„Izaugsme” daudz netielējas un sāk ar to, kā tērēs papildu līdzekļus veselības aprūpes sistēmā. Īsumā – viss būs lētāks un vieglāk dabūjams. Kas tas par papildu finansējumu? To neviens neprecizē, zināms vien tas, ka veselības aprūpes finansējums kaut kad tiks palielināts līdz 5% no IKP. Šie 5% nebūs vienīgā zelta bedre medicīnai – atklāts, ka kaut ko varētu dabūt no Eiropas Savienības, un šo Briseles kundziņu naudu varētu izmantot pasākumiem, kas vērsti pret mazkustīgu dzīvesveidu, lieko svaru, neveselīgu uzturu, tabakas, alkohola un narkotiku lietošanu. Ir uzskaitīts, pret ko būs šie pasākumi, bet nav minēts, PAR ko būs cīņa un kāds ir vēlamais mērķis.
Vismaz es ceru, ka par to Eiropas naudu netaisīs tās stulbās filmas par narkotiku atkarību. Tad labāk katrai ģimenei nopirkt futbolbumbu.
Uz kā rēķina tiks palielināts finansējums medicīnai? Nezinu, bet noteikti ne uz zinātnes rēķina, jo arī tai tiks vairāk naudas – 1,5% no IKP. Ko tieši paredzēts darīt zinātnē ar šo naudu, mēs nezinām, taču skaidrs ir tas, ka būs jāsāk sasaistīt zinātniskais darbs ar uzņēmējdarbību un jātirgo patenti. Tā ir laba ideja, un izklausās, ka šādā veidā zinātnieki pat varētu pelnīt paši, tāpēc tā arī nesapratu, ko tad darīs ar to palielināto zinātnes budžetu.
Par izglītību gan viss gandrīz skaidrs – tikšot turpinātas izglītības sistēmas reformas gan sākumskolās, gan pamatskolās, gan vidusskolās, gan augstskolās, nodrošinot izmaksu efektivitāti. „Nodrošināt izmaksu efektivitāti” – tas ir maigs sinonīms vārdu savienojumam „aizklapēt lauku skolas”. „Izaugsme” sola turpināt iesāktās reformas, un tas mani mulsina vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, vārds „turpināt” piedien valdošos partiju programmām. Ja kāds cits grib kaut ko turpināt, tas nozīmē atbalsta paušanu līdz šīm notiekošajam. Tas nav nekas slikts, tas vienkārši ir ļoti neparasti. Otrkārt, īsti nevar saprast, par kādām iesāktajām reformām ir runa. Augstākajā izglītībā reformas beidzās tikpat skaļi kā sākās. Un par reformām skolās arī nekas nav dzirdēts – vēl aizvien prioritāte ir skolotāju algas, nevis tas, ko un kā māca skolēniem. Iespējams, kaut kādas reformas kaut kur tiešām ir bijušas, bet to ir pamanījusi tikai detektīvu partija „Izaugsme”. Bet vēl iespējamāk ir tas, ka „turpināt reformas” ir maigs veids, kā pateikt „neko nedarīt”.
Mana mīļākā vieta mākslas filmā „Sprīdītis” ir tā, kurā Sprīdītis stabulē un Velns danco. Bet, ja es aizietu uz kādu filmu vakaru ar „Izaugsmi”, deputātu kandidāti man „Velna dziesmu” neļautu atkārtot, jo viņi gavilē nevis pie tikšanās ar Velnu, bet gan tad, kad Sprīdītis iet aprunāties ar Mežamāti.
Ja tiktu mainīts likums un Valsts prezidentu turpmāk drīkstētu ievēlēt tieši „Izaugsme”, tad ar pirmo piegājienu par Rīgas pils saimnieci kļūtu tieši Mežamāte.
Šai partijai ļoti patīk meži. Ja neskaita ierosinājumus abstrakti „sekmēt” un „atbalstīt”, tad, runājot par tautsaimniecību, „Izaugsme” sev priekšā redz mežu, mežu un vēlreiz mežu. Pirmkārt, teritorijas, kas netiek izmantotas lauksaimniecībā, ir jāapmežo. Domāju, ka būtu jāsāk ar Rīgas centru. Otrkārt, jāatbalsta pievienotās vērtības radīšana koksnes apstrādē (tas nozīmē, ka jāpārdod gatavi krēsli, nevis koks, no kura tos krēslus uztaisīs kads cits). Jāveicina mežkopju sadarbība ar zinātniekiem. Un jāsēžas nost no Krievijas gāzes adatas un jāpāriet uz vietējiem atjaunojamajiem enerģijas resursiem. Vietējie un atjaunojamie? Hmm, ka tik nav domāts koks? Īsts „Mežā dzimu, mežā augu, mežā mūžu nodzīvoj`”.
Šie plāni mani iepriecina, jo man šķiet, ka nav nekā jaukāka cilvēka dzīvē kā vazāšanās pa mežu.
Protams, ir daži tādi cilvēki, kam paša ieguvums ir nesvarīgs. Viņi parasti pulcējas nelielos bariņos un kopīgi sēj ekoloģiski tīrus burkānus un svin Jāņus visu cauru gadu. Bet ir vairāk cilvēku, kas grib ieviest tādas izmaiņas, kas pašam sniegtu kādu labumu.
Šoreiz ir pamats ticēt, ka, ja „Izaugsme” iegūtu 51% vēlētāju balsu, tad tiešām mežkopība Latvijā piedzīvotu vēl nebijušu uzplaukumu.
Ir vērts ieguldīt savu laiku un enerģiju izmaiņu veikšanā, ja beigās pašam no tā ir kāds labums. Tā kā „Izaugsmes” ļaudīm pašiem pieder lieli mežu īpašumi, tad es pat ticētu, ka viņi tiešām darītu visu, lai mežsaimnieki kļūtu par svarīgākajiem cilvēkiem valstī. Tiesa, 51% vēlētāju balsu viņi neiegūs, jo 50% jau it kā iegūšot Ingūna Sudraba. Nu neko. Citreiz.
