12.Saeimas sapņi: «No sirds Latvijai» jeb kurš cilvēks ir vissvarīgākais?

Siltais gaidīšanas laiks ir klāt! Mazāk kā pēc mēneša dosimies pie vēlēšanu urnām, lai tajās samestu savus mīļākos partiju sarakstus. Nekad iepriekš neesmu balsojusi tik atbildīgi, kā to darīšu šoreiz, – esmu nolēmusi izlasīt visu partiju priekšvēlēšanu programmas, kā arī sabiedrības izglītošanas nolūkos publicēt nelielu domrakstu par tām konkrētā secībā. Secība nav izvēlēta nejauši, un tās izveides princips Jums ir vai nu jāuzmin, vai arī jāizdomā, un veiksmīgākajam pienāksies ne tikai liels gods, bet arī balva.

Ingunas Sudrabas partija „No sirds Latvijai” attīstas tik strauji kā sapumpurots zars – vēl pirms gada nebija nekā. Tad Sudrabas kundze izveidoja tautas kustību, kam sākotnēji nebija paredzēts pārtapt par politisko partiju, bet pēcāk domubiedri pārdomāja un paziņoja, ka nav ko knapināties, un viņi startēs arī Saeimas vēlēšanās. Bet ar to vēl nav gana – no jaunā, daudzsološā spēka jau aizmukuši vairāki deputātu kandidāti.

Inguna Sudraba allaž uzsvērusi, ka viņa nav nekāds vissvarīgākais cilvēks, bet te vissvarīgākie ir visi, kas apvienojušies, lai vestu Latviju uz pareizā ceļa.

Tā kā šī ir viena no divām partiju programmām, kur aprakstīts, cik lielisks ir tieši partijas līderis, tomēr pieņemšu, ka Sudrabas kundze to „visi  - vissvarīgākie” nedomā nopietni.

„No sirds Latvijai” programmā iecerēts mainīt sistēmu, ar kuras palīdzību ļaudis Latvijā varētu demokrātiskā ceļā tikt pie varas. Pirmkārt, nepieciešams tautas vēlēts prezidents (instinktīvi mani šāda doma biedē), kā arī Saeimas vēlēšanās jārada iespēja balsot par konkrētu cilvēku, nevis tikai par politisko partiju. Latvijas sirsnīgākā partija ne tikai sapņo, bet arī pierāda ar darbiem, ka ir spējīga veikt reformas vēlēšanu sistēmā, jo tieši šobrīd viņi demonstrē, kā cilvēks var pretendēt uz deputāta amatu pret paša gribu. Piemēram, no partijas aizgājusī Liene Cipule tikai pēc atvadīšanās no Sudrabas kundzes sapratusi, ka nevar atteikties no kandidēšanas. Šis lieliskais precedents ļaus arī turpmāk augstiem amatiem izvirzīt ļaudis, kas to nemaz negrib. Tas nekas, ka negrib – būs jāupurējas valsts labā!

Sudrabas komanda negrib stāvēt uz vietas un grib panākt valsts izaugsmi, „nosakot vēlamās un iespējamās attīstības nozares”. To vēlamo attīstības nozaru noteikšanu es saprotu: piemēram, jebkāda Latvijas "Nokia" būtu vēlama nozare, bet "spaisa" bizness ir nevēlams.Vēlamo nozaru sarakstu ir svarīgi  izveidot, lai uzņēmējs varētu aptuveni nojaust, kas būs tas, par ko valsts viņu godā cels un apbērs ar ziediem. Bet kam varētu būt nepieciešams „iespējamo” nozaru saraksts? Lai kāds kļūdas pēc neizdara kaut ko neiespējamu? Nu, tas, kas ir iespējams un kas ne, zināmā mērā atkarīgs no zinātnes attīstības. 

Pirms divdesmit gadiem nebija iespējams ar telefonu nofotogrāfēt hamburgeru, tagad – mierīgi! Ja kāds Latvijas iedzīvotājs uzsāks neiespējamu biznesu, tad tā būs iespēja kļūt par inovāciju lielvalsti. Es - par neiespējamu bizensu!

„No sirds Latvijai” saprot, ka laiks uz vietas nestāv, tāpēc grib parūpēties arī par vecumdienām un sola pensiju sistēmu padarīt saprotamu un godīgu. Kas gan tur nesaprotams? Man viss ir skaidrs – jau izsenis turot ausis vaļā, esmu sapratusi, ka vecumdienās būs slikti. Un gadījumā, ja jaunība bijusi skaista, tas pat ir ļoti godīgi, jo savs laiks priecāties, savs – skumt.

Sirmgalvju dienas arī kļūs interesantākas, jo tiks veicināta senoriu pieredzes un talantu izmantošana un nodošana jaunajai paaudzei. Izklausās jau forši, bet man tomēr šķiet, ka tie, kuri grib dalīties talantos un kam veselība atļauj, to arī dara bez nekādas īpašas veicināšanas.

Un, ja veselība neļauj, tad jādomā par veselības aprūpes sistēmu, nevis kaut kādu iesaistīšanas veicināšanu.

Inguna Sudraba divreiz nav jāaicina – par veselības aprūpes sistēmu ir padomāts. Protams, solīts nodrošināt savlaicīgu ārstniecības pakalpojumu un medikamentu pieejamību, ko sola praktiski visas partijas, sevišķi neiespringstot uz to, ko darīs citādi, lai tas būtu iespējams. Bet svarīgi, ka „No sirds Latvijai” apņemas īstenot principu „veselība visās politikās”. Šis princips tiek pieminēts kā tāds sens draugs, ko ikviens zina jau kopš Hammurapi laikiem. Tā kā cilvēkiem Latvijā pārsvarā nav pieredzes saskarsmē ar šo principu, paskaidrošu, ka

tas nozīmē, ka veselīgs dzīvesveids un slimību profilakse tiek pieminēti uz katra stūra un iesaistīti visur kur, kas nozīmē, ka veselības aprūpei ir jākļūst par absolūtu prioritāti. Tā būtu varena reforma, bet, tā kā sīkāk nav aprakstīti aptuveni mehānismi, kā to varētu sasniegt, uzskatīšu, ka šis programmas punkts ir bijis joks.

Viens no Latvijas Republikas izveides un pastāvēšanas mērķiem ir kultūras saglabāšana, tāpēc, protams, programmā neiztikt arī bez pāris vārdiem par to: tiks atbalstīts patriotisms un valstiskās identitātes apziņa uz Latvijas kultūras mantojuma pamata.

Pēc līdz šim pieredzētā var spriest, ka vislabāk valstisko identitāti iespējams stiprināt, apmeklējot augstās kultūras festivālu „Jaunais vilnis” un ēdot ikrus ar Aleksandru Vešņakovu.

No sirds novēlu, lai visiem pietiek un Latvijas kultūra piedzīvo vēl nebijušu uzplaukumu!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti