raczkiewicz), kā arī Varšavas mērs Zigmunts Slomiņskis (Zygmunt Słomiński).
Tajā pašā dienā poļu "Fokker" nolaidās Spilves lidostā Rīgā, kur lidojuma dalībniekus sagaidīja Polijas sūtnis Latvijā Miroslavs Arčiševskis (Mirosław Arciszewski), viņa sieva, kā arī sūtniecības un konsulāta pārstāvji. Nākamajā dienā, gaidot atgriešanās reisu no Tallinas, Spilves lidostā ierādās Latvijas Ministru prezidents Marģers Skujenieks.
"Lidostu rotāja Polijas, Latvijas un Igaunijas karodziņi, bet uz diviem izrotātiem stabiem, savienotiem ar lentēm poļu un latviešu krāsās, plīvoja Polijas un Latvijas karogi,"
par Spilvi raksta Viļņas poļu žurnālisti. Savā runā Miroslavs Arčiševskis, uzsvēra, ka līnija Varšava-Rīga "vēl vairāk stiprinās Polijas un Latvijas draudzību".
* * *
Pēc daudziem gadiem līdzīga ceremonija notiek Žešovā, šoreiz tajā piedalās nedaudz zemāka ranga politiķi: Piekarpatu maršals, kā arī vairāki vietējie aktīvisti. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Rīgas savienojumam ar Dienvidpoliju ir bijusi nozīmīga loma kā Ukrainas "savienotājam" ar Eiropu.
Rīdzinieki, par spīti Žešovas valdības cerībām, lidos uz Žešovu nevis kā tūristi, bet gan tāpēc, ka tā ir ģeogrāfiski tuvu Ukrainai, ar kuru ir apturēta visa gaisa satiksme.
"Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā Žešovas-Jasionkas lidosta ir kļuvusi par stratēģisku vietu Polijai un visai NATO. Pašlaik 80 procenti no Rietumu palīdzības Ukrainai iet caur šo lidostu. Pēdējos mēnešos šeit nolaidušās lielākās pasaulē transporta lidmašīnas ar ieročiem, kas pēc tam tiek nosūtīti uz fronti. Šī iemesla dēļ tā krieviem ir kā pineklis pie kājām (...) Liktenis, kas piemeklēja Žešovas-Jasionkas lidostu, ir tās atrašanās vietas rezultāts, tā atrodas aptuveni 70 km attālumā no robežas ar Ukrainu,"
- 2023. gadā vēstīja portāls "Wirtualna Polska" ("Virtuālā Polija").
Žešovas lidostu jau apmeklējuši prezidenti Volodimirs Zelenskis (Володимир Зеленський), Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un Džo Baidens (Joe Biden), kā arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau).
* * *
1932. gada 17. augustā tika atklāta LOT ziemeļu līnija, kas piešķīra jaunu dinamiku Polijas-Latvijas un Polijas-Igaunijas attiecībām. Piepildījās arī sapnis par Polijas kā starpnieka lomu starp ziemeļu un dienvidu valstīm.
"Tika izveidots tranzītceļš, kas ved pāri Polijai no Baltijas valstīm līdz Melnajai un Egejas jūrām. Tas savienoja Igauniju, Latviju, Poliju, Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju ar Rietumāzijas un Āfrikas ziemeļaustrumu apgabaliem,"
- rakstīja tolaik prof. Jevgēnija Bžosko (Eugenia Brzosko), mūsdienīga transporta pētniece no Ščecinas.
Iniciatīva nodrošināt savienojumu ar Rīgu un Tallinu nāca no Polijas puses. Formāli tā bija līnija Varšava-Viļņa-Rīga-Tallina, kas 1937. gadā tika pagarināta līdz Helsinkiem un gadu vēlāk, kad tika atrisināts Viļņas konflikts un nodibinātas diplomātiskās attiecības ar Lietuvu, arī līdz Kauņai.
Gaisa satiksme starp Varšavu un Rīgu tika pārtraukta, sākoties Otrajam pasaules karam.
Pirms tam to izmantoja politiķi, ekonomisti un poļu tūristi, kas viesojās Latvijā. Pēc 1945. gada uz Rīgu no Polijas lidoja caur Maskavu, bet tiešais savienojums starp Varšavu un Rīgu tika atklāts 90. gados, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
2015. gadā Rīgai divus mēnešus bija tiešs "airBaltic" savienojums ar Radomu, ko šīs pilsētas tūrisma reitinga un potenciāla dēļ mēdza dēvēt par "kļūdu". 2018. gadā "airBaltic" sāka lidojumus uz Gdaņsku, taču šis savienojums drīzumā tika apturēts. "Ryanair" savienojumi ar Varšava-Modlinas, Gdaņskas un Krakovas lidostām darbojas jau daudz ilgāk. Polijas aviolīnijas LOT arī joprojām lido uz Varšavu. Noteikti būtu lietderīgi savienot Rīgu ar Vroclavu — tūrisma reģiona galvaspilsētu ar milzīgu attīstības potenciālu. Ar savu pagātni un arhitektūru ir interesanta ne tikai pati Vroclava, bet arī kalnu grēda Sudeti un mazākas Lejassilēzijas pilsētas. Turklāt Vroclava šobrīd ir trešā lielākā pilsēta Polijā.
Un kā ar savienojumu Rīga-Žešova? Pagaidām nav zināms, cik ilgi tas turpinās pastāvēt. Bet Žešovu noteikti ir vērts apmeklēt tūrisma priekšrocību dēļ.
Galvenie apskates objekti ir vecpilsēta ar rātsnamu, Ļubomirsku dzimtas pils, Ļubomirsku vasaras pils, sakrālā un vasarnīcu arhitektūra, vecas kapsētas un koka ēkas. Netālu no Žešovas atrodas Markovas ciems, kur darbojas Ulmu ģimenes vārdā nosaukts muzejs par godu poļiem - ebreju glābējiem Otrā pasaules kara laikā. Ulmu ģimene, kuru holokausta laikā vācu nacisti noslepkavoja par vietējo ebreju slēpšanu, ir arī aizbildne Žešovas lidostai, kuru tagad apmeklē lidmašīnas no Rīgas.
Padomi ceļotājiem
TOP 10 pieminekļi Piekarpatos, reģionā, kura galvaspilsēta ir Žešova. Šis saraksts noteikti noderēs Latvijas tūristiem:
1. Laņcutes pils, viena no Piekarpatu patiesajām arhitektūras "pērlēm"
2. Baranova Sandomerska pils, XVI gadsimta rezidence, "apbur ar saviem raksturīgajiem torņiem un pagalmu, kura lielākais rotājums ir galvenās kāpnes"
3. Krasičinas pils, cilindriski torņi un dekorācijas "piešķir tai unikālu formu"
4. Ciems Bļizne un Visu svēto baznīca, "ir viens no vērtīgākajiem sakrālā mantojuma objektiem Piekarpatu vojevodistē, un tai pašā laikā viens no vērtīgākajiem koka arhitektūras pieminekļiem"
5. Ciema Hačuvas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca, koka arhitektūras piemineklis UNESCO sarakstā
6. Ļubomirsku pils Žešovā, apgabaltiesas mītne, "piesaista uzmanību ar savu raksturīgo torni un iespaidīgo bastiona nocietinājumu"
7. Pšemislas pils "var lepoties ar vēsturi, kas aizsākās vēl viduslaikos, bet pastaiga pa pils mūriem kļūs par lielisku piedzīvojumu ikvienam no mums"
8. Pils Dzikovā, "unikāls atgādinājums par Tarnovsku ģimeni"
9. Staroščiņsku muiža Ležajskā, XVIII gadsimta ēka ar interesantu izstādi par alus darīšanu
10. Pilsēta Jaroslavas Orsetti māja, "viens no vērtīgākajiem renesanses arhitektūras pieminekļiem, ar ko var lepoties Piekarpati"
(Saraksts ņemts no ePodkarpacie.com mājaslapas)
No poļu valodas tulkoja Alina Smiļgina, J. Pilsudska Daugavpils Valsts
ģimnāzijas absolvente un Varšavas Universitātes studente.
