Dod pieci! 2024
Jau 11. sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.
"Dod pieci!" kā allaž nedēļas garumā – no 13. līdz 19. decembrim – raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Līdz tam iespējams ziedot arī "Dod pieci!" akcijas lapā "Ziedot.lv" mājaslapā.
Kad cilvēks smagi saslimst, tas bieži nonāk bezpalīdzīgā stāvoklī un ir atkarīgs no apkārtējo labvēlības. Saņemot ziņas par iespējamo kaiti, domas ir kā mētelis, apgriezts ar oderi uz āru, taču ir jāmobilizējas. Jo īpaši, kad saskaries ar veselības aprūpes problēmām – rindām uz izmeklējumiem un ilgo rezultātu gaidīšanu. Jo izmeklējumi apjomīgāki, jo garāks laiks līdz diagnozei vai tās apstiprināšanai. Arī ārstējoties dažādi izmeklējumi neizpaliek. Tāpat kā izveseļojoties. Sevi nepārtraukti jāuzpasē, vai slimība negrasās atgriezties un pabeigt savu posta darbu. Ārsta un pacienta savstarpējā uzticēšanās ir viens no būtiskākajiem aspektiem visā ārstniecības procesā. Man ir paveicies! Teju vienmēr nācies būt saskarsmē ar ieinteresētiem un zinošiem mediķiem. Tāpēc savus ārstus es nemainu. Mans ķirurgs ir operējis mani visas trīs reizes un, kā smejamies – redzam viens otru nosirmojam. Tāpat ar ķīmijterapeiti. Visbrīnišķīgākā. Manī ir pilnīga paļāvība un ļaušanās. Nečīkstu un pildu visus dotos norādījumus. Ikreiz, tiekoties ar saviem ārstiem, redzu viņus pārgurušus. Vesels cilvēks pat nenojauš, ka onkologu noslodze ir tik milzīga. Esot Onkoloģijas centrā, grūti nepamanīt to lielo pacientu daudzumu, kas saskārušies ar diagnozi – vēzis. Tiesa, lai nonāktu līdz šai pārliecībai – būt "uzticīgai" vienam ārstam, ir bijusi arī, tā teikt, "interesanta" pieredze, kad izejot no kabineta uzdod sev jautājumu – kas tas bija?
2018. gadā, pēc otrreizējās izveseļošanās, onkoloģe, pie kuras devos regulāri "sevi atrādīt", saslima un pati ilgstoši ārstējās, tāpēc nācās meklēt citu speciālistu. Latvijas Onkoloģijas centra mājaslapā izpētīju sarakstu ar "piedāvājumu", kas nav ļoti garš, un pierakstījos uz pieņemšanu. Ņemot vērā, ka šī būs pirmā tikšanās, jau iepriekš sagatavojos vizītei – mape ar sastrukturētiem izmeklējumu rezultātiem, analīzēm un lapiņa ar jautājumiem bija līdzi. Ārsts – kungs labākajos gados. Ieejot kabinetā nepaspēju pat apsēsties, kā izskanēja pirmais jautājums par manu darba vietu un plašs izklāsts, cik visi mediji ir korumpēti, neko nejēdz un ziņo par niekiem. Apmulsusi noklausījos klusējot. Tad sekoja jautājums, ko esi vēlos no viņa? Nedroši pastiepu savu mapīti uz viņa pusi un izstāstīju vizītes iemeslu – ka ārste saslimusi, esmu cita ārsta meklējumos un par kontrolizmeklējumu nepieciešamību. Apjautājos, vai manas diagnozes gadījumā ir iespējams PET izmeklējums, ko apmaksā valsts. Atgrūžot mapi, kungs paaugstinātā tonī sāka mani strostēt – tikai žurnālisti iedomājas, ka viņiem viss pienākas! Pirmkārt, viņam visi dati ir pieejami datorā un mana mape tam nav nepieciešama, turklāt – esot jau tos izpētījis (apsveicami!), bet otrkārt, nodaļas vadītāja var apliecināt, ka man nepienākas nekas, ko es te pieprasot (!) – un steidza zvanīt piesauktajai personai. Sēdēju kā nolēmēta un nesapratu, celties un doties prom, vai norīt aizvainojumu un vērot, kas notiks tālāk. Izvēlējos otro, jo cita onkologa, kas mani varētu nosūtīt uz nepieciešamajiem izmeklējumiem, tobrīd nebija. Vizīte ilga stundu! Tās laikā iztirzāta tika gan mana līdz šim veiktā ārstēšana, gan viņa kolēģu spējas.
Rezultātā kungs paziņoja, ka starp mums nav "iņ un jaņ" (lai ko tas nozīmētu!) un nekāda turpmāka sadarbošanās manas veselības uzlabošanā nesanāks. Bet, gods kam gods, nosūtījumus izsniedza. No kabineta iznācu sarkaniem vaigiem, kā izpļaukāta. Šī personīgā pieredze nostiprināja pārliecību, ka, lai ko ierēdņi teiktu, ka jāiet tur, kur mazākas rindas, tas tā nestrādā. Ja vēlies labu veselību, dodies pie ārsta, ar kuru iespējamas savstarpēji cieņpilnas attiecības. Bez agresijas un rūgtuma.
Katru rītu un vakaru, kad dzeru savas dārgās zāles, lūdzu visvareno gādāt, lai ne tikai man, bet arī maniem ārstiem ir stipra veselība un ilgs mūžs.
"Dod pieci!"
