Авторську версію українською можна прочитати тут.
Авторскую русскую версию текста можно прочитать тут.
Sākās lekcija. Katerina iepazinās ar pārējiem kursu klausītājiem, pastāstīja par sevi un par to, kādēļ viņi nolēmuši pārcelties uz Rīgu. Viņa ar vīru sākumā to neesot domājusi darīt, kaut kā pielāgojušies dzīvot savā nelielajā ciemā kara apstākļos. Taču šajā vasarā sākušies elektroapgādes pārtraukumi – sākumā uz nedaudzām stundām, vēlāk uz veselu dienu. Un, ja tas attiektos tikai uz viņu ikdienu mājās, tad droši vien ar to tiktu galā. Taču iznācis tā, ka dzīve apstājusies visā ciemā – govju ferma, kurā strādāja Katerina, tikusi slēgta, vīram arī vairs nav bijis darba – viņš remontējis lauksaimniecības tehniku. Ģeneratori nav tikuši galā ar slodzi, un arī degvielu tiem atvest kļuvis problemātiski.
"Apspriedāmies ar meitu un
nolēmām braukt uz Latviju. Sēdēt ziemā bez elektrības pustukšā ciemā nav nekādas jēgas un, godīgi sakot, ir bail.
Māju aizslēdzām, lūdzām kaimiņus – no tiem, kas vēl palikuši, to pieskatīt. Ļoti ceram pavasarī atgriezties Ukrainā, mājās. Bet kā tas izdosies… Vīrs teica - nesēdi visu laiku mājās, "neskābsti", ej, iepazīsties ar ukraiņiem. Un es arī gāju," stāstīja Katerina.
Daudzi man pazīstamie ukraiņi, kas pēc kara sākuma pārcēlušies uz dažādām Eiropas valstīm, tagad aicina pie sevis vecākus, vecmāmiņas, vectētiņus, draugus, lai viņi kaut kā pārdzīvotu tuvojošos ziemu. Visi saprot, ka tā būs ļoti smaga.
Krievijas agresori kopš 2022. gada februāra plānveidīgi iznīcina Ukrainas enerģētiku, tikai no šā gada marta līdz augustam notikuši uzbrukumi enerģētikas objektiem 20 Ukrainas apgabalos un Kijivā. Pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras vērtējuma, tas var izraisīt elektroapgādes pārtraukumus no četrām līdz 18 stundām diennaktī.
Miljoniem cilvēku pilsētās tas nevis vienkārši radīs neērtības, bet īstas ciešanas un grūtības.
Domās veiciet eksperimentu. Jūs pamostaties savā dzīvoklī. Gaisa temperatūra ārā ir apmēram nulle grādu, jūsu mājās - apmēram plus desmit.
Apkures nav, jo elektriskie sūkņi nesūknē karsto ūdeni, bet tas jau sen ir atdzisis, jo nestrādājošā termoelektrostacija to neuzkarsē. Krānā nav ūdens. Vispār nav elektrības, tādēļ jums nav siltu brokastu un tējas, pārtikas produkti ledusskapī sabojājušies. Nu, labi, lifts nedarbojas, bet jūs kāpjat no sava 11. stāva pa kāpnēm. Jums jātiek uz darbu, taču tramvaji un metro nekursē. Jūsu bērni neapmeklē bērnudārzu vai skolu, tur arī ir auksti un tumšs. Veikali tiek atvērti uz neilgu laiku noteiktās stundās, biroji ir slēgti, internets un mobilie sakari darbojas ar pārtraukumiem. Tikai slimnīcās rūc ģeneratori – operāciju telpās joprojām tiek glābtas dzīvības…
Jūs domājat, ka tā ir kaut kāda drūma postapokaliptiska aina no izdomātas fantāzijas pasaules? Nē, tas var notikt pavisam līdzās mūsdienu Eiropā. Var dzīt projām no sevis domu par tās reālistiskumu, bet tādēļ tas nepazudīs. Ukrainā ilgāku elektroapgādes pārtraukumu jūtamākās sekas jau tagad ir papildu izdevumi, lai iegādātos degvielu un ģeneratorus, un uzņēmumu darbā tas visnegatīvak ietekmējis pārdošanas, ražošanas un informācijas tehnoloģiju funkcijas. Tas viss tieši skāris vienkāršo ukraiņu dzīvi.
Manam paziņam Mihailo ir neliels autoserviss Odesā. Periodiski sazvanāmies, nesen painteresējos, ko viņš gaida no tuvojošās ziemas. Viņš bez jautrības iesmējās: "Es nesen ar partneriem secināju, ka
mēs neesam slēguši šo darbnīcu, lai nebūtu jāsēž mājās. Te elektrības nav, te gaisa trauksme, lai gan pie tās esam pieraduši…
Pēc skaņas nosakām, kas un uz kurieni lido. Protams, sametām naudu un nopirkām ģeneratoru, taču, ja klientu nebūs, kāpēc tērēt degvielu tukšam boksam? Bet ar klientiem ir grūti, cilvēkiem remonts nav prātā, brauc, līdz mašīna sāk jukt ārā."
Protams, G7 valstis un citi partneri palīdz Ukrainai izturēt. Viņi pēdējos divos gados savākuši vairāk nekā četrus miljardus dolāru Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Stabilu un lielu atbalstu sniedz Latvija.
Pavisam nesen uz Ukrainu tika nosūtīta kārtējā humānā krava – ūdensapgādes uzņēmums "Rīgas ūdens" sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ukrainā un Klimata un enerģētikas ministriju nodeva septiņus transformatorus Čerņihivas enerģētikas sistēmas atbalstam. Tiek sniegta palīdzība Ukrainas Bruņotajiem spēkiem – to vajadzībām rūpnīcā "Rīgas dīzelis" tika izgatavoti divi jaudīgi konteinera tipa dīzeļģeneratori. Tie finansēti, pateicoties sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla LSM.lv - sadarbībā ar "Ziedot.lv" rīkotajai labdarības akcijai.
Pastāvīgi uz Ukrainas reģioniem – slimnīcām, skolām, uz fronti – tiek sūtīta dažāda humānā palīdzība sadarbībā ar biedrību "Tavi draugi", biedrību "Ukrainas un Latvijas draudzība" un daudzām citām Latvijas sabiedriskajām organizācijām.
Mēs saprotam, ka Krievijas aprēķins ir vienkāršs un maksimāli cinisks – salauzt ukraiņus. Ticu, ka tai nekas neizdosies un ka Ukrainas draugi un partneri to nepieļaus.
Bet cilvēkiem būs smagi. Ļoti grūti. Tādēļ vēl jo vairāk viņiem ir svarīgi zināt, ka viņi nav vientuļi šajā pretstāvē,
un būt pārliecinātiem, ka atmaksa agresoram par viņu sāpēm un ciešanām ir nenovēršama.
Зимою сонце крізь плач сміється… (Ziemā saule smejas caur asarām… - Ukraiņu val.)
