ASV vēlēšanas: Nauda, vēl vairāk naudas un medijpratība Džordžijas piezīmju 7. daļa

Skumjā meitenīte ar sešiem rokas pirkstiem

"Nu, draugi, jūs sakāt, ka strādāsiet globālajās platformās, tad nu ātri, ātri domājiet, ko darīt ar nekaunīgu, emocionālu un ļoti plaši izplatītu dezinformāciju, kuras rezultātā darba devējs var zaudēt naudu? Jūsu alga kā sabiedrisko attiecību stratēģim ir vairāki miljoni, kā jūs rīkosieties, lai pierādītu, ka kaut ko spējat un jums to vērts maksāt?" to visu ātri un pārliecinoši studentiem stāsta Tīna Makkorkindeila (Tina McCorkindale), kas tikko uzklausījusi, ka daļa no Grady College of Mass Communication and Journalism sabiedrisko attiecību studentiem vēlētos strādāt "Google", "Meta", "Microsoft"… Viešņa vada Institute for Public Relations. Viņas organizācija specializējas pētījumu veikšanā, un sarunas tēma ir priekšvēlēšanu dezinformācijas novēršana. Dr. Makkorkindeilas skatījumā tieši sabiedrisko attiecību speciālistu darba jaunais mērķis ir cīnīties pret dezinformāciju, aizsargāt savus darba devējus, izglītot sabiedrību, darīt to gudri, balstoties datos.

Viņa rāda pēc traģiski postošās viesuļvētras "Helēna" izplatīto foto ar meitenīti, kurai rokās kucēns un kura acīmredzami pamesta stihijā. Tā ir populāra mākslīgā intelekta radīta bilde, apspriesta daudzos medijos, kas tika izmantota, lai parādītu, ka vēlēšanu pretinieks nespēj tikt galā ar viesuļvētras krīzi.

Skat, pamests bērns ar kucēnu, kad apkārt plosās stihija. Kas gan vēl sirsnīgāk rosina cilvēku emocionālu attieksmi – vairo dusmas, naidu, vilšanos, bezspēcības sajūtu? Tieši meitenītes rokas seši pirksti ir labākais rādītājs, ka šoreiz MI vēl nav ticis galā ar uzdoto. Šī un vēl daudzas citas līdzīgas, ļoti emocionālas bildes tiek izmantotas, lai pārliecinātu, ka nesenās viesuļvētras posts ir cilvēku izraisīts, un politiskie pretinieki to liek lietā priekšvēlēšanu  cīņā. Droši vien jau esat dzirdējuši, ka tropisko viesuļvētru radīšanā tiek vainoti demokrāti, nevis nevērīgā attieksme pret klimata pārmaiņām.

Studenti mulst un īsti nezina, ko atbildēt un kā rīkoties, kad redzams, daudzi tic muļķībām un maldināšanai. Dr. Makkorkindeilai ir gatavas atbildes, kas viņiem būtu jādara. Atslēgas vārds ir smags darbs, lai stiprinātu uzticēšanos jau pirms safabricētas informācijas parādīšanās. Viņa arī pajoko: "Ja būtu veidojusi šo attēlu, es pieskatītu tos bērna pirkstus un nebūtu vilkusi meitenei mugurā glābšanas vesti. Tā viņa izskatītos vēl bēdīgāk!"

Politiskās naudas žurnālistika

Žurnāliste Jūlija Baikovica (Julie Bykowicz) atspoguļo vēlēšanas kopš 2012. gada. Viņa specializējusies, ja tā var teikt, politiskās naudas žurnālistikā. Ilgus gadus strādājusi Associated Press un Bloomberg, pēc tam The Wall Street Journal.  Tagad kļuvusi par Baltimore Banner redaktori. Aicināta žurnālistikas studentiem stāstīt, kā labāk parādīt vēlēšanu neredzamo pusi, viņa ir ļoti atklāta.

"Jūs zināt, ka kandidāti ir atkarīgi no ziedotājiem, donoriem. Viens otrs savāc ziedojumus, ātri iztērē, tad kampaņa sanāk diezgan īsa. Bet ir kandidāti, kam izdodas savākt milzu līdzekļus. Mūsu uzdevums ir saprast, kā nauda ietekmē kampaņas un sabiedrības izvēli."

Nākamā diena pēc pirmajām vēlēšanām, kurās piedalījās Tramps un uzvarēja Klintoni, Jūlijas atmiņā palikusi kā milzu neveiksme. Tas bijis īsts murgs! Ne jau vēlēšanu rezultātu dēļ, bet tādēļ, ka 2016. gadā žurnālisti paļāvās uz aptaujām un ļoti kļūdījās. "Mēs visi ticējām datiem un domājām, ka Klintone uzvarējusi. Visu vēstījumu bijām balstījuši kļūdainos datos, jo nezinājām, ka tik daudzi aptaujās nevēlējās teikt, ka balsos vai jau nobalsojuši par Trampu".

Šī kandidāta fenomenu viņa saista ar paša naudas apjomu, kas ieguldīts kampaņā. Kad kandidātam ir ziedotāji, viņš ir daudz vairāk atkarīgs no viņu noskaņojuma. Tad arī kandidāta komanda var brīdināt, ka kādi izteikumi, piemēram, rupjība, rasistiska vai citādi diskriminējoša attieksme pret kādām grupām nebūs pieņemama donoriem. "Ja gadās kādi provokatīvi izteikumi, tad komanda iesaistās, brīdina, varbūt atvainojas un skaidro. Tas notur kampaņu tādā kā līdzsvarā. Ar Trampu bija citādi – viņš pats investēja savu naudu un neklausījās citos". Tas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc no šī kandidāta puses plūdusi un turpina plūst visabsurdāko melu un maldu straume.

Kopš 2016. gada neveiksmes žurnāliste meklē citus veidus, kā runāt par sabiedrības noskaņojumu, jo īsti vairs neuzticas aptaujām. Tāpēc viņa mudina pārbaudīt jebkurus datus un mācīties saprast, kā tie radušies. Šī prasme viņai iepriekš pietrūkusi. Par vēlēšanu aptaujām daudzās publikācijās runā arī pētnieki. Šogad viņi izmanto jaunas metodes datu vākšanā un analīzē.

Dati ir nežēlīgi

Skaitļus un to likumsakarības rāda Džefs Ernsthauzens (Jeff Ernsthausen), datu žurnālists no pētnieciskās žurnālistikas organizācijas "ProPublica". Pēdējos gados viņš analizējis, kā vēlēšanu lielo donoru nauda vēlāk izpaužas kā ziedotāju iegūtās priekšrocības.

Sarunu Džefs sāk ar to, kā svarīgi notikumi ietekmē partiju ziedotājus. Milzu grafikā redzams, ka Trampa donoru līdzekļu pieplūdums traucas augšā šā gada 31. maijā, dienā, kad tika paziņots, ka viņš būs pirmais ASV prezidents, kas atzīts par vainīgu smagos noziegumos. Līdzīgu lēcienu piedzīvoja demokrātu ziedojumu apjoms, kad tika pieņemts lēmums par Harisas izvirzīšanu par prezidenta kandidāti tagadējā prezidenta Baidena vietā.

Džefs rosina skatīties ne tikai uz lielajiem donoriem, kuru vidū Trampa pusē vislabāk zināmais ir Īlons Masks, bet vērtēt mazos ziedotājus. Šo datu analīze atklājusi šokējošu ainu. Žurnālists pievērš uzmanību kolēģu darbam CNN, kas izpētījuši, ka personalizētās reklāmas, ko cilvēki saņem savos telefonos un e-pastos, bijis iemesls, ka daudzi demences pacienti vai ļaudis, kam ir citi kognitīvi traucējumi, negribot ziedojuši milzu summas partijām, neskaitāmas reizes pārskaitot nelielus ziedojumus. Daži tā palikuši bez ietaupījumiem, zaudējuši īpašumus, liecina dokumentu analīze.

Nākamais stāsts ir lokāls un vēl traģiskāks. Džefs ar kolēģiem analizējis, kādas sekas Džordžijas štatā radījis abortu aizliegums. Pa soļiem, pa minūtēm izsekojot vairāku sieviešu likteņiem, žurnālisti atklājuši, cik grūti ārstiem sniegt un pacientēm saņemt palīdzību, ja to liedz likums. Rakstus ievada kapakmeņu foto, bet žurnālistu un citu secinājums ir viens – šīs nāves bija novēršamas. Kā zināms, abortu jautājums sadalījis ASV vēlētājus. Sabiedrības polarizācija neļauj novērtēt daudzas tendences,  tas ir ļoti nopietns priekšvēlēšanu žurnālistikas izaicinājums, secina Džefs Ernsthauzens.

Kā mums stāstīt par vēlēšanām?

Kur jūs uzzināt par vēlēšanām? Kāda informācija jums vajadzīga? Kā mums labāk par tām pastāstīt? To vēlas zināt neatkarīgā laikrakstā "Red&Black" redakcija. Tāpēc tā aicinājusi savus lasītājus uz tikšanos apgabala bibliotēkā. Nejauši ieraugu viņu sludinājumu un aizeju paklausīties. Tas ir patīkams pārsteigums, ka palielas klases lieluma telpa ir pilna, cilvēki gatavi diskutēt grupās un piedāvāt žurnālistiem idejas. Iepazīstos ar Džeinu, kura strādājusi arī vēlēšanu komisijās. Viņai ir ļoti skaidrs viedoklis, ka žurnālistiem mazāk vajadzētu stāstīt par katra kandidāta raksturu un iztirzāt lozungus, bet analizēt viņu darbus un programmas. Viņa pati pieredzējusi, ka ļoti svarīga ir informācija par vēlēšanu iecirkņiem, reizēm cilvēki ir tik ļoti apjukuši, ka nespēj tos atrast. Citi šajā pasākumā stāsta, ka vēlēšanu dienā gribētu dzirdēt daudz vairāk vēlētāju balsu, saprast katra izvēles pamatojumu. Kad pasākumā man jautā, ko meklēju vēlēšanu informācijā, atsaucos uz Eiropas mediju prioritātēm, domājot par ASV vēlēšanām, un Latvijas diskusijā neizbēgamo – kandidātu izpratne par karu Ukrainā ir pati svarīgākā. Man jāstāsta ilgi, jo Ukrainas karš ir tālu un brīžiem rodas sajūta, ka tā pieminēšana vēlēšanu kontekstā nav svarīga, jo nesaprotama.

Kurš uzvarēs?

Universitātes pilsēta ir liberāla, man saka kolēģi, Tramps pie mums nebrauks. Darbu skrējienā neesmu pamanījusi Harisas vīra viesošanos Džordžijas štatā. Visur redzamās privātpersonu izliktās vēlēšanu reklāmas gan nav tik viegli palaist garām, un tās liecina par noskaņojumu. Te cīņa ir skaidri redzama. Daži Trampa atbalstītāji ir tik aizrautīgi, ka viss mauriņš pilns ar reklāmām, šķiet, ja varētu, balsotu par viņu vairākas reizes. Kad ceļoju cauri fermu apgabaliem, kur daudzviet redzamas Trampa atbalstītāju zīmes, atmiņā palicis kāds vīrs, kurš stāvēja ielas malā, visiem mājot ar Harisu atbalstošu plakātu.

Politiskās cīņas notiek arī zālājos. Kādā pagalmā, kur plakātā izteikts atbalsts Harisai, blakus kāds nolēmis sākt diskusiju un pielicis pretī savu skatījumu, kurā Harisas vārds ir pārsvītrots un doma pamatota šādi: Tramp – security, Haris – crime (Tramps – drošība, Harisa – noziegumi).

Neaizmirstiet nobalsot!

"Nāciet, nāciet," mani uzrunā studenti, kas vēlas pievērst uzmanību savai akcijai. "Neaizmirstiet nobalsot! Atgādiniet to citiem un paņemiet konfekti!"

Mēģinu saprast, kas šis par pasākumu. Izrādās, ļoti daudzi amerikāņi vienkārši aizmirst, ka klāt vēlēšanas un jāpilda pilsoņa pienākums. Tāpēc visi garāmgājēji tiek uzrunāti šajā akcijā. Jaunieši neaģitē, viņi atgādina, ka vēlēšanas ir klāt un visiem ir iespējas balsot.

Es nevaru balsot, mēģinu stāstīt, tomēr tieku pie citrona lollipopa. Studentiem ļoti patīk šī līdzdalības forma. Viņi stāsta, cik daudz interesantu cilvēku šodien jau satikuši un cik daudz uzzinājuši par viņu attieksmēm pret vēlēšanām. Tā kā viņiem garām gāju ne vien es ar savu Latvijas piederību, bet kāds cilvēks no Čehijas, viens no studentiem saka, ka beidzot sapratis, ka Eiropa nav tikai Francija, Vācija un Spānija, viņš gribot iepazīt arī daudzas mazās valstis. Jauki!

Manuprāt, atgādināšana par balsošanu ir lieliska ideja. Līdzīgus aktīvistu pulciņus vēlāk redzu citur, brīvdienu izbraukuma laikā tādi ir uz lielākajiem krustojumiem dažādās štata pilsētās. Ielu malās ar plakātiem stāv gan pusaudži, gan vecāki cilvēki, šķiet, sestdienas vidū par vēlēšanām citiem atgādina veselas ģimenes.

Kārtējais gājiens cauri universitātes pilsētiņai par vēlēšanu tuvumu atgādina ik uz soļa. Te ir vēlēšanu iecirknis ar norādēm, kas saliktas vāveru ceļos (viena no zīmēm kopā ar universitātes vāveri redzama bildē). Pie tā paša staba, kur nesen bija pieejami Harisas atbalstītāju plakāti un notika sarunas ar vēlētājiem, pielikts uzraksts, ka 150 pēdu (ap 45 metri) attālumā aģitācija ir aizliegta.

Neizmirstiet balsot! Neizmirstiet sekot rezultātiem!