Šogad jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, ražošanas apjoms samazinājās apstrādes rūpniecībā – par 3,8 %.
Apjomu kritums turpinās visus šā gada pirmos sešus mēnešus, tādējādi šā gada pirmajā pusgadā kopā ir samazinājums par 4,1% pret pērnā gada pirmo pusgadu.
No 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izaugsmi šā gada pirmajā pusgadā uzrāda vien piecas apakšnozares ar būtiskāko pieaugumu ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+10,7%), kam seko poligrāfijas nozare ar 5,9% izaugsmi un pārtikas produktu ražošana ar 1,5% izaugsmi.
Pārtikas produktu ražošana arī ir vienīgā no lielajām ražošanas nozarēm, kas pirmajā pusgadā uzrādīja pieaugumu, tomēr jūnijā pirmo reizi 14 mēnešu laikā arī pārtikas ražošanas apjomi pret pērnā gada jūniju ir samazinājušies.
Eiropas Komisijas apkopotais apstrādes rūpniecības konfidenču indekss, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņojuma līmeni, Latvijā kopš šā gada marta sācis samazināties, bet Eiropā mērena noskaņojuma pasliktināšanās vērojama jau kopš pērnā gada septembra, kas liecina, ka situācija nozarē visā Eiropā joprojām ir sarežģīta.
Arī "S&P Global" apstrādes rūpniecības PMI indekss, kas atspoguļo nozares noskaņojumu visā pasaulē, jūlijā piedzīvojis pēkšņu kritienu, īpaši negatīvu situāciju iezīmējot eirozonā.
Ekonomiskā aktivitāte Latvijas tirdzniecības partnervalstīs pagaidām vēl ir pārāk vāja, lai radītu pietiekamu pieprasījumu pēc Latvijā ražotām precēm un izejvielām. Gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Komisija eirozonas izaugsmi 2024. gadā prognozē zem 1% atzīmes, kas liecina par ekonomiskās izaugsmes stagnāciju.
Apstrādes rūpniecības nozarei šogad būs grūti sasniegt pērnā gada ražošanas apjomus, izaugsmi atliekot uz nākamo gadu, secinājusi Finanšu ministrija.
Diemžēl, kamēr neatsāksies ražošanas izaugsme un nesāks pieaugt mazumtirdzniecības apgrozījums, ekonomikai būs smagi un tā visdrīzāk stagnēs.
Latvijas ekonomikai kā eirozonas valstij kā ēst vajag, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) beidz bremzēt ekonomikas izaugsmi un samazina bāzes procentlikmes. Atgādināšanu, ECB sāka celt procentlikmes, lai mazinātu inflāciju, kas auga ļoti strauji pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. ECB vasaras sākumā nolēma samazināt likmes. Taču pēc tam samazinājuma nav, jo banka baidās no jauna inflācijas lēciena.
Kamēr ECB baidās, tikmēr mēs kā maza ekonomika ciešam. Mums vajag stimulus, lai atkoptos, lētu naudu, lai atsāktos investīcijas, lai cilvēki sāktu tērēt. Ceru, ka mūsu centrālās bankas amatpersonas mēģina to ieskaidrot eirozonas galvenajai bankai – ECB.
