"Weber Shandwick" veica sociālo aptauju, kas liecina, ka 14% poļu jau kaut reizi bija apmeklējuši Rīgu. 88% poļu ir dzirdējuši par Latvijas galvaspilsētu, un 83% no tiem, kas "jau tur bijuši", vēlas to apmeklēt vēlreiz. Šogad Rīgā ieradās par 33% vairāk poļu nekā pērn šajā periodā, un pieckāršojās to poļu skaits, kas apmeklēja pilsētas mājaslapu "Liveriga.com".
Oryginał w języku polskim można przeczytać tutaj.
Русский перевод доступен — здесь.
Pašreizējā Rīgas pilsētas kampaņa galvenokārt ir vērsta uz trim mērķvalstīm: Poliju, Somiju un Norvēģiju. Tieši no turienes tiks piesaistīti jauni tūristi. Polijas populārākos medijos jau ir pasūtīti reklāmas teksti. Tuvāk ziemai kampaņai ir atkal jāķeras pie lietas un jākoncentrējas uz "Ziemassvētku Rīgas" un "Gaismas festivāla" reklāmu.
Kas poļus piesaista Rīgā?
Visbiežāk viņi atbrauc šeit uz īsiem, dažu dienu vai nedēļas nogales "city-breakiem", apmeklējot Rīgu un dažreiz arī Jūrmalu.
Ceļošanu veicina tiešie gaisa savienojumi no Varšavas, Krakovas un Gdaņskas, taču poļi izmanto arī autobusu reisus un privātos automobiļus, kas ļauj pa ceļam apmeklēt vairākas vēsturiskas vietas, piemēram, Kauņu, Biržus vai Krusta kalnu Lietuvā.
"Uz Rīgu atbraucu ar starptautisko autobusu no Belostokas. Brauciens bija garš, apmēram 10 stundas, bet "Ecolines" autobuss bija ērts, un, tā kā ceļš sākās pēc pusnakts, izdevās nedaudz pagulēt. Kas attiecas uz atgriešanos, tā bija dienas laikā un līdz ar to nedaudz ilgāka, bet es nekad nesūdzos. Vienmēr esmu pateicīga liktenim, ka varu ceļot," portālam LSM.lv stāsta Ivonna Vaščuka (Iwona Waszczuk), "Facebook" lapas "Iwonka w Świecie" ("Ivonka pasaulē") autore. Ivonna jau kādreiz viesojusies Latvijā, tomēr tas bijis vairāk nekā pirms 15 gadiem, tāpēc Rīga bija "jāatklāj no jauna".
Daudz poļu Rīgā ierodas pirmo reizi. Padomju laikos un pēc 1989. gada tā nebija populārs tūrisma galamērķis.
"Es atbraucu ar autobusu. Izmantoju kompānijas "Lux Express" akcijas piedāvājumu," līdzīgu izvēli izdarīja Pjotrs Vasjaks (Piotr Wasiak).
"Gan Rīga, gan Jūrmala uz mani atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. Visu galvaspilsētu var apiet 2–3 dienās, ieskaitot muzeju apmeklēšanu – es devos uz Motormuzeju un Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.
Rīga man šķita draudzīga un tīra pilsēta ar labu sabiedrisko transportu.
Vecpilsēta ir tik kompakta, ka pietiek ar dažām stundām, lai apskatītu galvenos apskates objektus," sarunā ar LSM.lv apgalvo Pjotrs Vasjaks. Šo Vecpilsētas kompaktumu, kā arī Rīgas labo komunikāciju uzsver daudzi poļu tūristi. Daži arī novērtē, ka piecu dienu biļešu cena nesen noslīdējusi no 15 līdz 10 eiro. "Pa pilsētu var pārvietoties dažādi (ir pat trolejbusi), bet mēs izvēlējāmies pastaigāties kājām un braukt ar elektriskajiem skrejriteņiem," piebilst cits tūrists. Poļi Rīgā izmanto arī taksometra "Bolt" pakalpojumus, lai gan ir vērts atzīmēt, ka cenas uz to ir daudz augstākas nekā Varšavā.
Poļi bieži dodas Vecrīgā vai uz jūgendstila kvartālu, retāk uz Maskavas forštati, tikmēr mūsu varonis aizbrauca arī uz Rīgas pludmali, kur ne vienmēr izdodas paspēt "city-breaka" laikā. Zinu, ka poļi biežāk dodas ar elektrovilcienu uz Majoriem, lai pastaigātos pa galveno promenādi Jomas ielā. Bet, ja kādam ir laiks, spēks un vēlme cīnīties ar odiem, var arī doties uz Ķemeru Nacionālo parku.
"Mana vizīte ilga piecas dienas, un, ņemot vērā manu apskates tempu, tā noteikti bija pārāk ilga. Tomēr, pateicoties tam,
es apmeklēju kādu Rīgas rajonu tieši pie Baltijas jūras, un biju sajūsmā. Šis rajons ir Daugavgrīva – tur ieraudzījām bāku un pastaigājāmies pa molu jūrā, vērojot ienākošos kuģus.
Savukārt Jūrmala izrādījās interesanta pastaigu vieta gar krastu. Savdabīga arhitektūra un daudz apstādījumu padara to par unikālu galamērķi Latvijas kartē. Seklais krasts un plašās pludmales ir lieliska vieta atpūtai," saka Pjotrs.
Poļu "Facebook" lietotāji Jūrmalu visbiežāk salīdzina ar Sopotu
– tās atrašanās vieta attiecībā pret Rīgu ir tieši tāda pati kā Sopotai pret Gdaņsku, kas padara tās par maziem pievilcīgiem kūrortiem pie "lieliem pilsētas centriem". Taču Sopotā, kas ir arī mazāk daudzveidīga nekā Jūrmala, sastāvoša no daudziem rajoniem, neatradīsim daudz koka arhitektūras piemērus. Tāpēc daži poļu tūristi apgalvo, ka "Jūrmala tomēr ir vairāk līdzīga Otvockai!" Otvocka ir kūrorts netālu no Varšavas, ļoti populārs pirms 1939. gada, ko raksturo koka arhitektūra ar nosaukumu "świdermajer". Diemžēl pietrūkst tikai jūras.
Poļiem ļoti patīk Rīgas un Jūrmalas pludmales. Ne tikai tāpēc, ka tās ir tīras, jūra ir silta un sekla, bet atšķirībā no Trīspilsētas šeit ir bezmaksas tualetes (nesen viens no poļu portāliem tam veltīja īsu tekstu, slavējot Jūrmalas pašvaldības ieviestos risinājumus).
"Nekādu pūļu un aizslietņu... tūrists pie Polijas Baltijas jūras ir noteikts prāta stāvoklis. 450 kilometrus no šejienes daudz kas atšķiras! Bet, jā, ūdens ir tikpat auksts!" feisbukā raksta citi tūristi no Polijas. Piebilde latviešiem: "parawaning" (aizslietņu uzstādīšana pludmalēs) ir specifiska sociāla parādība pie Polijas Baltijas jūras, par ko regulāri sūdzas poļi.
Katrs poļu tūrists Jastšembja Gurā vai Dzvižino vēlas iegūt "gabaliņu pludmales sev",
kas kaitina tos, kas mīl Baltijas jūru, kādu viņi pazīst no Vācijas vai Skandināvijas valstīm. Latvijā šajā ziņā sūdzību nav, lai gan daži tūristi, kas labi pazīst Kolobžegu, Rīgenas salu vai Ūzedomu, ir neapmierināti, ka šeit nav... pludmales "grozu". Tomēr tā ir komentāru robeža. Galu galā Rīgas līcī ne vienmēr ir vējains.
Skaidrs, bet, ja mēs neesam pludmalē, bet joprojām Latvijas galvaspilsētā?
Varbūt tad ir laiks brokastīm vai pusdienām?
"Rīgas vizīti sāku ar tirgus apmeklēšanu, nodomāju, ka tā ir lieliska vieta, kur pēc brauciena var paēst brokastis.
Pārsteidza angāri, sadalīti dažādās sadaļās un piepildīti ar pārtikas produktiem.
Man patīk doties uz citu valstu tirgiem un aplūkot, ko tie var piedāvāt," saka Ivonna.
Rīgas Centrāltirgus ir poļu iemīļota vieta, jo katram no mums taču patīk pagaršot vietējos gardumus.
Poļiem Latvijā vislabāk garšo soļanka, čebureki, kā arī alus un maizes kvass, pelēkie zirņi nonāk uz poļu šķīvjiem daudz retāk;
daži bauda maizes zupu, lai gan ir pārsteigti, ka, neskatoties uz nosaukumu, tas ir salds deserts. Centrāltirgū iepirkumu maisiņos poļiem parasti ir sālījumi, retāk zivis, ar kurām arī ir slavena Latvija un ko poļu tūristi augstu novērtē.
"Šoreiz no Rīgas atvedu siļķi un sieru," stāsta Ivonna Vaščuka. "Papildus magnētiem uz ledusskapi, kurus vedu līdzi no katra ceļojuma, tirgū nopirku vairāku veidu sālījumus," piebilst Pjotra kungs. Protams, poļi no Latvijas labprāt ved arī dažādu garšu Rīgas balzamu, savukārt Rīgas džins pēdējā laikā ir kļuvis populārs "biezo maciņu" īpašnieku vidū.
Vai Rīga ir dārga pilsēta?
