Laikraksts "Brīvā Venta" (Ventspils), 1957. g. 19. oktobris, Nr. 167.
Autors: Jānis Čižuks
Latvijas Nacionālās Digitālās bibliotēkas krātuve Periodika.lv

Viņu mūsu sabiedrībā nav daudz, bet tomēr ir. Kopīgs viņiem ir viens - visi ēd, dzīvo, runā, smej, ģērbjas, visiem kabatā padomju pase. Bet ir viņu starpā arī atšķirība. Šo ļaužu kategoriju (nosauksim viņus par sabiedrībai kaitīgiem, parazitiskiem elementiem) varam sadalīt, ta sakot, sīkākās apakšgrupās...

Bet nu pie lietas! Jā, daļa no šiem ļaudīm taisa biznesu Ventspils tirgū vai pat brauc ar personīgo «Pobedu» vai «Moskviču» uz Rīgu. Te viņi andeIē gurķus, sīpolus, tomātus, dzērvenes, brūklenes, pat saulgriežu un magoņu sēkliņas. Ja kāds mēģina ko iebilst, viņi parasti saka: Andelēju savu preci, mums brīva tirdzniecība. Kabatā šiem cilvēkiem parasti visvisādas izziņas, apliecības un atsauksmes no darba vietām, kur viņi nestrādā un nekad nav strādājuši. Piesienies nu!

Cita grupa šo ļaužu oi, nedod dievs! strādā kā zirgi. Vieni apar pavasaros visu ventspilnieku un piltennieku ģimenes dārzus, vasarā pļauj Kamārcē sienu, rudeņos atkal ar personīgo «dzīvo vilcējspeku» un inventāru novāc ražu ģimenes dārzos, bet ziemā ved šāļus no «Ventspils koka». Žūksnis naudas viņiem kabatā vienmēr un, ja proti klusēt arī tev izmaksās. Nodokļus valstij nomaksāt jau špička. Parasti šiem zirgu īpašniekiem kūtīs ir vesels lopu pulks, sētā prāvas kaudzes siena un malkas sadzīts gadu gadiem. Otri prot mūrēt krāsnis, piesist šiferi, salabot instalāciju, izgatavot mākslīgus zobus, krāsot sienas un dzert brandvīnu. Tā sakot, brīvu profesiju ļaudis ar personisku Iniciatīvu. Bet, kad pietrūkst «noieta sfēras» savam amatam un spēkam viņi dzīvo no uzkrātiem līdzekļiem vai arī «pabičo» alus krūzi un smēķi no paziņām pie kioskiem, kas par nelaimi viņiem un slavu Tirdzniecības pārvaldei tik maz Ventspilī palikuši. Tā nu šie ļaudis dzīvo.

Atkarībā no prasmes un tās pašas «personiskās iniciativas» un «noieta sfēras» vieni brauc personiskajos limuzinos un dzīvo pašu mājās, citi staigā gandrīz vai skrandās.

Bet ir vēl gluži cita materiala šīs kategorijas cilvēki. Viņiem nav privatīpašniecisku tieksmju, nav nags uz tirdzniecību jeb, labāk sakot, uz preču pārdošanu. Šie ļaudis parasti ir sieviešu kārtas, kam patīk uzposties, būt pārākām apģērbā, frizūrā, manierēs. Sarunās viņas bieži piemin mākslu, redzētās filmas, izrādes, viņām patīk aprunāt kaimiņu un paziņu ģimenes, staigāt pa veikaliem un ilgi sēdēt frizētavā. Tikai strādāt nepatīk.

Tuvojas Lielā Oktobra 40. gadadiena. Šo slaveno jubileju ikviens padomju cilvēks cenšas sagaidīt ar labiem, krietniem darbiem. Mēs šajās pirmsoktobra dienās slavējam katru, kura darbs un dzīve stiprina mūsu Tēvzemi, padara gaišāku tās ļaužu tagadni un nākotni. Lūk, kālab šie «elementi» un «kategorijas» ir kā dadzis acī katram. Tālab lai sveicam nule publicēto Latvijas PSR Augstākās Padomes pieņemto Likumu «Par sabiedrībai kaitīgu, parazītisku elementu pastiprinātu apkarošanu»!

