Pirmais teikums "Brīvības" programmā uzreiz rada aizdomas, ka šī varētu būt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) satelītpartija, jo atklājas, ka arī "Brīvībai" galvenā vērtība ir cilvēks. Bet, palasot tālāk, top skaidrs, ka "Brīvība" ir brīva ne tikai no naida, bailēm un dusmām, bet arī no svešiem saimniekiem – šī programma ir daudz konkrētāka nekā ZZS, turklāt šie ļaudis aizstāv tādas vērtības, par kurām nerunā neviens cits.
12.Saeimas sapņi - konkursa uzvarētājs
Ir noslēdzies konkurss, kurā bija jānoskaidro, kāpēc partiju apraksti tiek publicēti šādā secībā. Uzvarētājs ir Ernests Jenavs, kurš Facebook norādīja, ka tas veidots pēc partiju parādsaistību apjoma. Precīzāk - saraksts veidots sadalot visas parādsaistības uz deputātu kandidātu skaitu katrā partijā. Līdz ar to secība veidojās šāda:
1. Zaļo un Zemnieku Savienība
2. Partija “Vienoti Latvijai”
3. “Latvijas Krievu savienība”
4. No sirds Latvijai
5. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija
6. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
7. “Latvijas attīstībai”
8. Latvijas Reģionu Apvienība
9. Partija “VIENOTĪBA”
10. SUVERENITĀTE
11. Jaunā konservatīvā partija
12. “POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME”
13. Partija “Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām”
Apsveicam! Uzvarētājs varēs doties ar autori Elīnu Kolāti uz LTV premjeru debati piektdien 3.oktobrī. Uzvarētāju lūdzam rakstīt uz [email protected], lai noskaidrotu, kā satikt Elīnu un kā nokļūt debatēs.
Man ļoti patīk tie ļaudis, kas laiku, naudu, enerģiju un citus resursus prot tērēt efektīvi, un „Brīvības” hipiji tādi ir, jo, tā kā viņi stāsta par to, kas jādara gan valstij, gan pašvaldībām, tad šo programmu varēs izmantot arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Brīvībasprāt, valstij (un pašvaldībām) ir divi galvenie uzdevumi: rūpēties par tiem, kas paši par sevi nevar parūpēties, un dot iespēju rūpēties par sevi tiem, kas to var.
Tālāk „Brīvība” sniedz vairākus ļoti konkrētus priekšlikumus, kā panākt to, lai ikviens būtu laimīgs.
Pirmkārt, esot jāatjauno Satversme. Laikam neesmu gana cītīgi sekojusi līdzi pēdējā laika notikumiem, jo man likās, ka Satversme ir spēkā. Pa kuru laiku tā tika likvidēta? Latvijas Televīzijas raidījuma „100.pants” nāve man likās mazliet aizdomīga, un tagad es saprotu, kāpēc tas izbeidzās – tā kā tika likvidēta Satversme, tad automātiski spēku zaudēja tās 100.pants.
Un, ja Satversme nav spēkā, tad kam pievienoja to preambulu?
„Satversmes preambula” bija tikai tāds metaforisks pasakas nosaukums, kam nav nekāda sakara ar Satversmi? Es esmu šokā un pilnībā piekrītu „Brīvībai”, ka Satversme ir jāatjauno.
