Vispirms īsumā aplūkosim jauno sistēmu:
- Ienākumi, kas mazāki par 510 eiro mēnesī, netiks aplikti ar nodokli (tas ir neapliekamais minimums).
- Ienākumi no 510 līdz 8775 eiro mēnesī tiks aplikti ar 25,5% nodokli.
- Ienākumi, lielāki par 8775 eiro mēnesī, tiks aplikti ar 33% nodokli.
Mēs bieži uzskatām, ka laba nodokļu sistēma ir tāda, kas ir taisnīga (lielāko nastu nes platākie pleci, t.i., lielākus nodokļus gan eiro izteiksmē, gan ienākumu daļu maksā tie, kam ir lielāki ienākumi) un samērā vienkārša.
Priekšlikums 2025. gadam atbilst pirmajam kritērijam – no lielākiem ienākumiem būs jāmaksā lielāki nodokļi eiro izteiksmē, kā arī nodokļos būs jāsamaksā lielāka ienākumu daļa (vai tas ir pietiekami, ir cits – personiskāks un politisks jautājums). 1. grafikā redzams, cik daudz no bruto ienākumiem cilvēkam paliks pēc nodokļiem (neskaitot sociālos nodokļus). Kā var redzēt, šī daļa samazinās, ja ir lielāki bruto ienākumi, lai gan samazinājums ir diezgan lēns, ja ienākumi pārsniedz 3000 eiro mēnesī.
1. grafiks. Horizontālā ass – bruto mēneša ienākumi, vertikālā ass – bruto mēneša ienākumu daļa procentos, kas paliek nodokļu maksātājam (t.i., neto ienākumi). Klikšķināt, lai palielinātu:
Avots: Autora aprēķini
Es arī uzskatu, ka jaunā sistēma ir vienkāršāka. Ir svarīgi, lai cilvēka nodokļu slogs ir samērā vienkārši aprēķināms, un tagad tas noteikti būs vienkāršāk.
Ekonomista Mortena Hansena sleja
Mortens Hansens: "Ceru sniegt neatkarīgu analīzi par ekonomikas jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijai. Neatkarīgu, jo neesmu ne uzņēmējs, ne politiķis, ne baņķieris – un pat ne Latvijas pilsonis, jo man ir Dānijas pase. Bet esmu Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs un esmu nodzīvojis šeit trīsdesmit gadus, vērojot valsts ekonomiku un attīstību."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs, šajā amatā strādā kopš 2005. gada.
- Pirmais darbs šeit bija Latvijas Universitātes Eirofakultātē, kur bija lektors, bet Rīgas Ekonomikas augstskolā sāka strādāt 1997. gadā.
- Bijis arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis (2014-2022).
-
Galvenokārt interesē fiskālā un monetārā politika, kā arī faktori, kas ietekmē un veicina Latvijas ilgtermiņa izaugsmi un labklājību.
Līdzšinējā sistēma ar 20%, 23% un 31% likmēm ir sarežģītāka, un īpaši tādēļ, ka, pieaugot ienākumiem, samazinās neapliekamais minimums. Tas, ka turpmāk neapliekamais minimums būs visiem vienāds neatkarīgi no bruto algas, neapšaubāmi būs vienkāršāk.
Neapliekamo minimumu tuvākajos gados paredzēts paaugstināt (līdz 510 eiro mēnesī 2025. gadā, 550 eiro mēnesī 2026. gadā un 570 eiro mēnesī 2027. gadā). No tā iegūs visi nodokļu maksātāji, bet relatīvi tas ir vissvarīgāk cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Lielākais trūkums ir tāds, ka tas ir ļoti dārgi zaudēto nodokļu ieņēmumu ziņā. 40 eiro palielinājums 2026. gadā salīdzinājumā ar 2025. gadu nešķiet daudz, bet tie būs nodokļu ieņēmumu zaudējumi nedaudz vairāk par 10 eiro mēnesī uz nodokļu maksātāju, un, ja apmēram 700 000 nodokļu maksātāju pelna vismaz 550 eiro mēnesī, tas būs apmēram septiņi miljoni eiro mēnesī jeb 84 miljoni eiro gadā.
Man šķiet dīvaina 33% likme. Ne tādēļ, ka es būtu īpaši pret to, bet tāpēc, ka tā tiks piemērota tikai ieņēmumiem virs 8775 eiro mēnesī, un te nu mēs runājam par ĻOTI platiem pleciem. Un tādu nav ļoti daudz.
Es nevaru noskaidrot to cilvēku skaitu, kuru ienākumi pārsniedz 8775 eiro mēnesī; tuvākais, ko var uzzināt Latvijas statistikas portālā, ir attēlots 2. grafikā – pēc 2024. gada jūnija datiem 11 355 cilvēki pelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī. Tātad to cilvēku skaits, kas pelna vairāk nekā 8775 eiro mēnesī, ir mazāks – visticamāk, ka būtiski mazāks. Šiem nedaudzajiem cilvēkiem tiks piemērota augstāka nodokļu likme, bet tā nebūs milzīga nodokļu ieņēmumu mašīna, ja šī likme attieksies uz tik nedaudziem cilvēkiem.
Īsumā – ja ir vēlme, lai būtu zināma progresivitāte nodokļu sistēmā, kādēļ šo likmi neattiecināt uz būtiski mazākiem mēneša ienākumiem?
2. grafiks. Mēneša ienākumu sadalījums, 2024. gada jūnijs. Vertikālā ass – cilvēku skaits, kam ir attiecīgā līmeņa ienākumi. Klikšķināt, lai palielinātu:
Avots: Latvijas oficiālās statistikas portāls
Tātad kopumā es uzskatu, ka 2025. gada sistēma ir labāka par pašreizējo. Tā ir samērā taisnīga, lai gan var strīdēties, vai pietiekami taisnīga. Un tā noteikti ir vienkāršāka.
Taču izmaiņas sociālajos nodokļos, pārceļot vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni, nebija gudrs gājiens.
Lai arī iecerēts tikai uz dažiem gadiem, tas ir atvēris Pandoras lādi – ja to var darīt tagad, to var darīt atkal. Tas rada nenoteiktību, kas noteikti nav vajadzīga pensiju sistēmai, kam jādarbojas vēl tālu nākotnē. Un tas varētu izraisīt vēl vairāk cilvēku nonākšanu pelēkajā ekonomikā, jo cilvēks savai pensijai iekrās mazāk.
