Oleksijs Zaričanskis: Trešdaļa ukraiņu vēlas pēc kara beigām palikt Latvijā. Bet uz kāda pamata?

Katram migrantam, kas par tādu kļuvis piespiedu kārtā vai brīvprātīgi, jaunajā valstī ir sava īpašā diena. Tā ir diena, kad jāiesniedz dokumenti, lai tiktu pagarinātas uzturēšanās tiesības. Pateikt, ka tā ir satraucoša, ir nepateikt neko. No attiecīgās valsts iestādes ir atkarīgs cilvēka un viņa ģimenes tālākais liktenis.

Авторську версію українською можна прочитати тут.
Авторскую русскую версию текста можно прочитать тут.

Daudziem tūkstošiem ukraiņu, kam Latvijā ir aizsardzības statuss, tāda diena ir nākamā gada 4. marts. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vērsusies pie viņiem ar lūgumu nekavēties un iesniegt attiecīgos dokumentus, lai savlaicīgi noformētu uzturēšanās atļauju, pagarinot par gadu pagaidu aizsardzības statusu. Eiropas Savienības (ES) Padomes lēmums par to attiecas uz četriem miljoniem ukraiņu, kas glābjas no kara (kā cilvēks, kas reizi gadā pagarina uzturēšanās atļauju Latvijā, piebildīšu – pārvalde strādā precīzi, profesionāli un vienmēr laipni izskaidro visas nianses). 

Vispār nākotnes tēma sarunās ar ukraiņiem no dažādiem Eiropas nostūriem parādās aizvien biežāk. Īpaši satraucas tie, kas nolēmuši savu likteni ar jauno valsti saistīt ilgtermiņa perspektīvā. Ludmila no Krivijrihas prāto: "Esmu Daugavpilī atvērusi nelielu darbnīcu, kurā tiek ražoti suvenīri un bižutērija. Darinām no keramikas, māla, plastmasas ar ukraiņu un latviešu motīviem. Iedziļinos grāmatvedības atskaišu, nodokļu, mārketinga niansēs. Taču reizēm it kā satrūkstos – kas būs ar mani un manu uzņēmumu, kad beigsies pagaidu aizsardzība?"

Daži šī raksta lasītāji var sašust – kādēļ gan ukraiņiem par to jādomā! Viņiem sniegta finansiālā un cita palīdzība, bet viņiem ar to vēl par maz?! Manuprāt, šāds jautājums jau pašā saknē ir nepareizs. Runa ir par cilvēkiem, kas aktīvi integrējas Latvijas ekonomiskajā, sociālajā dzīvē un kuru, starp citu, nav nemaz tik maz – pēc dažādiem socioloģiskajiem pētījumiem ES valstīs, tostarp Latvijā, gribētu palikt jau apmēram 30% no visiem ukraiņu bēgļiem. Iemesli ir dažādi – nav, kurp atgriezties, attīsta savu biznesu, sekmīgi strādā profesijā, iegādājušies nekustamo īpašumu, bērni iet skolā un iestājušies augstskolā, iepatikusies valsts un cilvēki…

Piemēram, ārsti. Vēl pirms diviem gadiem Latvijas Ārstu biedrība deva atļauju praktizēt vairāk nekā simt ārstiem, to vidū stomatologiem, no Ukrainas. Tagad viņu ir jau apmēram divsimt, viņi strādā poliklīnikās un slimnīcās visā Latvijā. No Latvijas cilvēku atsauksmēm zinu, ka viņi novērtējuši ukraiņu ārstu kvalifikāciju un cenšas tikt uz pieņemšanu tieši pie viņiem. Un arī ukraiņi, protams, mēģina pierakstīties pie tautiešiem, ja rodas tāda nepieciešamība. (Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka kāds ir labāks vai sliktāks, - mums ukraiņu speciālists nozīmē arī iespēju parunāt ar "savējo" un varbūt atklātāk par kaut ko pasūdzēties, un tikt labāk uzklausītam.)

