Авторську версію українською можна прочитати тут.
Авторскую русскую версию текста можно прочитать тут.
Daži no mums ir atklātāki, citi – noslēgtāki, kāds ir gatavs pēc piecu minūšu pazīšanās tev atklāties, bet citam, lai to izdarītu, vajadzīgi gadi. Atšķirīga uzvedība, kultūra, temperamenti. Bet arī šajās īpatnībās izpaužas intuitīva un grūti izskaidrojama "dvēseļu radniecība", kad cilvēki sāk tiekties viens pie otra. Iedvesmo būt paša labākajai versijai, mudina uz attīstību un rīcību.
Marharita Černenko, dzejniece un rakstniece, kurai iznākušas septiņas grāmatas, vēl nesen Ivana Karpenko-Karija Kijivas Nacionālās teātra, kino un televīzijas universitātes filoloģijas katedras docente, pārcēlās uz Rīgu pirms pusotra gada. Bez darba nevarēja un nespēja nosēdēt, tāpēc tūlīt pēc atbraukšanas devās pīt maskēšanās tīklus Ukrainas Bruņotajiem spēkiem kopā ar Latvijas un Ukrainas cilvēkiem platformā "Free Riga" : "Pirmie, kurus tur satiku, bija Aigars Strautnieks un viņa sieva Ina. Viņi aizsāka šo lietu un visu laiku ar to nodarbojas. Ieliek visu dvēseli. Tagad mēs divas trīs reizes nedēļā noteikti tiekamies. Viņi man kļuvuši ļoti tuvi. Mūs pagājušajā gadā pat rādīja Latvijas televīzijā."
Tikai pēc laika, kad visi bija tuvāk sapazinušies, Marharita uzzināja, ka Aigars ir tautas meistars grozu pīšanā no kārklu klūgām, bet Ina - Latvijā ar pseidonīmu Anna Strautniece - pazīstama rakstniece, trīs grāmatu autore, kas iztulkojusi vairāk nekā piecdesmit darbu no angļu valodas.
Pašai Marharitai bija sācies sevis meklēšanas laiks jaunajā valstī un valodas vidē.
Bet, lūk, interesants dzīves pagrieziens – par pavisam nepazīstamu Latviju viņa saukt nevar. Pirms daudziem gadiem, sākusi mācīties toreizējā Kijivas Valsts universitātē, ģimenes apstākļu dēļ viņa mācības turpināja toreizējā Latvijas Valsts universitātē, pēc tam vairākus gadus strādāja par skolotāju vidusskolā Jelgavā un medicīnas skolā Rīgā. Atgriezās Kijivā, aizstāvēja disertāciju un daudzus gadus bija pasniedzēja.
Tagad viņai kā filoloģei pirmajā vietā ir latviešu valodas apgūšana, jo bez tās zināšanām nav iespējams izjust un pilnībā saprast tautas kultūru un mentalitāti.
"Latviešu valoda manī it kā iedegās un atrada atbilstību uz atsevišķa viļņa. Tā manī atsaucas. Ukraiņu valodas fonētika ir tuva latviešu, mūs apvieno melodiskums un muzikalitāte. Man tagad ir ļoti nopietns mērķis iemācīties valodu," stāsta Marharita.
Dzejniekam kā cilvēkam ar īpašu, saasinātu dzīves uztveri, kas savas emocijas nodod ar dzejas rindām, ir svarīgi ar tām dalīties ar citiem cilvēkiem.
Lai viņi justu viņa sāpes un prieku, līdzpārdzīvotu, bet varbūt arī nepiekristu un strīdētos ar autora pasaules izjūtu un iekšējo visumu. Kad jums teic, ka rakstnieki vai dzejnieki raksta tikai sev, neticiet. Radītājam noteikti vajadzīgs skatītājs, klausītājs, lasītājs.
Marharitai bijuši jau divi nelieli radošie vakari bēgļiem no Ukrainas un Latvijas cilvēkiem. Tie notika Pestīšanas armijā – viens no tiem bija pieskaņots Ziemsvētkiem, bet otrs – Starptautiskajai sieviešu dienai, tā nosaukums bija "Sieviešu balsis dzejā". Šajos radošajos vakaros viņai bija svarīgi ne tikai pirmo reizi kopš kara sākuma auditorijai lasīt savus dzejoļus, bet arī aprunāties ar Latvijas dzejniekiem, tuvāk iepazīt viņu daiļradi.
Vienā no šiem vakariem Marharita iepazinās ar Baibu Talci, kuras dzeja uz viņu atstāja lielu iespaidu: "Viņas dzejoļi mani aizkustināja. Pateicoties viņai, es izjutu latviešu dzejas garšu – tā ir filozofiska, mazdrusciņ maģiska. Tajā pašā laikā – liriska, tajā ir liela diapazona metaforisma klātbūtne." Tad arī radusies ideja ķerties pie latviešu dzejnieku darbu atdzejošanas ukrainiski. Pirmais mēģinājums bija šīs autores dzejolis "Sarmai U." no krājuma "Pieturvietas", kas tiek gatavots iespiešanai.
Sarmai U
Uz dimensiju sliekšņa
no laika apļa nokrīt rīts,
un tu tik laimīga, ka vari ņemt to līdz.
Uz dimensiju sliekšņa,
no laika apļa iznācis, mazs bērniņš sēž.
Un tu tik laimīga, ka vari viņam blakus būt kā vējš.
Uz dimensiju sliekšņa
no laika apļa jūsu vārdi pārnāk mājās,
un tu tik laimīga, ka tajā ceļā ar viņiem Dievs jau parunājās.
Сармі У. (M. Černenko atdzejojums)
На краєчку вимірів космічних
Ранок випав дивом мозаїчним,
Наче в колі часу загубився.
Залишись зі мною, залишися!...
На краєчку вимірів космічних
Немовля — перлинка таємнича
Й найпрозоріша за все на світі, —
Щастя бути поруч з ним як вітер.
На краєчку вимірів космічних —
Всі твої слова прості й незвичні
Тихо повертаються до Бога...
Щастя знати — це Його дорога.
Vairākas reizes nedēļā Marharita iet uz Rīgas Centrālo bibliotēku - uz "brīnišķīgo zāli, kas veltīta latviešu dzejai, kuras studēšanai nepieciešama sistēmiska akadēmiskā pieeja", un lasa, lasa, lasa… Uzsūc latviešu valodas garšu, tās vārdu, hiperbolu, metaforu, stilistisko paņēmienu, alegoriju, gramatisko formu un izteicienu nozīmi un burvību. Gatavojas un ļoti vēlas atdzejot ukrainiski savu iemīļoto dzejnieci Vizmu Belševicu.
Vienu ļoti svarīgu secinājumu ukraiņu dzejniece Marharita Černenko jau izdarījusi: "Vārds, kas tuvina Latviju un Ukrainu un kuram mums ir īpaša nozīme, ir свобода — brīvība."