Pēc Pjotra Vasjaka vārdiem:
"Latvija tūristiem ir vidēji dārga valsts. Sabiedriskais transports piedāvā pievilcīgas cenas, un izmitināšanas maksas arī ir pieejamas. Visdārgākie ir ēdināšanas pakalpojumi un pārtika."
Daži poļi gan sūdzas par cenām Rīgā, nemitīgi salīdzinot tās ar Gdaņskas, Krakovas vai Vroclavas cenām. Varšavā arī ir lētāk, bet no kurienes ir tā "poļu inovācija"? Daudzi poļi ēd restorānā "Lido" vai pat brīvlaikā vienkārši iegādājas pārtikas produktus lielveikalā.
Poļi arvien biežāk ir sastopami Rīgā. Tas saistīts ar to, ka daudzi poļu tūristi pašlaik vairs nebrauc uz Ukrainu, Baltkrievijā iebraukt arī nevar, bet Latvija poļiem joprojām ir "austrumu klimats",
lai gan latvieši labprāt atbrīvotos no šāda tēla. Poļi redz Latvijā "bijušās Žečpospolitas" teritorijas un priecājas, ka latvieši viņus vienmēr laipni uzņem, ja vien nemēģina runāt ar poļiem krieviski. "Ar latviešu jauniešiem var viegli sazināties angliski, bet mūsu paaudze jau nezina krievu valodu," man stāsta viena no poļu tūristēm.
Vēl viens "pārsteigums" uz Latviju ceļojošiem poļiem ir visuresošs tukšums. "Latvija ir savdabīga valsts. Kad dzirdat, ka kāds jūs uzrunā, sajūta kā filmas "Olsena banda" uzņemšanas laukumā. No otras puses, šeit ir ļoti maz cilvēku. Rīgas centrā ar iedzīvotāju skaitu virs 600 tūkstošiem un Liepājā ar 70 tūkstoš iedzīvotāju ielas ir pilnīgi tukšas. Pirms devāmies uz Liepāju, dažas stundas pavadījām galvaspilsētā Rīgā. Un, neskatoties uz lielajiem [Līgo] svētkiem, kur lielākajai daļai cilvēku, kuriem gājām garām, bija vainagi galvā (...), cilvēku tiešām nebija daudz.
Latvija [pēc teritorijas] ir tikai piecas reizes mazāka par Poliju, bet šķiet, ka šeit dzīvo tikai saujiņa cilvēku,"
kādā no sociālajiem portāliem raksta kāds cits tūrists.
Poļi, kas ierodas Latvijā, novērtē valsts iesaistīšanos palīdzībā Ukrainai: visapkārt plīvojoši dzeltenzili karogi utt. Viņi pauž solidaritāti ar latviešu tendencēm ierobežot krievu valodas klātbūtni pilsētā.
"Mūsdienu Rīgā ir arī lieliska ielu māksla, bieži vien iesaistoša sociālās tēmas, tādas kā Ukrainas atbalstīšana un ekoloģiskās problēmas.
Visvairāk man patika lielas melnās lapsas skulptūra, kas mērķēta uz kažokādu industriju un lieliskais pazemes krogs, kas atrodas pāris metru attālumā," varam lasīt feisbukā.
Vai poļi atgriezīsies Rīgā?
Daudzi saka, ka jā, "city break" bijis par īsu un gribētos aizbraukt nedaudz tālāk: uz Siguldu, Cēsīm, Jelgavu vai Rundāles pili.
"Frāze "aizbraukt uz Rīgu" poļu valodā izklausās mazliet divdomīgi. Tomēr tā ir ļoti skaista pilsēta, kur, starp citu, ir daudz ligzdošanas būru," sociālajā tīklā dalās kāds ekoloģijas aktīvists, kuram iepatikās Ķemeru purvi. Frāze "aizbraukt uz Rīgu" poļu valodā nozīmē "vemt", bet ne tāpēc, ka poļi uzskata Rīgu par neglītu pilsētu (tieši otrādi, poļi priecājas, ka Rīga, atšķirībā no Varšavas, Otrā pasaules kara laikā praktiski necieta). Šī frāze vienkārši nejauši parādījās poļu valodā, un tai nav nekāda sakara ar Latviju. Bet tagad ne par to runa.
Vai Latvija pamazām nonāk poļu apziņā?
Šķiet, ka jā, un "zemo izmaksu aviokompānijām" tajā ir liela loma, pat ja šī teksta varoņi Pjotrs un Ivonna ieradās Rīgā ar autobusu.
Es pats ceļoju pa gaisu un redzu, ka lidmašīna katru reizi ir gandrīz pilna ar pasažieriem.
Tagad gaidām Latvijas tūristus Varšavā, Gdaņskā un Krakovā?
Kādreiz par to uzrakstīsim.
No poļu valodas tulkoja Alina Smiļgina, J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas absolvente.
