Ziņas par Einara Repšes atgriešanos periodiski uzpeldējušas kopš laikiem, kad viņš pārtrauca darbu Latvijas Bankā. Ar ko īpaša ir šī reize? Kaut arī Einars Repše ir partijas „Latvijas attīstībai” tēvs, krusttēvs un vectēvs, viņš nav partijas premjera kandidāts. Acīmredzot partijas biedri sapratuši, ka Repšes kungs drīzāk ir modes ikona, nevis politiķis. Ne tikai partijas biedri, bet arī pats
Repše ir samierinājies ar iespēju kļūt par ierindas deputātu. Domāju, ka nav, ko skumt, jo vismaz Andrim Šķēlem ierindas deputāta krēsls kaulus nelauza.
Par „Latvijas attīstībai” Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīts Juris Pūce. Pūce – tas ir labi, jo ikviens valstsnācijas pārstāvis gaida un pielūdz to brīdi, kad Pūcei aste uzziedēs. Un, tā kā „Latvijas attīstībai” ir labējās jeb „katrs pats savas laimes kalējs” politikas pārstāvji, tad tikai Pūce var noteikt, kad ziedēs viņa aste.
„Latvijas attīstībai” ir apnicis, ka valdošā kliķe tikai dzēš ugunsgrēkus, atliekot īstās problēmas, tāpēc viņi nolēmuši veikt reformas, kas ļaus Latvijai attīstīties un no kāpura pārtapt skaistā taurenī. Izglītība, veselība un uzņēmējdarbība izvirzītas par prioritātēm.
Citu iemīļotā demogrāfija programmā pieminēta nav, bet „Latvijas attīstībai” to var atļauties. „Latvijas attīstībai” pati par sevi ir tāds iepazīšanās kantoris ar daudziem jauniem, neprecētiem cilvēkiem, kam ir pieklājīgi īpašumi.
Veselības aprūpi paredzēts uzlabot, visiem valsts iedzīvotājiem uzsaucot apdrošināšanas polisi, kas rindas pie ārstiem atstāšot vēstures mēslainē. Apdrošināšanā būs iekļauti dzīvībai svarīgākie pakalpojumi, bet, cik saprotu, par botulīna pumpēšanu lūpās katram pašam būs jāsamaksā. Bērniem un pensionāriem tiks nopirktas sevišķi labas polises, tāpēc – kas zin` - varbūt viņi varēs par brīvu dabūt arī to botulīnu. Turklāt šo pārmaiņu rezultātā visiem būšot vairāk naudas un medicīna Latvijā sasniegs tādus augstumus, ka pēc četriem gadiem mūs Eirovīzijā pārstāvēs Dr Dre. Ar šo ideju arī partijas programma varētu beigties, jo Ingrīda Circene pierādīja, ka reformas veselības nozarē – tā ir pašnāvība. Ar Dievu, vai šajā gadījumā – ar Velnu!
„Latvijas attīstībai” aprakstījuši arī to, kā uzlabot izglītības sistēmu un uzņēmējdarbības vidi, bet tas vairs nav svarīgi, jo partijas sirdspuksti izbeigsies ar mēģinājumiem reformēt veselības sistēmu. Protams, ja Pūcei ziedēs aste, visādi brīnumi ir iespējami, tāpēc varbūt pat ir vērts paskatīties, kas vēl šai jaunajai partijai sakāms.
Tā kā „Latvijas attīstībai” ir gados visjaunākie deputātu kandidāti, tad te ļaudis var dalīt divās daļās: studenti un tie, kam vēl skaudrā atmiņā palicis tas, cik Latvijas izglītības sistēma ir briesmīga. Var noprast, ka Pūce, Repše un pārējie ir jau nolaiduši astes – viņi apgalvo, ka vienīgais veids, kā panākt, lai Latvijas izglītība būtu izcila, ir padarīt par izciliem visus skolotājus. Tas ir maigs veids, kā pateikt, ka izglītību nevar padarīt izcilu.
Par augstāko izglītību tiek runāts mazliet reālistiskāk – plānots ieviest neatkarīgu akreditāciju, kā rezultātā samazināsies augstskolu skaits, bet visas programmas tajās būs lieliskas. No tā izriet, ka šobrīd akreditētāji bez kādas jēgas saakreditē kaudzi programmu un augstskolu, kas ir pilnīgi nejēdzīgas. Paga, kaut kādu līdzīgu reformu nemēģināja veikt kāds kungs vārdā Roberts? Tagad sāku saprast –
„Latvijas attīstībai” grib izmēģināt dažādus pašnāvību veidus.
Viņiem pašiem nešķiet, ka šo reformu ieviešana būtu pielīdzināma nāvei, tāpēc programma nebeidzas. Tiesa, laikam paši sapratuši, ka tā ar nāvi spēlēties nedrīkst, tāpēc plāni uzņēmējdarbības veicināšanai nav tik ļoti pašnāvnieciski. Tiek konstatēts, ka nekas tā netraucē biznesam kā nepārtrauktās nodokļu izmaiņas, bet vēlāk paši sola tos mainīt. Tiesa, drīzāk ir runa par nodokļu samazinājumu, bet pārmaiņas ir pārmaiņas.
Par pārciestajām nodokļu pārmaiņu mokām uzņēmējiem tiks piedāvāti šādi tādi atvieglojumi – piemēram, tiks samazināta birokrātija. Kā tad! Lai man šito nestāsta!
Tā kā man ir divreiz jānoģībst, aizpildot anketu e-talona iegūšanai, tad, protams, birokrātijas iznīcināšana būtu mans pārdrošākais sapnis. Bet es tam vienkārši vairs neticu.
Protams, plinte nav jāmet biezos krūmos, bet, piemēram, „Latvijas attīstībai” varētu izveidot tādu birokrātu kantori, kur strādātu ļaudis, kas mācētu bez stresa aizpildīt visādus stulbus papīrus. Tiem būtu jābūt uzticamiem un labiem cilvēkiem. Un tad es pie viņiem aizietu un teiktu: „Man vajag e-talonu.” Un viņi visu izdarītu.
Kopumā visai ideālistiska programma, kas diez vai garantētu tautas mīlestību, jo reformu laiki beidzās apmēram vienu dienu pēc tam, kad tika atlaista Saeima (šie laiki ilga vienu dienu). Bet ko var zināt – Pūces aste nezied katru dienu!