„Brīvības” deputātu kandidāti ir ne tikai hipiji, bet arī tiesneši, jo ir nosprieduši, ka par valstī pēdējos 23 gados notikušo ir atbildīgi visi premjeri, valdības un deputāti, kā arī ierosina, ka amatpersonām būtu par savu darbu jāatbild „līdz pat krimināllikumam”. Jau šķiet, ka tūliņ visiem premjera amata kandidātiem tiks piespriesti septiņi trekni gadi elektriskajā krēslā, bet nē! Nedrīkstam aizmirst, ka „Brīvība” cīnās arī pret naidu, tāpēc nevēl bezatbildīgiem un/vai ļauniem cilvēkiem sliktu. Cietums? Arī ne! Hipiji rosina, ka vispār ar cietumiem pārāk nevajadzētu aizrauties, bet biežāk jāpiespriež piespiedu darbs, un galvenais, lai sods būtu pamācošs. Varbūt varētu izveidot tādus piespiedu dramatiskos pulciņus – tajos tiktu uzvestas izglītojošas ludziņas, kurās noziedznieki varētu iejusties savu upuru ādā. Tas, kurš iejustos tēlā vispārliecinošāk, dabūtu puķes un mācību.
Citas partijas runā par to, ka skolās vajadzētu mācīt ģimeniskās vērtības. Nu, tad es ierosinu, ka „Brīvības” programmai jābūt obligātās literatūras sarakstā. „Ģimenē un skolā bērniem jāmāca atbildība par ģimeni, veidot attiecības, dot, nevis tikai ņemt,” rosina hipiji. Atšķirt šīs partijas programmu no citām kļūst aizvien vieglāk un vieglāk.
Šie apgarotie ļaudis ir brīvi ne tikai no naida, bailēm un dusmām, bet arī no alkatības.
Partija, kas grib dot, nevis ņemt un nevēl naidniekam ļaunu. Kas nākamais? Viņi staigās pa ūdens virsmu un ķirbjus pārvērtīs karietēs?
„Brīvībai” nepatīk, ka viss notiek Rīgā: „Visu nav nepieciešams koncentrēt tikai vienā vietā.” („Viena vieta” ir Rīga – red. piez.) Pirmkārt, reģionos jāizveido skolas īpaši apdāvinātiem bērniem. Cik saprotu, tas būs kaut kas līdzīgs tai Harija Potera skolai. Pēc tam, kad jaunie burvji būs absolvējuši skolu, viņiem pavērsies plašas darba iespējas laukos: „Brīvība” parūpēsies par to, lai reģionos plauktu rūpniecība, zilie lini augtu griezdamies un dārziņā ikkatrs sev varētu izaudzēt gurķi, tomātu un kartupeli. Turklāt tiks uzlabota interneta infrastruktūra visā valstī, kas, kā izrādās, līdz šim bijusi varena problēma. Vai tas nozīmē, ka tagad ikviens varēs internetā paust viedokli par Lato Lapsu vai jebkuru citu cilvēku apgalvojuma formā? Nē, jo hipiji skaidri definēs atbildību par internetā pausto. Kur atbildība, tur noziegums; kur noziegums, tur sods. Visus reģionu attīstības priekšlikumus viņi konspektē vienā spēcīgā īsziņā: „Jādzīvo pēc iespējas laukos.” Nu, tad tik jāmeklē iespējas!
Pēc visu citu partiju programmu izlasīšanas, paņemot rokās šo, rodas neliels apjukums, un nevar saprast, ko domāt. „Brīvība” nāk talkā un pamāca, ko domāt: „Jādomā par jaunu cukurfabriku.” Par to cukurfabriku es nezinu –
manā ideālajā pasaulē vispār nebūtu nevienas cukurfabrikas, bet, kaut arī man tās cukurfabrikas nepatīk, es esmu paklausījusi „Brīvībai” – es tik tikko tiešām padomāju par cukurfabriku! Ceru, ka sajutāt.
Patiesībā jau nav svarīgi, vai domāt par cukurfabriku vai par ko citu. Galvenais ir vispār domāt. Pievienojos „Brīvībai” un aicinu vēlēšanu dienā ikvienu domāt. Kaut vai par cukurfabriku.
Partijas „Brīvība” programma ir lieliska literatūra, un es viņiem novēlu to izmantot arī nākamajās Saeimas vēlēšanās. Malači! Jūs esat uz pareizā ceļa! Tā turpināt! Nopirkšu jūsu nākamo albumu!
