Kāpēc šoreiz par „Vienoti Latvijai”? Nē, ne tāpēc, ka man tviterī sācis sekot Aigars Kalvītis, bet vienkārši tāpēc, ka viņiem pienākusi kārta. Vēl aizvien negrasos atklāt, pēc kāda principa veidota secība, jo būšu godīga – es 2 vakarus ekselī rēķināju to secību (izmantoti tikai cvk.lv pieejamie dati), tāpēc uzskatu, ka esmu pelnījusi mazliet vairāk minējumu.
„Vienoti Latvijai” jeb Premjerlīga izveidojuši savu sapņu sarakstu, ko viņi piepildīs, ja vien Saeimas vēlētājs ļaus. Viens no Premjerlīgas galvenajiem mērķiem ir ne pirmo reizi dzirdētais nācijas izlīgums, kas būšot pamatā Latvijas tautas labklājībai. Bet kurš ar ko ir sastrīdējies? Kam ir jāizlīgst? Es vēlos Latvijas tautas labklājību, un esmu gatava sākt ar sevi un veidot nācijas izlīgumu. Ar ko man ir jāizlīgst? Vai kādam varbūt jaatvainojas? Par ko? Es labprāt, bet vienreiz mēģināju atvainoties, pati nezinot, par ko, un nekas tur nesanāca.
Gods godam (nejaukt ar Godmani), Premjerlīgas programma ir daudz konkrētāka nekā 1.septembrī aprakstītajai Zaļo un Zemnieku Savienības programma. Šeit manāmi šādi tādi cipari, piemēram, sapņi par to, cik lieliem jābūt dažādiem nodokļiem, kā arī ierosinājums likvidēt ienākuma nodokli reinvestētajai peļņai. Tas nozīmē, ka, ja to, ko nopelna, iztērē, lai kaut kā uzlabotu/paplašinātu ražošanu, tad ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Tas ir aicinājums negulēt uz veciem lauriem un Lauriem, tas ir aicinājums uz bezgalīgu pieaugumu.
Tiek ierosināts arī samazināt to naudas apjomu, kas būtu jāiegulda biznesā tiem ārvalstniekiem, kas vēlētos iegūt uzturēšanās atļauju. Baidos, ka tas nepalīdzēs veidot nācijas izlīgumu ar tiem cilvēkiem, kam vispār nepatīk ideja par naudas un uzturēšanās atļaujas jelkādu saistību.
„Uzlabosim energoefektivitāti un energotaupību visās jomās” – iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc (pagaidām) Šleserēns sevi vēl nav pacēlis gaisā ar ceļamkrānu. Bet iesaku ko vairāk: biodegvielu beidzot tiešām varētu padarīt par ļoti zaļu un efektīvu ar ģenētiskās modifikācijas palīdzību, piemēram, rapsī varētu iestrādāt Šlesera enerģijas gēnu, kas nodrošinātu to, ka rapsis pats aizskrien uz lauku un tur iesējas, un aug bez jebkādiem minerālmēsliem un pesticīdiem. Vēl vajadzētu kādu papildu gēnu, kas nodrošinātu to, ka tad, kad pienāk laiks, rapsis pats no lauka novācas un aizskrien uz vietu, kur tiek pārstrādāts par biodegvielu. Nepieciešams kāds cits gēns, jo Šlesera gēnā nebūtu tieksmes laicīgi novākties. Tā tiktu piepildīts sapnis par biodegvielu kā par CO2 neitrālu enerģijas ieguves veidu.
Šī ģenētiskā modifikācija nepalīdzēs veidot nācijas izlīgumu ar tiem, kas iestājas pret ģenētiski modificētu augu ieviešanu Latvijā, bet vismaz būs cerība nokāpt no tās Krievijas gāzes adatas.
Nopriecājos, kad redzēju, ka Premjerlīga iecerējusi nopietnas reformas izglītības jomā. Tiesa, kaut kā neatceros, ka šie ļaudis būtu pauduši atbalstu nu jau vēstures mēslainē izmestajām Roberta Ķīļa reformām. Jā, varbūt tās reformas bija stulbas, bet vienošanās par to, ka reformas ir nepieciešamas, vien jau būtu skaista. Turklāt, jebkura vienošanās ir solis tuvāk nācijas izlīgumam.
Premjerlīga, sapņojot par izglītību, norāda, ka jāizdara tā, lai skolotāju – skolēnu skaita attiecība būtu tāda pati kā 2000./2001. mācību gadā, kad nebija sākusies lielā prombraukšana (ar ko viņiem gan jau nav nekāda sakara). Var saprast, ka 2000./2001. mācību gads ir bijis izcils izglītības jomā, ja jau ir tik svarīgi atgriezties šī, nevis 1940., 1995. vai 2006. gada līmenī. Visi, kas tajā laikā gājuši skolā, var būt ļoti lepni.
Tolaik bija mazāk vairāk bērnu uz vienu skolotāju. Tas nozīmē, ka jāsamazina skolotāju skaits. Tālāk norādīts, ka tiem laimīgajiem, kas paliks strādāt, būs vairāk naudas. Kas ar tiem, kam no darba būtu jāatvadās? Tas nav pieminēts, bet zinu vienu – atlaistie skolotāji ar Premjerlīgu nācijas izlīgumu veidot negribēs. Pie viena aicināts saglabāt sākumskolas laukos. Tā kā daudzviet skolēnu trūkuma dēļ šīs skolas varētu pildīt vien dekoratīvu funkciju, varam uzskatīt, ka beidzot tiek pieminēta arī māksla. Tas labi, jo mākslai vajag telpu.
Nemirstīgākie no Latvijas politiķiem arī iesaka, ka valsts nauda būtu jādod tām studiju specialitātēm, kas būtu cieši saistītas ar Latvijas kopproduktu veidojošajām nozarēm.
No partijas programmas izriet, ka visvairāk naudas būtu jāvelta, lai izglītotu nācijas izlīguma speciālistus, kā arī uzturēšanās atļaujas klerkus, kas spētu citu valstu pilsoņus ieguldīt Latvijā vismaz 100 000 eiro.
Kopumā Premjerlīgas programma paredz dabūt daudz naudas un attīstīt to, kas jau ir spēcīgs. Tāds normāls „Gāzi grīdā”.
Šoreiz varētu nenostrādāt, jo ģeopolitiskās situācijas dēļ nevar zināt, cik ilgi būs tā gāze, ko spiest grīdā. Mans ieteikums? Premjerlīga varētu izveidot vīru kori un nodziedāt „The Cranberries” dziesmu „Zombie”. Vismaz vienreiz. Piestāvētu.