Laikraksts "Sarkanais Stars" (Gulbene), 1958. g. 1. februāris, Nr. 13.
Autors: Straume, E.
Latvijas Nacionālās Digitālās bibliotēkas krātuve Periodika.lv

Pagājušā gada oktobrī Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs izdeva likumu „Par sabiedrībai kaitīgu, parazītisku elementu pastiprinātu apkarošanu". Šajā likumā norādīts, ka pilsoņus, kuri nestrādā sabiedrībai derīgu darbu un piekopj parazītisku dzīves veidu, var izraidīt no rajona teritorijas uz laiku no 2–5 gadiem republikas robežās un nometinājuma vietā obligāti iesaistāmi darbā.

Arī Gulbenē vēl sastopami cilvēki, kuri negrib strādāt sabiedrībai derīgu darbu, tādēļ pirms dažām dienām par 3 atsevišķu pilsoņu dzīves veidu sprieda iedzīvotāju sabiedriskā tiesa. No kā viņi pārtiek? Sabiedriskajā tiesā ierodas apmēram 55 gadus vecs pilsonis Roberts Kleins. – Kur jūs strādājiet? – Gulbenes patērētāju biedrībā par lupatu savācēju, atbild Kleins un parāda pagājušajā gadā izdotu un jau novecojošu izziņu. Noskaidrojas, ka līgumu ar patērētāju biedrību noslēdzis nevis R. Kleins, bet viņa sieva. lzpeļņa mēnesī sasniedz 150 – 200 rubļus, kā gan R. Kleins var uzturēt savu ģimeni kurā ir slima sieva un 4 mazgadīgi bērni? – Es iztieku, saka Kleins, jo man ir arī zeme, kurā audzēju kartupeļus. Jā, tiešām, Kleins, iztiek un pie tam labi, jo pilsētas iedzīvotāji zina pastāstīt, ka dažreiz Kleini gluži „zaļi" dzīvo pa Gulbenes bufetēm, dažkārt iegādājas veikalos tādas mantas, kādas nevar atļauties nopirkt cilvēki, kuri mēnesī nopelna vairāk nekā 1000 rubļus. Tomēr ir kādi blakus ienākumi, no kuriem Kleini pārtiek. Nav jau pirmā reize kad pilsētas izpildu komitejai un milicijai ienākušas ziņas par Kleinu dzīvi. Pilsoņu sapulces lēmums vienprātīgs – izraidīt Robertu Kleinu no Gulbenes uz diviem gadiem un nometināšanas vietā iesaistīt darbā. Tāds pats sods sagaidīs arī viņa dēlus Vili un Ēriku, ja tie godīgi nestrādās.