Starp citu, mums visiem, potenciālajiem un reālajiem pacientiem Latvijā, ir paveicies, ka ukraiņu ārsti Latvijā tika pieņemti darbā bez liekas apzīmogotu papīru straumes. Ir bēdīga pieredze Vācijā, kur 1400 ārstu no Ukrainas gaida kvalifikācijas atzīšanu, bet to panākuši tikai 187 cilvēki. Iemesls – bēdīgi slavenā vācu birokrātija, kas paralizē procesu.

Pēc divu gadu darba Latvijā daži ārsti sākuši sev uzdot jautājumu par perspektīvām. Alīna no Harkivas, kas tagad ir terapeite kādā Rīgas poliklīnikā, stāsta: "Tas, ka strādāju savā profesijā, man kļuva par glābiņu. Man bija briesmīga depresija. Atbraucu uz šejieni viena ar dēlu, aiz muguras bija palikusi smaga laulības šķiršana. Draudzene uzstāja, lai es iegūstu diploma apstiprinājumu, kas izrādījās gan ātri, gan nebija sarežģīti, - paldies par to Latvijas iestādēm… Un, lūk, divus gadus es strādāju."

Alīnai kolēģi palīdzēja ātri apgūt latviešu valodu un iedziļināties vietējās veselības aizsardzības specifikā. Bija labas pacientu atsauksmes. Taču savā starpā ukraiņu ārsti apspriež jautājumu par sava statusa nenoteiktību. No vienas puses, diploms apstiprināts, ir darbs, no otras puses, aizsardzība ir pagaidu. Visi grib, lai karš drīzāk beigtos, bet tas nozīmē, ka statusa vairs nebūs, un…? Un – ko?

Varianti ir tikai divi. Būs nepieciešams atgriezties Ukrainā, jo, beidzoties karam, bēgļa statuss tiks pārtraukts. Visdrīzāk uzturēšanās valstis noteiks termiņu, kurā vajadzēs pabeigt savas lietas un doties mājās. Otrs ceļš ir noformēt uzturēšanās atļauju ar jebkādu citu pieejamu pamatojumu.

Pazīstu ukraiņus, kuri nolēmuši palikt, un tādēļ izskata visus iespējamās legalizācijas likumīgos variantus – darba līguma parakstīšana vai atbilstošas vīzas iegūšana, investīcijas īpašumā vai biznesā, iestāšanās augstskolā… Kāds aizdomājas par jau izveidojušos attiecību ar Latvijas pilsoni juridisku noformēšanu – par laulības noslēgšanu (nez kādēļ šī lieta reizēm izrādās birokrātiski nepavisam ne vienkārša, īpaši bēgļiem no okupētajām teritorijām, - tā ir atsevišķa saruna).

Tā vai citādi, jautājums, kas viņus šodien interesē, ir - vai tiks ņemts vērā pagaidu aizsardzības statuss. Atbildes uz to pagaidām nav.

Un, manuprāt, nav tālu laiks, kad ES valstīm nāksies (iespējams, sagatavošanās jau notiek, vienkārši mēs to nezinām) izšķirties, kurus tās vēlēsies pie sevis paturēt un kā tas tiks izdarīts. Es saprotu, ka tā ir ļoti delikāta tēma, taču izliekoties, ka tās nav, tā nepazudīs.   

Un, tiklīdz šī tēma sāka skanēt ukraiņu kopienā, tūlīt pat parādījās visdažādākie konsultanti un visu zinoši personāži, kuri labākajā gadījumā sāka sniegt padomus, bet sliktākajā gadījumā – piedāvāt savus pakalpojumus "jautājumu risināšanā". Vienkāršs ieteikums – dzeniet viņus prom. Naudu zaudēsiet simtprocentīgi, un jums var atņemt aizsardzības statusu. Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir caurskatāma un atvērta organizācija, turklāt vienīgā, kurai ir atbildes uz jūsu jautājumiem. Un jā - "lēmums pagaidām nav pieņemts" arī ir atbilde.  

Кожна голова має свій розум. (Katram sava galva uz pleciem. – Ukraiņu val.)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti