Atis Klimovičs: Mūsu viedoklis jāpasaka Rietumeiropai

Vai ir jēga Latvijas medijā kritizēt Vācijas kancleri vai Francijas prezidentu par stingras pozīcijas trūkumu pret aizvien autoritārāko Krieviju, galvenokārt domājot par savu valstu lielā biznesa interesēm, nododot savus sabiedrotos Eiropas Savienībā (ES) un NATO – Austrumeiropas valstis?

Kāds labums ukraiņiem no tā, ka viņu presē pateikts daudz neglaimojoša par Rietumu tuvredzību un nodevīgumu attiecībās ar Kijevu? Vai nepieciešams publiski vaicāt Latvijas valsts galvai un Ārlietu ministrijai, kādēļ nav izskanējis kritisks viedoklis “sporta” sakarā par futbola pasaules čempionāta sarīkošanu Krievijā?

Būs daudzi, kas aicinās necepties un likties mierā, tā vietā atlaisties pie televizora un skatīties to, kas ir tikai vienīgi futbols.

Viedoklis pavisam dzelžains – pat lielie (kaut tikai Francija un Vācija) atturas no asumiem attiecībās ar Maskavu, kādēļ to darīt mums. Lūk, tieši tur arī meklējama atbilde – tieši Latvijas un abu minēto valstu atšķirīgajās pozīcijās. Vēsture apliecinājusi, ka pārlieku cieša mēles pievaldīšana nav atnesusi neko labu. “Lietuva, Latvija, Igaunija 1940.gadā, Somija 1939.gadā kļuva par Kremļa agresijas upuriem, taču ne jau tādēļ, ka būtu slikti uzvedušās. Tās dažādi piekāpās Maskavai, taču tas šīs valstis nepaglāba! Nekas nevar apturēt vilku, kad tas nolēmis ieturēties,” norādījis ukraiņu publicists Igors Losevs.

Turklāt noziegumu ir tik daudz, ka nav lāga (ļoti maigi izsakoties) aizmirst par to visu, mierīgi ļaujoties lielo futbola svētku izbaudīšanai.

Žurnālistu slepkavošana Krievijā un ārpus tās robežām, atentātu rīkošana, pasažieru lidmašīnas notriekšana, ielaušanās kaimiņvalstī, kara izraisīšana un turpināšana – tas, kā redzams, nav nekas tāds, kas liktu Rietumu demokrātijām sapurināties un saprast, cik bīstami tas ir. Tā vietā, lai pieteiktu Kremlim patiešām iedarbīgas sankcijas, tiek nemitīgi atkārtots, ka nepieciešams sarunāties. Par ko? Protams, kā Ukrainas gadījumā kārtējo reizi Normandijas formātā vienojoties, ka nepieciešams vienoties.

Skaidrs, ka tālu no krievu robežām esošos francūžus un vāciešus mums nav pa spēkam ietekmēt, taču viņiem vajadzētu dzirdēt, cik kritiski viņu darbošanās tiek vērtēta Baltijā. Vietā pieminēt tādu mērogos nelielu valsti kā Lihtenšteinu, kam pēc Otrā pasaules kara pietika drosmes nepakļauties Maskavas spiedienam un neizdot šajā valstī no PSRS izbēgušās personas. Uz tādu rīcību nebija spējīga pat Lielbritānija, kas nožēlojamā veidā piekrita izdot Staļinam tūkstošiem ukraiņu kazaku, kas uzreiz nonāca padomju gulagā. Daudzas ukraiņu ģimenes, nevēlēdamās nonākt nāves nometnēs, padarīja sev galu. Interesanti, ka ne visi britu mediji šodien vēlas dzirdēt šo faktu. Tāds pats fakts rodams ilgus gadus savā teritorijā karu nepieredzējušās Zviedrijas pagātnē, kas izdeva Kremlim latviešu karavīrus.

Krievija var indēt vai “vienkārši” nošaut nevēlamas personas, tam nav nekāda paliekoša iespaida. Indēja tēvu un meitu Londonā, un tikai uz brīdi sašuta Rietumu politiskā elite. Bija ieplānots nogalināt no Krievijas uz Ukrainu aizbraukušo žurnālistu Arkādiju Babčenko, arī  mēģināja to īstenot. Tikai gadījās misēklis, noziedzniekus apsteidza ukraiņu drošības dienests, un žurnālists palika dzīvs. Vienīgi visa pasaule, kas todien uzzināja par viņu, tika vazāta aiz deguna – neilgu laiku Arkādijs tika uzskatīts par noslepkavotu. Kad viņš bija “atdzimis”, iestājās milzīgs sašutums par labticīgo Rietumu muļķošanu. Izrādījās, ka specdienesta šmaukšanās, nestāstot patiesību, ir pats milzīgākais noziegums, salīdzinājumā ar kuru visas pieminētās Krievijas pastrādātās nelietības ir gluži vai nekas.

Nespēja un nevēlēšanās redzēt šausmu ainu Ukrainā un pašā Krievijā ir saprotama – labklājībā dzīvojošajam rietumeiropietim tas šķiet tālu un runas par to apnicīgas.

tādēļ mums – baltiešiem un poļiem ir jāprot par Kremļa noziegumiem atgādināt. Tie patiesi ir šaušalīgi, tie liek aizvien nopietnāk raudzīties nākotnē.    

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
A grupa P
Urugvaja URU
9
Krievija RUS
6
Saūda Arābija KSA
3
Ēģipte EGY
0
B grupa P
SPĀNIJA ESP
5
Portugāle POR
5
Irāna IRN
4
Maroka MAR
1
C grupa P
Francija FRA
7
Dānija DEN
5
Peru PER
3
Austrālija AUS
1
D grupa P
Horvātija CRO
9
Argentīna ARG
4
Nigērija NGA
3
Islande ISL
1
E grupa P
Brazīlija BRA
7
Šveice SUI
5
Serbija SRB
3
Kostarika CRI
1
F grupa P
Zviedrija SWE
6
Meksika MEX
6
Koreja KOR
3
Vācija GER
3
G grupa P
Beļģija BEL
9
Anglija ENG
6
Tunisija TUN
3
Panama PAN
0
H grupa P
Kolumbija COL
6
Japāna JPN
4
Senegāla SEN
4
Polija POL
3