Kur viņas darba vieta?
1935. gadā dzimusī jauniete Elga Riekstiņa kādreiz sārka mācīties Gulbenes vidusskolā, bet nu jau pagājuši kādi seši gadi, kopš viņa skolu pameta, vairāk nemācās un nekur nestrādā. Kādēļ jūs nekur nestrādājiet? –Neesmu vēl tādu pavēli saņēmusi, ka es būtu no darba atbrīvota, jo es jau kopš pagājušā gada augusta strādāju par uzskaitvedi Gulbenes MTS 18: traktoru brigadē, kura apkalpo kolhozu "Vienība", izaicinoši un lepni sabiedriskai tiesai atbild E. Riekstiņa. Kā tad ir īstenībā? Elga Riekstiņa tiešām skaitās uzskaitvede. Jā, tikai skaitās, jo kolhozā viņa nav redzēta un tur viņu pat nepazīst. Visus uzskatvedes darbus veic Krumbergs, un Elgai tikai atliek dažas reizes mēnesī ierasties MTS ar atskaiti, saņemt algu, bet pārējo laiku |viņa var mierīgi dzīvot pilsēltā. Bet kādēļ gan Krumbergs šādu lietu pieļauj? Izrādās, ka Krumbergam Gulbenē ir māja, un viņš tur ierīkojis personīgo sudrablapsu audzētavu. Šīs lapsas kopj Elga un viņas māte. Elgas mātei ir intimi sakari ar Krumbergu, tādēļ ne mātei, ne meitai par iztiku nav jābēdā. Tātad vainīga ne tikai Elga, bet arīļ māte un „patēvs" Krumbergs, vainiga MTS vadība, kura pat nezina, kā strādā viņa darbinieki, vai viņi tiešām strādā vai tikai skaitās štatos. Sabiedriskā tiesa brīdināja Elgu Riekstiņu un nolēma, ka viņai 15 dienu laikā jāiesaistās patstāvīgā darbā, jo līdz šim viņa vedusi bezmērķīgu dzīvi. Ja viņa šo lēmumu neievēros, tad var gadīties, ka tai nāksies uz dažiem gadiem Gulbeni atstāt.

Vēl viens klaiņotājs Antons Vizulis dzīvo Krasta ielā Nr. 8. Arī viņš izstrādājies dažādās iestādēs un dažādus darbus. Bijis gan patērētāju biedrībā par sagādnieku, gan strādājis pie dažādiem celtniecības darbiem. Viņš, lūk, nevarot vienā darbā ilgi pastāvēt, jo viņam esot tāda daba, ka nevēloties ar priekšniekiem iedzert, tā savu klaiņošanu motivē A. Vizulis. Tomēr iemesli pavisam citi. A. Vizulis bieži vien ir rupjš pret pārējiem, ceļ skandālus. Arī Vizulim sabiedriskā tiesa ieteica 15 dienu laikā iesaistīties pastāvīgā darbā.

Laikraksts "Tukuma Ziņotājs", 1958. g. 27. maijs, Nr.62.
Autors: Burševics, A. Latvijas Nacionālās Digitālās bibliotēkas krātuve Periodika.lv

Šā gada marta mēnesī pie 2. un 5. namu pārvaldēm notika pilsētas iedzīvotāju kopsapulces, kas izskatīja jautājumu par sabiedrībai kaitīgu, parazītisku elementu apkarošanu. Šajās kopsapulcēs pilsētas iedzīvotāji vērsās pret pilsoņiem Vili Obelnieku, Juri Veisbergu, Valentīnu Kotovu un Valentīnu Semjonovu — cilvēkiem, kas nekur nestrādā un piekopj sabiedrībai kaitīgu, parazītisku dzīves veidu. ledzīvotāji asi uzstājās pret minēto pilsoņu stāju sadzīvē un ierosināja viņus izraidīt no pilsētas. Pamatojoties uz Latvijas PSR Augstākās Padomes 1957. gada 12. oktobra likumu "Par sabiedrībai kaitīgu, parazītisku elementu pastiprinātu apkarošanu", abos gadījumos sapulces pieņēma vienbalsīgu lēmumu minēto pilsoņu izraidīšanai no Tukuma pilsētas uz 2 līdz 5 gadiem. Tukuma rajona izpildkomitēja, pārbaudot apstākjus uz vietas, savā sēdē apstiprināja iedzīvotāju kopsapulču lēmumus un nodeva tos rajona milicijai realizēšanai. Valentīna Kotova un Valentīna Semjonova novietotas darbos citā rajonā, bet Juris Veisbergs un Vilis Obelnieks no mūsu rajona izbraukuši. Pienācis laiks, kad pašai sabiedrībai uzticēts izlemt slaistu likteni, piespiežot viņus iesaistīties sabiedrībai derīgā darbā. Arī pie pārējām namu pārvaldēm iedzīvotājiem jāasina sava uzmanība sabiedrībai kaitīgo elementu apkarošanai.

A. BURSEVICS, Tukuma rajona milicijas priekšnieks